Lasīšanas laiks: 4 min
Minimālais pedagogu atalgojums no šā gada 1.septembra palielināsies no 420 eiro uz 680 eiro jeb par 62% mēnesī, paredz izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (“Vienotība”) izstrādātais jaunais pedagogu atalgojuma modelis, informē aģentūra BNS.
Modelī paredzēts, ka pedagogiem, kuri strādā 21 darba stundu jeb attiecīgi vienu likmi, algas bāzes likme pieaugs no 420 eiro uz 640 eiro, bet pedagogiem, kuri strādā 40 darba stundas jeb 1,9 likmes, bāzes finansējums pieaugs no 798 eiro uz 884 eiro mēnesī.
Savukārt 3.kvalitātes pakāpes pedagogiem, kuri strādā 40 darba stundas, bāzes likme pieaugs no 859 eiro uz 1057 eiro mēnesī, bet 4.kvalitātes pakāpes pedagogiem, kuri strādā valsts ģimnāzijā 40 darba stundas un saņem valsts ģimnāziju 10% piemaksu, atalgojuma bāzes likme pieaugs no 1029 eiro uz 1247 eiro mēnesī.
Atalgojums tiks palielināts arī atbalsta personālam: psihologiem, bibliotekāriem, logopēdiem, karjeras konsultantiem un speciālajiem pedagogiem. Tāpat jaunais atalgojuma modelis paredz darba samaksas palielinājumu skolas administrācijai, direktoram un direktora vietniekam.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka ar jauno atalgojuma modeli tiek risināts arī darba samaksas jautājums bērnudārzu pedagogiem. Pirmsskolas pedagogiem atalgojums tiks palielināts par 25 procentu punktiem. Bērnudārzu pedagogiem tiks apmaksāts arī vairāk darba stundu.
IZM informē, ka no 1.septembra līdz gada beigām, papildu jau esošajai pedagogu atalgojuma valsts mērķdotācijai 304 miljonu apmērā, būs pieejami vēl deviņi miljoni eiro, kas pilnam gadam veido papildu 27 miljonus eiro.
Turpmāk tiks noteikts, ka viena pedagoga likme ir 30 astronomiskās stundas nedēļā, kurā ietilpst gan darbs stundā, gan ar to saistītais sagatavošanās darbs. Novitāte sagatavotajā atalgojuma modelī ir tā dēvētais “Motivācijas fonds”, kas skolas direktoram dos iespējas noteikt augstāku atalgojumu par papildu pienākumiem un izcilību. Līdz ar to skolas administrācijai būs arī lielāka atbildība par izglītības kvalitāti skolā, uzsver ministrs.
Tāpat turpmāk saistošie noteikumi paredzēs, ka pašvaldības vairs nevarēs veikt valsts mērķdotācijas pārdali starp skolām. 7.-9.klašu posmā vairs nevarēs būt apvienoto klašu. Pamatskolas posmā no 7.līdz 9.klasei un vidusskolās tiek noteikts rekomendējošais skolēnu skaits atbilstoši teritoriālajam iedalījumam, tam papildus paredzot finansējumu. Ja šis rekomendējošais skolēnu skaits netiks sasniegts, tad valsts mērķdotācija tiks saglabāta līdzšinējā apmērā.
Pirmsskolas un sākumskolu pedagogiem algas koeficients palielināsies no 0,75 uz 1, un atalgojums pieaugs par 25%. Lauku novados, kur izglītības iestādē 7.-9.klašu grupā būs vismaz 21 skolēns, un lielajās pilsētās, kur šis skaitlis būs vismaz 68, algu koeficients būs 1,3, atalgojumam pieaugot par 30%. Lauku novados un pilsētās, kur 7.-9.klašu grupa skolēnu skaits attiecīgi būs mazāks par 21 un 68, skolotāju algu koeficients saglabāsies 1.
Vidējās izglītības iestādēs, kur skolēnu skaits lauku novados būs vismaz 27 un lielajās pilsētās vismaz 58, algu koeficients palielināsies no 1,25 uz 1,4 jeb par 25%, bet vidusskolās, kur skolēnu skaits būs attiecīgi mazāks par minētajiem skaitļiem. pedagogu algu koeficients saglabāsies 1,25.
Jaunais pedagogu algu modelis paredz, ka IZM finansējumu piešķirs pašvaldībām, kurai nauda starp skolām būs jāsadala attiecīgi IZM noteiktajām likmēm. Katras skolas direktors papildus saņems 13% – “motivācijas fondam”, no kura varēs veikt piemaksas pedagogiem par papildu pienākumu izpildi un izcilību. Pedagogu algu modelis paredz, ka atalgojumu modeli veidos summa no pedagoga algas, atbalsta fonda un motivācijas fonda.
Šajā mācību gadā izglītības iestādēs kopā strādā 28 367 pedagogi, bet mācās 207 686 skolēnu. Skolēnu skaits no 2009./2010.mācību gada samazinājies par 29748 skolēniem, bet pedagogu skaits ir palielinājies. Šobrīd vidējā skolēnu un skolotāju proporcija ir 9,26:1. Jaunais pedagogu algu modelis plāno nodrošināt, ka vienam skolotājam ir 11,86 skolēni.
Modelis paredz arī jaunu teritoriālo dalījumu, kas nosaka skolēnu un skolotāju proporciju, pēc kura aprēķina valsts mērķdotācijas apjomu pašvaldībai. Šobrīd valstī vidējā skolēnu/skolotāju proporcija ir 9,26, savukārt Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 15,9. Izglītības attīstības politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam kā sasniedzamais uzdevums 2017. gadā ir noteikts 12 skolēni uz vienu skolotāju.
Šobrīd skolēnu skaita attiecību pret pedagogu mēneša darba likmes koeficientu skatās divos līmeņos – novados 8,12:1 un republikas pilsētās 20,35:1. Jaunais pedagogu algu modelis paredz, ka teritoriālo dalījumu skatīs piecos līmeņos.
Pedagogu algu modelis paredz, ka republikas pilsētās skolēnu un skolotāju proporcijai jābūt 16,5:1, novados, kuru teritorijā skolēnu skaits ir 3,5 uz vienu kvadrātkilometru, skolēnu un pedagogu proporcijai jābūt 14:1, novada pilsētās proporcija jābūt 12,5 skolēni uz vienu skolotāju. Novados, kuru teritorijā skolēnu skaits izglītības iestādēs ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru, proporcija jābūt 9,5:1, bet pārējos novados 11,5:1.
IZM pauž, ka pedagogu atalgojuma modeļa sagatavošanā ir iestrādāti arī priekšlikumi, kuri izteikti sarunās ar sociālajiem un dialoga partneriem. “Esmu ticies ar visiem nozīmīgākajiem dialoga partneriem, lai diskutētu arī par pedagogu atalgojuma modeļa un efektīva skolu tīkla attīstības kritēriju izstrādi. Daudzās jomās mūsu priekšstati ir līdzīgi, kas atspoguļojas šobrīd sagatavotajā modeļa piedāvājumā,” norāda Šadurskis. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas izglītības vadītāju arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī Ikšķiles vidusskolas direktora Česlava Batņa redzējums atspoguļojas izstrādātajā atalgojuma modelī, uzsver IZM.
