Lasīšanas laiks: 2 min
Trešdien, 12.novembrī, Valmieras Tūrisma un informācijas centrā norisinājās “Latvijas stāstu vakars”. Pasākumā ar dažādām vēstures piezīmēm dalījās vēstures skolotāja, novadpētniece un gide Ineta Amoliņa un Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa.
Latvijas karoga stāsts ir audzis no tālā 735. gada, kad Atskaņu hronikā pirmo reizi tika minēta ideja par sarkanbaltsarkano karogu.
Arī Jānim Lapiņam šī leģenda nebija sveša un 1916.gadā tika pašūts pirmais Latvijas karogs, te pat – Valmierā. Tas ir sarkanbaltsarkans un ar saulīti stūrī, jo kas gan ir cilvēks bez saules? Lapiņa meita karogu uzcītīgi glabājusi līdz atmodas laikā pamanījusi, ka karoga zīda audums gandrīz iziris, tāpēc nesusi to dāvināt muzejam. To joprojām var apskatīt Cēsu muzejā, kur ir stāsts par Latvijas valsts dzimšanu. Karoga ar saulīti dublikāts šogad plīvojis atkal mājvietā, kur reiz dzimis J.Lapiņš.
1918.gada astoņpadsmitais novembris Valmierā gan uzreiz svinēts neesot, karogi gan bijuši izkārti un skolās skolotāji ir stāstījuši, ka drīz Latvija būs brīva valsts. Bērni nepacietīgi esot sēdējuši skolas solos un lūguši, lai tos palaiž mājās, lai par svarīgajiem notikumiem var izstāstīt savām ģimenēm. Kādā vēstures liecībā, lapā no skolēnu dienasgrāmatas, rakstīts – Latvijas valsts proklamēšanas dēļ pēdējās trīs stundas nenotika.
1922.gadā Latvijas likumdošanā tiek pieņemts lēmums par karoga proporcijām un karoga krāsu – karmīnsarkano.
Kāds kungs gan esot smējis, ka neviens vēl precīzu karmīnkrāsu nezina, bet vistuvāk pietuvojušies ir hokeja komandas “Rīgas Dinamo” sportisti.
Ar šiem un daudziem citiem stāstiem dalījās I.Amoliņa un I.Zīriņa. Abu stāsti bija aizraujoši un atļāva uzzināt, kā arī ielūkoties iepriekš, iespējams, nezināmos notikumos un stāstos iz Latvijas vēstures un valsts izveides mirkļiem.
Ievērojamus un izlasīšanas vērtus pētījumus ir sarakstījuši Kārlis Dzirkalis (“Latvijas karoga vēsture”) un Tālis Pumpuriņš (“Sarkanbaltsarkanās – Latvijas karoga krāsas).
