Lasīšanas laiks: 2 min
19.oktobra vakarā kafejnīcā „Tērbata” projekta „Mazāk ir vairāk” ietvaros mazā interesentu lokā ar savu stāstu un pieredzi dalījās „Zero Waste” aktīviste Baiba Petrenko.
Liela daļa „zaļi domājošo” cilvēku (nejaukt ar tiem, kas „zaļi” uzdzīvo!) uzskata, ka svarīgākais ir šķirot atkritumus otrreizējai pārstrādei, tomēr izrādās, ka vissvarīgākais ir atteikties no nevajadzīgām lietām un samazināt patēriņu. Baiba ar konkrētiem piemēriem parādīja un izstāstīja, kā ikdienā pielieto atkritumu neradīšanas principus. Visvairāk atkritumu, protams, rodas virtuvē, un ļoti daudz nevajadzīga iepakojuma ir piena produktiem, tāpēc Baiba kur vien var pērk izlejamo un sveramo produkciju, kura tiek ievietota līdzpaņemtajos maisiņos un stikla trauciņos. Ērti? Nē! Ir jānotiek vērtību pārvērtēšanai. Cilvēki bieži vien nav gatavi iziet no savas komforta zonas un atteikties no ērtībām, jo nezin vai kāds grib ņemt līdzi uz darbu stikla burciņu, lai vakarā, mājās nākot, nopirktu izlejamo krējumu.
Otra lielākā telpa, kas „ražo” atkritumus, ir vannas istaba. Arī šeit Baiba cenšas visu pirkt bez iesaiņojuma vai videi draudzīgā iepakojumā: veļas pulveri – kartona pakās, tualetes papīru un ziepes – bez iepakojuma, tīrīšanai tiek izmantots etiķis, bet trauku mazgāšanai – soda.
Daudzi atrunājas ar to, ka citi arī nešķiro atkritumus un viss tāpat nonāk „kopējā katlā”, citi aizbildinās ar vietas trūkumu un šķirošanas sarežģītību. Nenoliedzami, daudzi pircēji vienkārši izvēlas lētāko akcijas preci, jo skatās uz sava maciņa „biezumu”, nevis uz to, olas iepakotas kartona vai plastmasas kastītē. Daudzas lietas tiek ražotas un tērētas bezjēdzīgi. Liela daļa cilvēku ikdienā atteikušies no auduma kabatlakatiņiem un virtuves dvieļiem, no metāla skuvekļiem un koka instrumentiem, tā vietā nāk papīrs un dažādi plastmasas izstrādājumi, bet arī plastmasu nevar pārstrādāt bezgalīgi…
Vakara otrajā daļā kafejnīcas „Austra” īpašniece un šefpavāre Rūta Rietuma dalījās pieredzē par veselīgu un sabalansētu uzturu, iepazīstināja ar savu nedēļas ēdienkarti, stāstīja par rīsiem, grūbām, bulguru, kuskusu, par proporcijām ikdienas ēdienreizēs, bet klātesošos cienāja ar garšīgiem griķu, riekstu un žāvēto augļu cepumiņiem.
“Zero waste” kustību 2008. gadā aizsāka Sanfrancisko (ASV) dzīvojoša francūziete Bea Džonsone, kura ikdienā pamazām samazināja atkritumu daudzumu līdz minimumam. Savas pielietotās metodes viņa aprakstīja blogā, kas vēlāk pārtapa grāmatā “Zero Waste Home” („Māja bez atkritumiem”). Grāmata šobrīd izdota jau 18 valodās, nākošgad iznāks arī latviešu valodā Baibas Petrenko tulkojumā.
Kamēr grāmata vēl nav veikalu plauktos, par „Zero Waste” kustību var diskutēt Facebookā, var lasīt latviešu un angļu valodā dažādās mājaslapās:
Pilnībā piekrītu. Ir grūti sevi piespiest darīt kā pareizāk, plānot, drusku vairāk pacensties. Bet pēdējā laikā ir vieglak, jo medijos aizvien vairāk šo tēmu kustina. Ir vieglāk nenolaist rokas.
Lai veicas un pietiek spēka visiem, kas tic, ka cilvēks šo pasauli, pēc sava īres līguma beigām, nodos tālāk nesabojātu,ja ne labāku.
Cilvēkam, kad sāc aizdomāties, vajag diezgan maz, lai visa kā būtu diezgan…