Valmieras Ziņas

Nesamaksājot mediķiem solīto, krīze veselības aprūpes sistēmā būs ilga

Lasīšanas laiks: 4 min

Sākot savu darbu, katra valdība izveido noteiktu darbu sarakstu, ko tā apņemas izdarīt savas darbības laikā. Runa šoreiz ir nevis par katras partijas solījumiem, startējot Saeimas vēlēšanās, kas nereti atgādina vēlmju sarakstu ar vairāksolīšanas elementiem, bet gan valdības rīcības plānu, kam pēc savas būtības jābūt instrukcijai visam tās darbības laikam.

Savukārt pašreizējā situācijā valdības rīcības plāns drīzāk ir kļuvis par tīri simbolisku dokumentu – vismaz attiecībā uz šajā laikā tik ļoti nozīmīgo veselības aprūpes nozari. Objektīvi: tāpēc, ka visu prātus ir aizņēmusi cīņa ar Covid-19 pandēmiju. Subjektīvi: tāpēc, ka aiz tā var labi noslēpties un (vismaz sev) attaisnot iepriekšējo solījumu nepildīšanu.

Tomēr atļaušos atgādināt vismaz par darba samaksu. Atbilstoši savulaik apstiprinātajam šīs valdības rīcības plānam, bija noteikts, ka, sākot ar 2020. gadu, veselības aprūpes vispārējās valdības finansējums veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat tika pateikts, ka ik gadu darba samaksa ārstniecības personām un pārējam personālam veselības aprūpes tarifos tiek palielināta par 20%, 2021.gadā ārstu vidējai darba samaksai sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto darba algu, vienlaikus palielinot arī pārējo ārstniecības personu darba samaksu un mazinot darba samaksas atšķirības starp nozarē strādājošiem.

Pamats uzskatīt, ka šie nav tukši aprēķini, bet izpildāma realitāte, bija gan paredzamie līdzekļi apstiprinātās obligātās veselības apdrošināšanas modeļa ieviešanas rezultātā, gan ekonomiskās attīstības rezultātā novirzāmie līdzekļi, uzskatot, ka veselības aprūpes sistēmas nostiprināšana ir un paliks jebkuras valdības prioritāte.

Jaunā Saeima neatsacījās no prioritātes. Vēl vairāk – kā nevajadzīgu, steidzami atcēla obligāto apdrošināšanu, un, uzskatot, ka naudas budžetā būs vairāk jau no vēlmes vien, jau 2018. gada decembrī izdarīja grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paredzot pakāpenisku valsts finansējuma pieaugumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, tostarp arī attiecībā uz 2020. gadu. Tiesa, jau 2020. gada budžeta pieņemšanas procesā šie paši 13. Saeimas deputāti likumā ierakstīto normu neņēma vērā un līdz ar to neizpildīja pašu pieņemtu likumu.

Un šī brīža realitāte gan ir tāda, ka, kaut arī sarunās ar mediķiem valdība bija solījusi algu palielinājumu 10% apmērā, 2022. gadā būs vien nepilni 5%. Mediķi uzsver, ka, lai arī mediķu atalgojuma kāpums pēdējo gadu laikā ir noticis, tas nav pietiekams, it īpaši ņemot vērā sākotnēji zemos darba algas izejas rādītājus.

Šāda veida attieksme pret mediķiem nav saprotama vismaz divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, kaut arī šobrīd valstī ir krīze, un tā ir gan epidemioloģiskā, gan ekonomiskā, tomēr  ekonomisko mēs (tāpat kā pārējās valstis) varam (un drīkstam) atrisināt ar aizņemto naudu. Tātad nevar atrunāties ar spiedīgiem finansiālajiem apstākļiem – valdība ar savu rīcību jau vairākas reizes ir apliecinājusi, ka naudas aizņemšanās ir teju visu problēmu risināšanas panaceja. Vēl vairāk,- kā redzam no apstiprināmā budžeta analīzes,  esam jau 2.vietā starp ES dalībvalstīm budžeta deficīta izveidošanā. Tātad,- esam droši aizņēmušies visam kam, bet ne jomai, kam objektīvi vajag visvairāk.

Otrkārt, un tas ir pats satraucošākais,- ir jāņem vērā, ka šāda attieksme, solījumu neturēšana var radīt graujošas sekas veselības aprūpes sistēmai ilgtermiņā. Savulaik tika pieņemti jau minētie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā faktiski viena iemesla dēļ – garantēt nozarei, ka trīs gadu periodā viņu algas palielināsies noteiktā apmērā. Tas tika darīts, lai veselības aprūpes sistēmā strādājošie saprastu, ka viņiem dotie solījumi tiešām tiks īstenoti.

Cilvēka pacietības līmenis var būt liels, bet ne bezgalīgs. Turpinot barot veselības aprūpes nozarē strādājošos ar tukšiem solījumiem, arvien vairāk saasināsies situācija līdzīga tai, ar kādu saskaramies jau šobrīd, ka ir slimnīcas, kurās nav iespējams ārstēt ar Covid-19 saslimušos, jo vienkārši nav atbilstošu speciālistu. Šodien iedzīvotāji tiek brīdināti, ka nepieciešamības gadījumā viņi varētu pietiekami savlaicīgi nesaņemt veselības aprūpes pakalpojumus, jo ir liels skaits Covid-19 pacientu. Domāju, neviens no mums nevēlas sagaidīt, ka šādi brīdinājumi saglabājas arī pēc epidemioloģiskās krīzes beigām, jo gluži vienkārši nebūs speciālistu, kuri šos pakalpojumus sniegtu. Lai nepieļauti šādu teju beztermiņa veselības aprūpes sistēmas krīzi, veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem jau 2022.gada budžetā algas jāpalielina tādā apmērā, kādā ir solīts.

Aktuālais jautājums

Vai esi apmierināts ar 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (reģ. nr.90001834941) izsludina konkursu uz šādu ierēdņa amatu: vecākais inspektors/e (uz nenoteiktu laiku, darba vieta "Agroserviss", Kauguru pagasts, Valmieras novads, LV- 4224; izbraukuma darba pienākumu veikšana Valmieras un Limbažu novados). Prasības amata pretendentiem: augstākā izglītība atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām vēlama praktiskā vai profesionālā darba pieredze inženierzinātnē vai lauksaimniecības mehanizācijā vismaz trīs gadi vēlama pieredze administratīvo aktu sagatavošanā teicamas komunikācijas un sadarbības prasmes B kategorijas autovadītāja apliecība (papildus kategorijas vai traktortehnikas vadīšanas apliecība tiks uzskatītas kā priekšrocība) prasme strādāt ar standarta biroja programmatūru un datu bāzēm Galvenie pienākumi: traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas un pārreģistrācijas veikšana traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskašu veikšana traktortehnikas vadītāju eksaminācija un vadītāja apliecību izsniegšana un apmaiņa traktortehnikas un tās piekabju tirdzniecības vietu kontrole konsultāciju sniegšana Piedāvājam: dinamisku un aizraujošu darba vidi apmācību, uzsākot pildīt amata pienākumus pieredzējušu kolēģu (mentoru) atbalstu un praktiskas apmācības, lai veiksmīgi iekļautos darba procesos bruto mēnešalgu no 1600 euro (uzsākot pildīt amata pienākumus atbilstoši kvalifikācijai un kompetencēm ) līdz 1736 euro (pēc pārbaudes laika beigām atbilstoši individuālās mēnešalgas novērtēšanas kritērijiem ) profesionālās izaugsmes iespējas sociālās garantijas (veselības apdrošināšana, beidzoties pārbaudes laikam u.c.) Ja vēlies pieteikties konkursam, lūdzu aizpildi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras mājas lapas sadaļā Pieteikuma anketa (ierēdnis) atrodamo Pieteikuma anketa (ierēdnis) un nosūti to līdz 2026. gada 4. decembrim uz e-pastu: vakance@vtua.gov.lv vai sūti pa pastu Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010 ar norādi: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra Konkursam_TUD_vec_inspektors_Vidzemes reģiona nodaļā. Informējam, ka jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, atbilstoši personas datu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi. Personas datu pārzinis: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, reģ. Nr. 90001834941, Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, e-pasta adrese: pasts@vtua.gov.lv. Plašāk ar personas datu apstrādi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā Jūs varat iepazīties tīmekļa vietnē (www.vtua.gov.lv), sadaļā “Privātuma politika”. * Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra sazināsies ar tiem pretendentiem, kuri tiks izvirzīti uz nākamo konkursa kārtu. Profesija: VECĀKAIS INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Agroserviss, Kauguru pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-12-04 Kontaktpersona: vakance@vtua.gov.lv Izglītības līmenis: Augstākā izglītība (bakalaura grāds)

Mūsu partneri