Lasīšanas laiks: 2 min
Šogad beidzot izkustējās jautājums par negatīvajiem indeksiem pensiju aprēķinā, un to Latvijas Pensionāru federācija (LPF) uzskata par lielāko panākumu 2015.gadā, informē aģentūra BNS.
“Lielākais panākums 2015.gadā – beidzot izkustējies jautājums par negatīvu indeksu piemērošanu pensiju aprēķinā. Visas kopš 2010.gada piešķirtās pensijas trīs gadu laikā tiks pārrēķinātas, kopā tas dos pozitīvas izmaiņas vairāk par 100 tūkstošiem pensionāru. Turklāt Satversmes tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai prasību šajā jautājumā, pozitīva lēmuma gadījumā visi, kam pārrēķinās pensijas, saņems kompensācijas par laiku no pensijas piešķiršanas brīža,” aģentūrai BNS sacīja Siliņš.
Siliņš arī norādīja, ka Saeimā ir izveidota deputātu un pensionāru organizāciju pārstāvju darba grupa, kas izstrādās priekšlikumus pensiju indeksācijas uzlabošanai, kā arī meklēs risinājumus maznodrošināto pensionāru materiālās situācijas uzlabošanai.
LPF aizvadītajā gadā savāca 70 tūkstošus parakstu par pensiju indeksāciju palielinātā apmērā un senioru veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi līdz valsts simtgadei un iesniedza tos Saeimā.
2016.gadā pārrēķinās pensijas, kuras piešķirtas 2010. gadā. Tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā un kuru aprēķināšanā piemēroja negatīvu kapitāla indeksu.
Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2016.gada 1.janvāra un par periodu no 1.janvāra to izmaksās līdz 2016.gada augustam. Nākamgad tam novirzīs 4,2 miljonus.
2017.gadā pārrēķinās 2011.gadā piešķirtās pensijas, bet 2018.gadā – no 2012.līdz 2015.gadam piešķirtās pensijas. Tāpat ir noteikts, ka nākotnē šāda situācija nevarēs atkārtoties, jo kapitāla indekss būs fiksēts un tas vairs nevarēs būt negatīvs.
Pensiju pārrēķināšanai turpmākos gados būs jāiegulda 20,9 miljonus eiro 2017.gadā, bet 46,9 miljoni eiro – 2018.gadā.
Pērn aprīlī šo problēmu akcentēja Tiesībsarga birojs, paziņojot, ka ekonomiskā krīze negatīvi un neatgriezeniski ietekmēja nopelnītās pensijas. Birojs secināja, ka personas, kuras pensionējās pēc finanšu krīzes, saņem daudz mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kuras pensionējās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs.
Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro.
