Latvijas augstākajos radio un televīzijas torņos šonedēļ tiek pacelti valsts karogi, lai simboliski sveiktu iedzīvotājus Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienā, aģentūru LETA informēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.
Viņa norādīja, ka karogi tiks pacelti Rēzeknes, Daugavpils, Valmieras, Cesvaines, Tukuma, Sabiles, Dunalkas, Siguldas, Ulbrokas, Kuldīgas, Liepājas, Ventspils, Viļānu, Preiļu, Līvānu, Viesītes un Jelgavas radio un televīzijas torņos, kā arī vienīgajā Rīgas kultūrvēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā 14.
Sprugaine atzīmēja, ka tostarp augstākajos radio un televīzijas torņos – Rīgā, Valmierā, Rēzeknē, Cesvainē, Ulbrokā, Kuldīgā un Daugavpilī – tiks pacelti karogi, kuru izmērs ir trīs reiz seši metri. Visi minētie radio un televīzijas torņi ir vairāk nekā 200 metru augsti, turklāt Cesvaines torņa, kas atrodas arī teju 200 metrus virs jūras līmeņa, karoga masts ir arī augstākais punkts Baltijā.
Valmieras radio un televīzijas tornī valsts karogs ir pacelts jau kopš trešdienas, novēroja portāls “Valmieras Ziņas”.
4.maija rītā ap plkst.8 arī Zaķusalas televīzijas tornī tiks pacelts valsts karogs. Zaķusalas televīzijas torņa karoga masts ir augstākais karoga masts Eiropas Savienībā un 4.maijā karogs tajā plīvos sesto reizi.
Tradīcija pacelt karogu Zaķusalas televīzijas tornī valsts svētkos sākās 2014.gada nogalē. Kopš 2018.gada novembra karogs tiek pacelts arī citur Latvijā, kur radio un televīzijas torņos izveidoti speciāli karoga masti, kā arī apgaismojums diennakts tumšajam laikam.
Sprugaine piebilda, ka karoga pacelšanu nereti ietekmē laika apstākļi, jo darbs augstumā nav iespējams, ja vēja ātrums pārsniedz 12 metrus sekundē, taču šogad laika apstākļi ir atbilstoši un labvēlīgi gan karoga pacelšanai, gan tam, lai tas plīvotu un būtu labi redzams arī no attāluma.
Tāpat LVRTC pārstāve norādīja, ka Ulbrokā, kas ir augstākais LVRTC masts, karoga pacelšana aizņem visilgāko laiku, jo viss 205 metru kāpiens augstkāpējiem jāmēro kājām. Citos torņos daļa augstuma tiek mērota ar īpašiem pacēlājiem. Savukārt Siguldā, kur torņa būve atšķiras no citiem LVRTC torņiem, jo tornis ir betona konstrukcija, kuras pašā galā atrodas raidošās iekārtas, kā arī 2018.gadā izveidotais karoga masts, augstkāpējiem jākāpj vien daži metri.
LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis sacīja, ka karogu pacelšana augstākajos radio un televīzijas torņos ir izveidojusies par skaistu un svinīgu svētku tradīciju, ko gaida arī iedzīvotāji. “Torņi, kuri atrodas Latvijas pilsētās, gadu desmitu laikā kļuvuši par neatņemamu pilsētvides objektu, dažviet arī simboliski par bākuguni, ko ierauga pirmo, kad no tālienes atgriežas mājās,” viņš pauda.
Pēc Beļska teiktā, kopš karogus Latvijas pilsētās pacēla pirmo reizi, ik gadu pie LVRTC vēršas arī vietvaras ar lūgumu pacelt karogu pilsētas svētku un citu nozīmīgu notikumu laikā. “Valstiskuma apziņa reģionos ir ļoti stipra un būtiska. Tornī plīvojošs karogs ir ne vien skaista svētku rota pilsētai, bet arī iedvesmas, valstiskuma un kopības avots,” viņš uzsvēra.
LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī. LVRTC pārvalda valstij piederošās mobilo sakaru operatora “Latvijas mobilais telefons” daļas.
