Lasīšanas laiks: 4 min
Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS “Latvijas valsts ceļi” pārstāvji.
Pēc “Latvijas valsts ceļu” pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.
“Latvijas valsts ceļu” pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā – vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.
Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013. gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.
“Latvijas valsts ceļu” pārstāve atzīmēja, ka valstīs ar attīstītu ekonomiku, cenšoties pasargāt autovadītājus no dzīvniekiem un otrādi, gar ceļiem tiek būvētas īpašas inženiertehniskas būves, kas sastāv no žoga, dzīvnieku pārejām, tuneļiem, tramplīniem un citiem tehniskiem risinājumiem. Šādu būvju celtniecībai ir nepieciešami būtiski resursi, kas Latvijā valsts ceļu tīkla pārvaldīšanai nav pieejami. Pēc “Latvijas valsts ceļu” pārstāves minētā, dzīvnieku žogu izbūve viena kilometra garumā (abās ceļa pusēs) var izmaksāt apmēram 110 000 eiro, turklāt šajās izmaksās nav iekļauti vārti, kuri nepieciešami, kā arī nobrauktuvju aprīkojums, dzīvnieku tilti un cits aprīkojums.
Kononova piebilda, ka dažādi viedokļi par dzīvnieku žogu uzstādīšanu ir arī vides speciālistiem – žogi bez attiecīgām pārejām, tuneļiem un citiem tehniskajiem risinājumiem var bloķēt dzīvnieku migrācijas takas, kas savukārt var būtiski ietekmēt dabas līdzsvaru.
“Latvijas valsts ceļu” pārstāve arī atzīmēja, ka Latvijā valsts autoceļu tīkls ir vairāk nekā 20 000 kilometru garš, tostarp liela daļa ceļu ved caur mežiem. Vienlaikus pēdējo gadu ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka negadījumos uz valsts autoceļiem visvairāk iet bojā gājēji un velosipēdisti. Tāpēc, lemjot par satiksmes drošības paaugstināšanas projektu realizāciju, prioritāri tiek nodrošināta gājēju un velosipēdistu ceļu izbūve, tiek uzstādīts apgaismojums un izbūvēti divlīmeņu šķērsojumi.
Kononova informēja, ka Latvijā laika periodā no 2012. līdz 2016. gadam ceļu satiksmes negadījumos uz valsts autoceļiem gāja bojā kopumā 916 cilvēki, no tiem 324 bija gājēji un 63 velosipēdisti, kamēr sadursmēs ar dzīvnieku šajā laika posmā gāja bojā pieci cilvēki. Savukārt 2017. gadā sadursmēs ar dzīvniekiem nav gājis bojā neviens cilvēks, bet cietuši 60, kamēr kopumā ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā 51 gājējs un 11 velosipēdisti, satiksmes negadījumos ciešot kopumā gandrīz 1500 gājējiem un velosipēdistiem.
“Ir izskanējusī doma, ka, ierobežojot cilvēku kustību uz ātrgaitas ceļiem, žogi būtu jābūvē abās ceļa pusēs, nevis ceļa vidū. Taču šāds risinājums var būt vēl bīstamāks. Jo jebkurš žogs, arī gadījumā, ja tas tiek būvēts abās ceļa pusēs, kādā vietā beidzas un nav iespējams izslēgt, ka uz šādi nožogota ceļa nokļūst dzīvnieks. Un tādā gadījumā, ja ceļš no abām pusēm ir norobežots ar žogu, nokļūstot uz tā, dzīvnieks panikā var pārvietoties no viena žoga uz otru, skraidīt un haotiski šķērsot ceļu vairākkārt, nespējot izkļūt no šādām sava veida lamatām,” skaidroja “Latvijas valsts ceļu” pārstāve.
Jau vēstīts, ka avārijā Jāņu naktī uz Valmieras šosejas Kocēnu novada Rubenē divi cilvēki gāja bojā, bet trīs guva traumas. Naktī īsi pirms plkst. 1 vieglās automašīnas “Volvo” priekšā izskrējis alnis. Pēc sadursmes ar dzīvnieku automašīna ieslīdēja pretējā braukšanas joslā, kur sadūrās ar kravas automašīnu DAF. Negadījumā gāja bojā 1974. gadā dzimusi sieviete un 2002. gadā dzimusi jauniete. Ar dažādām traumām slimnīcā nogādāts 2006. gadā dzimis jaunietis, 1974. gadā dzimusi sieviete un 1968. gadā dzimis vīrietis. Gan bojā gājušie, gan cietuši bijuši automašīnā “Volvo”.
