Lasīšanas laiks: 2 min
Mūžībā aizgājusi Ausma Dūle (19.01.1937–01.03.2015), māksliniece, kas Valmieras teātrī strādājusi garus un raženus darba gadus, portāls “Valmieras Ziņas” uzzināja Valmieras teātrī.
Kā jauna, bet sevi jau pierādījusi aktrise Ausma Dūle ienāca Valmieras teātrī 1961.gadā, kad tika likvidēts Daugavpils teātris. Jau studiju laikā topošā aktrise tika uzskatīta par varoņlomu tēlotāju, un jaunu, skaistu, romantisku sieviešu lomu viņas repertuārā ir bijis daudz. Ar gadiem tās ieguva briedumu, bet saglabāja romantisko pamatskanējumu.
Viņas varones – sievišķīgas, atturīgas, sirdsgudras – spēja mīlēt tikai reizi mūžā un dzīvoja ar šo jūtu kvēli arī tad, ja cilvēks, kam tā veltīta, negribēja vai nespēja atbildēt. Tādas bija Džemma no E.Voiničas “Dundura”(1964), A.Upīša Ošu Anna “Zaļajā zemē” (1965) Libuše no P. Kohouta lugas “Māja, kur esam dzimuši” (1966) vai I.Indrānes Anna Liepkalne no “Cepures ar kastaņiem” (1973). Tomēr Ausmai Dūlei pakļāvušās arī tādas skatuves krāsas kā ironija un skarbums. Viņa bijusi Sofija M. Gorkija “Zikovos” (1968), Fjokla N. Gogoļa “Precībās” (1970), Vešeriene R. Blaumaņa “Ugunī” (1987).
Ar Ausmu Dūli strādāt gribējuši visi režisori, zinot, ka sagaidīs profesionālu, atbildīgu darbu, sirdsgudrību un nopietnību. Bet vienmēr kā atsevišķa daiļrades joma, ko māksliniece piepildīja patstāvīgi, bija dzejas lasījumi – Imants Ziedonis, Ārija Elksne, Imants Auziņš.
Arī 2008. gadā, saņemot sava teātra balvu par Mūža ieguldījumu, Ausma Dūle runāja ļoti nopietni. Viņa atgādināja, cik svarīga ir teātra misija, cik nozīmīgs ir mākslas galvenais uzdevums – neļaut cilvēka apziņai snaust, kad tautu piemeklē grūti laiki. Aktieris savā mūžā saņem aplausus un ziedus, bet tas nav rozēm kaisīts ceļš, toreiz uzsvēra māksliniece.
Nopietnība visā, kas saistīts ar darbu teātrī, un vieglums saskarsmē ārpus skatuves, izturība garajos izbraukumos un kāre uz dziedāšanu, bezgalīgs dzejas repertuārs un zināšanas par visiem svarīgajiem skatuves mākslas notikumiem ārpus Latvijas, liela dzīves garša un spēja sniegt otram palīdzīgu roku jebkuros apstākļos – tās ir īpašības, ko kolēģi atceras vispirms, domājot par Ausmu Dūli.
Atvadīšanās no Ausmas Dūles piektdien, 6.martā, no plkst.14 Valmieras teātra Apaļajā zālē. Atvadu vārdi plkst.14:30. Izvadīšana pēdējā gaitā uz krematoriju plkst.15.
