Lasīšanas laiks: 6 min
Ceļojums uz Liepāju aizsākās ar nejaušu domu. Kārtējo vakaru sērfojot internetā, netīšām atradās bildes ar Liepājas pludmalēm, kuras bija dzintaru nosētas. Līdz ar to tapa ideja par ceļojumu uz Kurzemi un vējaino pilsētu, kurā līdz šim nebija būts. Tā brauciens aizsākās 15.maija pievakarē. Priekšā gaidīja ilgs un nogurdinošs sešu līdz astoņu stundu ceļš, kura starpposmos nereti veica ceļa remontdarbus, tāpēc viesnīcā sanāca ierasties vēlā nakts stundā.
Izvēlētā naktsmītne bija “Fontaine Royal”, kura atrodas Stūrmaņu ielā, gandrīz pašā Liepājas sirdī. Viesnīcas cenrādis nav īpaši draudzīgs, taču www.perkamkopa.lv piedāvājums izmaksas samazināja uz pusi. Saņēmām pieklājīgus un plašus numuriņus par puscenu.
Līdz ar to ir vērts pirms ceļojumiem izpētīt ne tikai viesnīcu cenrāžus kā tādus, bet arī aplūkot iespējamās, interneta veikalos pieejamās, akcijas.
Vēl ir jārēķinās ar to, ka nokļūšana līdz Liepājai ar automašīnu arī nav vienkārša. Reizēm ceļš veda caur nekurieni, kura ceļmalās braucējus sagaida tikai plaši lauki un meži. Tāpēc pienācīgi pieturas punkti bija tikai apdzīvotās vietās un distance starp šīm vietām bija diezgan liela. Ja ceļu veica pa A2, A3 un A9 maģistrālēm, tad vērā jāņem arī tas, ka šis ir īsākais ceļš uz Liepāju, taču šādā maršrutā nav nekas cits ko varētu aplūkot kā tikai mājlopus, kokus, krūmus un pļavas.
Līdz ar to, ierodoties viesnīcā, bija iestājies vispārējs nogurums. Taču patīkami pārsteidza skats, kurš pavērās no numuriņa. Varēja redzēt zvejniekus kuģīšu gan lielus, gan mazus. Tos pie mūra sienas turēja biezas tauvas un šķita, ka arī tie dodas nakts guļā, lai jau rīta gaismā dotos ledainajā jūrā. Arī gaiss bija patīkami spirdzinošs un vējš nemitīgi rotaļājas ar matu šķipsnām.
Tāpēc padoms dāmām – neieveidot matus, tie tāpat tiks sakāroti pēc vēja prāta. Ne velti šī ir vēja dzimtā pilsēta.
Paša numuriņa interjers bija savdabīgs un ieviesa senlaicīguma sajūtas. Taču svarīgi atzīmēt, ka šādas naktsmājās nederēs ģimenēm ar bērniem vai cilvēkiem ar miega traucējumiem. Numuriņi atrodas ēkas trešajā stāvā, taču pirmajos divos atrodas bāri, ēdnīcas un SPA centrs. Pēc cilvēku kvantuma tika vēlā nakts stundā varēja nojaust, ka šī ir iemīļota liepājnieku atpūtas vieta, tāpēc mūzika, skaļās sarunas un nelielais haoss radīja troksni, kas varētu apgrūtināt ceļotāju nakts mieru. Taču šī viesnīca attiecas draudzīgi pret mājdzīvniekiem. Līdz ar to savus mīluļus droši drīkst ņemt līdzi, tiem naktsmājas atradīsies.
Pēc iekārtošanās numuriņā sekoja ciešs un patīkams miegs, kuru ātri pārtrauca modinātāja tirkšķoņa. Rīta cēliens tika pavadīts mierīgi un bez steigas līdz brīdim, kad organisms lūdzās pēc brokastīm. Tā nu bija laiks iekarot pilsētu. Ierodoties tūrisma centrā, saņēmām Liepājas karti un ieteikumus par labām brokastu un pusdienu vietām. Taču ieteikumu klāstā neietilpa vietiņa par kuru bija dzirdētas labas atsauksmes. Tāpēc lieki noderēja paņemtā karte.
Gala mērķis bija Fr.Brīvzemnieka iela 28. Tajā atrodas kafejnīca ar nosaukumu “Kursas Putni”. Vietiņa visnotaļ omulīga, apkalpošana lieliska, bet ēdiens debešķīgs. Šeit maltīti varēs ieturēt ne tikai gaļēdāji, bet arī veģetārieši un pat vegāni.
Firmas ēdiens ir siera pankūkas, kuras ir vērts nobaudīt. Arī kafejnīcas cenrādis ceļotājiem būs draudzīgs. No viesmīļiem var saņemt vērtīgus padomus par tālākiem apskates objektiem.
Pēc kārtīgi ieturētām brokastīm tālākajā rīcības plānā ietilpa Ziemeļu mols un forti. Lai atrastu apskate objektus lieki noderēs aplikācija “Waze” vai jebkāda cita veida navigācijas ierīce. Sliktākajā gadījumā izpalīdzēs karte, jo, kā jau katrā svešā pilsētā, bez nelieliem palīgiem ir grūti orientēties satiksmē.
Ierodoties piejūras zonā jau pavērās iespaidīgs skats: automašīnas! Daudz, jo daudz automašīnu. Šo vietu, laikam iemīļojuši daudzi lietuviešu ieceļotāji, jo katram otrajam auto bija Lietuvas numura zīme.
Un ne velti, jo laiks tik tiešām lutināja. Smiltiņas bija siltas un jūra ik pa laikam izmeta kādu nemierīgu vilni. Uz mola malām sēdēja desmitiem makšķernieku un šķita, ka šī bija īstā copes diena, jo katrs otrais no dzidrās jūras ūdeņiem izvilka pa kādam jūras bullītim. Pēc ilgstošas pastaigas ar basām kājām bija laiks doties uz fortiem. Pievakarē vējš lēnām bija ieskrējies, un jūra sāka trakot, parādot savu īsto spēku. Paši forti gan nav omulīgākā vieta, kur atrasties. To aura liecina par kara sekām un cilvēcei nezināmiem noslēpumiem. Ne velti šī Liepājas daļa tik daudzu gadus bijusi slēgta un nepiederošajiem nepieejama.
Arī krastmalā varēja atrast izskalotas raķešu galvas, kuras īsti par suvenīru līdzi ņemt negribējās. Kā izrādās, tad šādās galviņās pat pēc ilgstošas peldes jūrā var atrasties sprāgstvielas. Tāpēc jābūt uzmanīgiem ar suvenīru izvēli.
Pēc dienas pie nemierīgās jūras bija iestājies izsalkums, tāpēc tālākais ceļš veda atpakaļ uz viesnīcu. Taču pa ceļam ir vērts aplūkot Sv.Nikolaja Pareizticīgo Jūras katedrāli. Katedrāle ir Karostas vizuālā un garīgā dominante, kuras apzeltītie torņi saulē laistās jau kilometriem tālu. Pašā katedrālē gan nesanāca pabūt, jo pievakarē tā bija apmeklētājiem slēgta, taču tas netraucēja iespaidu gūšanā.
Lai nu kā, pēc katedrāles apmeklējuma viesnīcā tika ieturētas siltas un garšīgas vakariņas.
Pa visam noteikti nepieciešams nobaudīt Liepājas oficiālo ēdienu – “Liepājas Menciņus”. To pagatavo no kūpināta mencas, kartupeļiem un sīpoliem pēc senas Dienvidkurzemes receptes. Ēdienu pasniedz skaistā māla trauciņā un no tā būs paēduši pat īsti vīri.
Tā kā bija 16.maijs un Latvijā norisinājās ikgadējais pasākums “Muzeju nakts”, ceļotājiem bija iespēja aplūkot Karostas cietumu, kurš savas durvis vēra no pulksten 19. Šis bija nākamais apskates punkts pēc ieturētajām vakariņām. Taču iecerētais galamērķis bija nepatīkams. Cietumā varēja aplūkot dažādas kameras, kurās atradušies ieslodzītie un varēja sastapt cietuma uzraugus, kuri tērpi īstās uzraugu formās. Cik noprotams, tad netālu arī atradās viesnīca un bieži vien tiek organizētas ekskursijas tūristiem pa šo apskates objektu. Taču šo vietu raksturoja spēcīga, negatīva enerģija, kuras rezultātā nerodas vēlme ilgstoši uzturēties cietuma telpās.
Līdz ar to tālākais maršruts veda uz pilsētas centru, kurā bija iespēja aplūkot Liepājas muzeju un redzēt dažādus gaismas šovus uz ēku sienām. Tā kā visa diena tika pavadīta svaigā gaisā, Muzeja nakts ātri beidzās viesnīcas gultā, saldā, jo saldā miegā.
Svētdienas rīts iesākās ar izrakstīšanos no viesnīcas un brokastīm restorānā “Barons Bumbier’s”, kas atrodas pašā Liepājas centrā. Lai arī šai ēstuvei ir restorāna statuss, taču cenas bija draudzīgas un ēdienu klāsts plašs. Pēc brokastīm sekoja ilgais ceļš uz dzimtajām mājām – Valmieru.
Svarīgi atzīmēt to, ka ceļotājiem ieteicams doties uz Liepāju vasaras laikā, kad iespējams doties izbraucienos ar velosipēdu un baudīt dažādus ūdens priekus.
Vēl viens ieteikums – staigājot pa Liepāju, palūkoties zem kājām, jo visā pilsētā uz ielām atrodamas dzels notis, kuras ved uz ievērojamākajiem apskates objektiem.
