Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) informēja par ministrijas turpmāko darbu saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu, portālam “Valmieras Ziņas” pavēstīja ministra padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Agnese Vārpiņa.
Ministrs Juris Pūce: “Līdz ar Saeimas balsojumu, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, jaunajās administratīvajās teritorijās esošo pašvaldību atbildība ir kopīga darba uzsākšana. Šī reforma sniedz iespējas. Valstij tā ir iespēja ne vien stiprināt ekonomiku un mazināt pastāvošo nevienlīdzību reģionos, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, bet arī pamats citu nozīmīgu reformu veikšanai jomās, kur tās ilgstoši bijušas nepieciešamas. Savukārt pašvaldībām, saimniekojot atbildīgi un visu iedzīvotāju interesēs, tā ir iespēja attīstībai un izaugsmei. Latvijā būs pašvaldības ar spēcīgiem attīstības centriem, tām būs pietiekama nodokļu bāze pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanai, piemēram, izglītībai un sociālās aprūpes pakalpojumiem. Tāpat pašvaldības būs pietiekami jaudīgas investīciju piesaistei un jaunu, labi apmaksātu darba vietu izveidošanai. Virzība uz šo mērķu sasniegšanu ir jaunajās administratīvajās teritorijās esošo pašvaldību kopīgs darbs jau šobrīd, arī ministrija paredzējusi virkni atbalsta veidu, lai pašvaldību reforma pēc iespējas veiksmīgāk tiktu ieviesta un iedzīvotāji ikvienā Latvijas novadā reformas pozitīvo pienesumu izjustu jau tuvākajā laikā.”
Ministrija ir uzsākusi darbu pie normatīvo aktu izstrādes, kas saistīti ar pašvaldību reformu. VARAM ir apkopojusi, ka izmaiņas nepieciešamas 65 likumos un 121 Ministru kabineta (MK) noteikumos. Tostarp ministrija strādā pie jaunā Pašvaldību likuma, kur būs paredzēti mehānismi iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai – tajā skaitā arī pienākums pašvaldībām veidot iedzīvotāju valdes vietējo kopienu interešu pārstāvniecībai.
Šādas valdes būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus, iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus, kā arī iesaistīties lēmuma par pašvaldības līdzdalības budžeta izlietošanu pieņemšanā.
Tāpat ministrija turpinās strādāt arī pie regulējuma, kas noteiks valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidoto administratīvo reģionu statusa un darbības nosacījumus.
Šobrīd norisinās diskusija par valsts un pašvaldību kopīgi veicamajiem uzdevumiem un funkcijām, lai administratīvo reģionu ietvaros veidotu valsts un pašvaldību kopīgas iestādes. Septembrī VARAM virzīs ziņojumu MK par konceptu reģionu darbības uzlabošanai, kurā tiks apskatīts gan reģionu funkciju jautājums, gan reģionu robežu jautājumu (NUTS 2 un NUTS 3) iespējamās izmaiņas.
Līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām pašvaldībām ir aptuveni gads, lai sagatavotos apvienošanās procesam un pilnveidotu savu darbību.
Šim mērķim ministrija paredzējusi gan finansējumu novadu apvienošanās projektu un plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī vienreizējai dotācijai papildu izmaksu segšanai, gan metodisku atbalstu pašvaldībām apvienošanās procesā un pārvaldes organizēšanā lielākos novados. Metodisko materiālu ministrija izstrādās līdz šī gada septembrim, tajā paredzot labās prakses vadlīnijas pašvaldību apvienošanās organizēšanai, kā arī pārvaldes nodrošināšanai lielāka izmēra novados.
Vienlaikus ministrijā tiek izstrādāti MK noteikumi pašvaldības administratīvās struktūras projekta izstrādei un pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei.
Valsts budžetā ir paredzēts finansējums jauno pašvaldību darbības uzsākšanai – 9,1 milj. EUR, kas tiks piešķirts divu gadu laikā. Lai 2021. gadā veiksmīgi uzsāktu jaunā novada darbību, katram novadam jāizstrādā jaunās administratīvās struktūras projekts. Tā izstrādei paredzēta valsts mērķdotācija (kopējais finansējums 525 tūkst. EUR, no kuriem 2020. gadā tiek piešķirts 70% no līdzfinansējuma, 2021. gadā – atlikušie 30%). Viena projekta vidējās izmaksas plānotas līdz 18,7 tūkst. EUR. Tāpat jaunajām pašvaldībām ir jāizstrādā teritorijas attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas – projekti (kopējais finansējums 1,05 milj. EUR). Viena projekta vidējās izmaksas plānotas līdz 33,8 tūkst. EUR (2020. gadā tiek piešķirti 50% no līdzfinansējuma, 2021. gadā – atlikušie 50%). Savukārt 2021. gadā pašvaldībām būs pieejama vienreizējā valsts mērķdotācija administratīvo izdevumu segšanai, kas radušies pašvaldībām apvienojoties (kopējais finansējums 7,1 milj. EUR.).
Pašvaldību reforma ir ministra J. Pūces viena no nozīmīgākajām prioritātēm, lai izveidotu pašvaldības ar spēcīgiem attīstības centriem, kuri sniegs lielākas ekonomiskās aktivitātes iespējas un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Šī gada 10. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz izveidot 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. Lai jauno pašvaldību domes savu darbu uzsāktu pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, tuvākais gads būs veltīts reformas ieviešanai, īstenojot nepieciešamos pasākumus jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.
