Lasīšanas laiks: 3 min
Kā liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) 2014. gada dati, no aprīļa līdz augusta sākumam ātrās palīdzības mediķu brigādes slimnīcā nogādājušas 45 cilvēkus, kurus sakodušas čūskas. Gandrīz puse no šiem negadījumiem fiksēti jūlija mēnesī, portālu “Valmieras Ziņas” informēja NMPD sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola.
Ja iekodusi odze, cilvēkam čūskas inde var radīt smagus sirdsdarbības un elpošanas funkciju traucējumus. Atsevišķos gadījumos tā var izraisīt organisma smagu alerģisku reakciju, apdraudot veselību un pat dzīvību.
Latvijas mežos un purvos mīt tikai viena indīga čūska – odze. Cilvēki sastopas ar šo rāpuli ne tikai mežā ogojot, sēņojot, bet pat savu māju teritorijās un dārzos.
Parasti čūskas cenšas izvairīties no cilvēkiem un pašas neuzbrūk. Taču laikus nepamanot čūsku vai cilvēkam rīkojoties pārdroši, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost.
Odzes kodums var radīt tik smagu alerģisku reakciju, ka nekavējoties ir vajadzīga mediķu palīdzība, lai novērstu draudus veselībai un dzīvībai.
Kā rīkoties, lai izvairītos no čūsku kodumiem?
Pamanot čūsku, netuvojies tai – to nevajag aiztikt vai citādi kaitināt. Čūskas kož tad, ja sajūt draudus vai ja uzkāpj tai virsū, pieskaras, ņem rokās, norādīja I.Vītola.
Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, velc zābakus vai apavus un vilnas zeķes.
Čūskas jūt siltumu, un tām nepatīk vibrācija, tās pašas cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās.
Ej smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, nestaigā pa mežu vai pļavām basām kājām.
Uzmanies arī savā piemājas dārzā vai lauku sētā. Siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastajām dzīvesvietām – mežiem, akmeņu krāvumiem un purvainām vietām. Pēdējo nedēļu laikā NMPD mediķu brigādes vairākkārt sniegušas palīdzību cilvēkiem, kurus tieši piemājas teritorijā sakodušas čūskas.
Ko darīt, ja iekodusi čūska?
Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam būs nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vietā izteikti palielināsies, āda kļūs zilgani violeta.
Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze. Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk.
Noguldi cietušo, palīdzi viņam nomierināties. Centies nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos, informēja I.Vītola.
Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi.
Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu, jo tas, tieši pretēji dzirdētam, var pasliktināt sakostā cilvēka situāciju.
Nedod nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.
NMPD mediķi atgādina, ka čūskas kodumu gadījumā jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113. Odzes kodums var izraisīt smagu alerģisku reakciju, kas var apdraudēt cilvēka veselību un pat dzīvību.
