Lasīšanas laiks: 4 min
Sākot savu darbu, katra valdība izveido noteiktu darbu sarakstu, ko tā apņemas izdarīt savas darbības laikā. Runa šoreiz ir nevis par katras partijas solījumiem, startējot Saeimas vēlēšanās, kas nereti atgādina vēlmju sarakstu ar vairāksolīšanas elementiem, bet gan valdības rīcības plānu, kam pēc savas būtības jābūt instrukcijai visam tās darbības laikam.
Savukārt pašreizējā situācijā valdības rīcības plāns drīzāk ir kļuvis par tīri simbolisku dokumentu – vismaz attiecībā uz šajā laikā tik ļoti nozīmīgo veselības aprūpes nozari. Objektīvi: tāpēc, ka visu prātus ir aizņēmusi cīņa ar Covid-19 pandēmiju. Subjektīvi: tāpēc, ka aiz tā var labi noslēpties un (vismaz sev) attaisnot iepriekšējo solījumu nepildīšanu.
Tomēr atļaušos atgādināt vismaz par darba samaksu. Atbilstoši savulaik apstiprinātajam šīs valdības rīcības plānam, bija noteikts, ka, sākot ar 2020. gadu, veselības aprūpes vispārējās valdības finansējums veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat tika pateikts, ka ik gadu darba samaksa ārstniecības personām un pārējam personālam veselības aprūpes tarifos tiek palielināta par 20%, 2021.gadā ārstu vidējai darba samaksai sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto darba algu, vienlaikus palielinot arī pārējo ārstniecības personu darba samaksu un mazinot darba samaksas atšķirības starp nozarē strādājošiem.
Pamats uzskatīt, ka šie nav tukši aprēķini, bet izpildāma realitāte, bija gan paredzamie līdzekļi apstiprinātās obligātās veselības apdrošināšanas modeļa ieviešanas rezultātā, gan ekonomiskās attīstības rezultātā novirzāmie līdzekļi, uzskatot, ka veselības aprūpes sistēmas nostiprināšana ir un paliks jebkuras valdības prioritāte.
Jaunā Saeima neatsacījās no prioritātes. Vēl vairāk – kā nevajadzīgu, steidzami atcēla obligāto apdrošināšanu, un, uzskatot, ka naudas budžetā būs vairāk jau no vēlmes vien, jau 2018. gada decembrī izdarīja grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paredzot pakāpenisku valsts finansējuma pieaugumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, tostarp arī attiecībā uz 2020. gadu. Tiesa, jau 2020. gada budžeta pieņemšanas procesā šie paši 13. Saeimas deputāti likumā ierakstīto normu neņēma vērā un līdz ar to neizpildīja pašu pieņemtu likumu.
Un šī brīža realitāte gan ir tāda, ka, kaut arī sarunās ar mediķiem valdība bija solījusi algu palielinājumu 10% apmērā, 2022. gadā būs vien nepilni 5%. Mediķi uzsver, ka, lai arī mediķu atalgojuma kāpums pēdējo gadu laikā ir noticis, tas nav pietiekams, it īpaši ņemot vērā sākotnēji zemos darba algas izejas rādītājus.
Šāda veida attieksme pret mediķiem nav saprotama vismaz divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, kaut arī šobrīd valstī ir krīze, un tā ir gan epidemioloģiskā, gan ekonomiskā, tomēr ekonomisko mēs (tāpat kā pārējās valstis) varam (un drīkstam) atrisināt ar aizņemto naudu. Tātad nevar atrunāties ar spiedīgiem finansiālajiem apstākļiem – valdība ar savu rīcību jau vairākas reizes ir apliecinājusi, ka naudas aizņemšanās ir teju visu problēmu risināšanas panaceja. Vēl vairāk,- kā redzam no apstiprināmā budžeta analīzes, esam jau 2.vietā starp ES dalībvalstīm budžeta deficīta izveidošanā. Tātad,- esam droši aizņēmušies visam kam, bet ne jomai, kam objektīvi vajag visvairāk.
Otrkārt, un tas ir pats satraucošākais,- ir jāņem vērā, ka šāda attieksme, solījumu neturēšana var radīt graujošas sekas veselības aprūpes sistēmai ilgtermiņā. Savulaik tika pieņemti jau minētie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā faktiski viena iemesla dēļ – garantēt nozarei, ka trīs gadu periodā viņu algas palielināsies noteiktā apmērā. Tas tika darīts, lai veselības aprūpes sistēmā strādājošie saprastu, ka viņiem dotie solījumi tiešām tiks īstenoti.
Cilvēka pacietības līmenis var būt liels, bet ne bezgalīgs. Turpinot barot veselības aprūpes nozarē strādājošos ar tukšiem solījumiem, arvien vairāk saasināsies situācija līdzīga tai, ar kādu saskaramies jau šobrīd, ka ir slimnīcas, kurās nav iespējams ārstēt ar Covid-19 saslimušos, jo vienkārši nav atbilstošu speciālistu. Šodien iedzīvotāji tiek brīdināti, ka nepieciešamības gadījumā viņi varētu pietiekami savlaicīgi nesaņemt veselības aprūpes pakalpojumus, jo ir liels skaits Covid-19 pacientu. Domāju, neviens no mums nevēlas sagaidīt, ka šādi brīdinājumi saglabājas arī pēc epidemioloģiskās krīzes beigām, jo gluži vienkārši nebūs speciālistu, kuri šos pakalpojumus sniegtu. Lai nepieļauti šādu teju beztermiņa veselības aprūpes sistēmas krīzi, veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem jau 2022.gada budžetā algas jāpalielina tādā apmērā, kādā ir solīts.
