Lasīšanas laiks: 4 min
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem 90% gadījumu joprojām spēj reaģēt Ministru kabineta (MK) noteikumos noteiktajā laikā, norādīja dienestā.
MK normatīvi nosaka, ka NMPD brigādēm uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem 75% gadījumu jāspēj reaģēt 15 minūtēs pilsētās un 25 minūtēs lauku teritorijās. Pēc NMPD datiem, ieviešot izmaiņas brigāžu darba organizēšanā, no 1. jūlija līdz 19. augustam sasniedzamība bija 89,3%, kas ir pavisam nedaudz zemāk nekā pērn, kad šajā periodā sasniedzamība bija 90%.
Vienlaikus uz zemas prioritātes izsaukumiem jeb tādiem izsaukumiem, kas nav neatliekami, brigāde var ierasties divu līdz četru stundu laikā. Visbiežāk šādi gadījumi saistīti ar akūta vīrusa saslimšanām ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, paaugstinātu asinsspiedienu hroniskas saslimšanas gadījumā un hroniskām muguras sāpēm.
Kā aģentūru LETA informēja dienesta pārstāve Sarmīte Skujiņa, šogad pārmaiņas brigāžu darba organizācijā tika sāktas no 1. jūlija, un, kaut arī pagaidām pieejami dati par samērā nelielu laika periodu, redzams, ka savlaicīgi izpildīto izsaukumu skaits dzīvībai un veselībai kritiskās situācijās ir ļoti augsts, būtiski pārsniedzot normatīvos noteiktos 75%.
NMPD uzsvēra, ka operatīvā situācija vietās, kur tiek veiktas pārmaiņas, katru dienu tiek nepārtraukti uzraudzīta.
Pēc Skujiņas sniegtās informācijas, tā kā lielākajā daļā reģionu pēdējās pārmaiņas veiktas pavisam nesen, proti, augusta laikā, par uzskatāmāko šī gada pārmaiņu piemēru var minēt Valmieru, kur no 1. jūlija trīs brigāžu vietā naktīs dežurē divas brigādes. “Ja iepriekš katra brigāde devās vidēji uz vienu vai diviem izsaukumiem nakts laikā, tad šobrīd tā naktī dodas uz diviem izsaukumiem, kas joprojām ir ievērojami mazāk nekā dienas laikā, kad jādodas uz vidēji četriem līdz pieciem izsaukumiem. Ierašanās laiks izsaukumos pagājušajā gada un šī gada jūlijā joprojām ir vidēji septiņas minūtes un varam secināt, ka nav vērojamas izmaiņas laikos, kādos Valmieras brigādes nokļūst pie pacientiem nakts laikā,” skaidroja NMPD pārstāve.
Viņa arī paskaidroja, ka dienesta spēju ātri reaģēt uz izsaukumiem nosaka nevis tas, kur no rīta savu dežūru sāk brigāde, bet gan kopējā operatīvā situācija, kas mainās ik minūti. Operatīvā situācija ir nepārtrauktā kustībā – ceļā pie pacienta vai uz slimnīcu, strādā notikuma vietā, vai dodas uzpildīt medikamentu rezerves un tamlīdzīgi. Operativitāti nosaka tas, kura konkrētajā brīdī ir izsaukuma vietai tuvākā brīvā brigāde un tā tiek nosūtīta pie pacienta, skaidroja Skujiņa.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iepriekš paziņoja, ka NMPD vadībās veiktās reformas izraisījušas lavīnveida efektu, kā rezultātā neatliekamās palīdzības gaidīšana kļuvusi ilgāka, īpaši reģionos. Aģentūra LETA vērsās arī pie LVSADA priekšsēdētāja Valda Kera, jautājot, kāpēc pastāv atšķirības NMPD un arodbiedrības paustajā par izmaiņu ietekmi.
Keris norādīja, ka saņēmis vairākas sūdzības no NMPD strādājošajiem reģionos par izmaiņām dienesta darba organizācijā. Vairāki mediķi vērsušies arodbiedrībā norādot, ka viņus “nepārliecina “dīvānu ekspertu” slēdzieni par brigāžu skaitu”. Arodbiedrības vadītājs teica, ka saņemto ziņojumu skaits par NMPD darba organizācijas izmaiņām bija pietiekams, lai rīkotos, tomēr konkrētu ziņojumu skaitu viņš nenosauca.
Kerisarī norādīja, ka arodbiedrība vērsās pie NMPD, lūdzot pierādīt, ka brigāžu skaita samazināšana nepaaugstinās riskus, tomēr līdz šim skaidras un pārliecinošas atbildes LVSADA nav saņēmusi, kas tikai bažas vairojot.
Vienlaikus viņš teica, ka arodbiedrība lūdza sniegt rakstiskas garantijas, ka darbiniekiem, kuru darbadienas laiks beigsies plkst.22, tiks nodrošināta iespēja nokļūt mājas, ja nebūs pieejams sabiedriskais transports. Arī šādas garantijas NMPD nav sniedzis.
Tāpat Keris informēja, ka pagaidām NMPD vadība arodbiedrībai nav sniegusi atbildi saistībā ar kolektīvo interešu strīda prasību nemazināt dienesta Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu skaitu.
Jau ziņots, ka LVSADA sāk kolektīvo interešu strīda procedūru un iesniedza NMPD vadībai strīda prasību nemazināt dienesta Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu skaitu.
Kā apgalvoja LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, NMPD vadībās veiktās reformas izraisījušas lavīnveida efektu, kā rezultātā neatliekamās palīdzības gaidīšana kļuvusi ilgāka, īpaši reģionos. “Tas izraisa pastāvīgus konfliktus starp mediķiem un pacientiem, taču mediķi apzinās, ka diennakts brigāžu samazinātā skaita dēļ problēma šobrīd nav efektīvi risināma,” sacīja Bāriņa.
Savukārt NMPD vadība noraida LVSADA pārmetumus par dienesta darba organizācijas izmaiņu negatīvo ietekmi uz palīdzības gaidīšanas laiku, tomēr ir gatava turpināt konstruktīvu diskusiju ar arodbiedrību.
Dienests iepriekš vēstīja, ka tā darba organizācijā gaidāmas būtiskas pārmaiņas, tostarp līdz gada beigām NMPD dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu.
Dienesta direktore Liene Cipule skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar to, ka lielākā daļa jeb 80% izsaukumu notiek dienas laikā. Piemēram, dienā Latvijā tiek saņemti 963 izsaukumi, darbojoties 188 brigādēm, bet naktī – 243 izsaukumi, kurus veic kopumā 170 brigādes. Pēc izmaiņām dienas brigāžu skaits tiks palielināts divas reizes, proti, līdz 36 brigādēm. Vienlaikus nemainīšoties kopumā diennaktī strādājošo brigāžu skaits.
Vienlaikus turpmāk iecerēts brigādes organizēt atbilstoši izsaukumu profilam. Uz izsaukumiem ar visaugstāko prioritāti dosies divu veidu diennakts brigādes – brigādes ar diviem mediķiem un šoferi, kā arī ārsta speciālista brigāde, kura ir bez šofera. Vidējas prioritātes izsaukumus apkalpos gan diennakts, gan dienas brigādes, kurās būs divi mediķi bez šofera. Savukārt zemās prioritātes izsaukumus apkalpos dienas brigādes un nakts brigādes, kurās varēs atrasties arī cilvēks, kurš apgūt ārsta palīga profesiju, lai uzlabotu savas praktiskās iemaņas.
