Lasīšanas laiks: 2 min
Latvija ir viens no NATO Austrumu flanga “vājajiem posmiem”, intervijā aģentūrai BNS sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”).
Politiķis uzsvēra, ka pats svarīgākais ir apzināties šo faktu, kā arī likt to saprast NATO sabiedrotajiem.
Ilgus gadus esot bijusi situācija, ka Rietumvalstis Krieviju uzskatījušas par savu sabiedroto un partneri, tādēļ NATO Austrumu robežai vispār nav pievērsis uzmanību. Latkovskis arī norādīja, ka šāda situācija nenozīmē to, ka Latviju nav iespējams aizsargāt.
“Ja mēs saprotam no kurienes ir apdraudējums, kā arī reālo situāciju Baltijas valstīs, mums ir konkrēti soļi, kas jāveic – gan mums pašiem, gan arī mūsu sabiedrotajiem,” sacīja Latkovskis. Viņš arī norādīja, ka pašlaik minētie soļi tiek sperti, jo svarīgi ir pašiem rūpēties par savu militāro spēju stiprināšanu un tikai tad cerēt uz sabiedroto atbalstu. Politiķis teica, ka arī Latvijas pienākums būtu palīdzēt, ja apdraudējums būtu, piemēram, Rumānijā vai Bulgārijā.
“Ja kādas militārās darbības notiktu rīt, rastos diezgan lieli sarežģījumi. Tomēr pašlaik nav tādas izlūkošanas informācijas, ka būtu sagaidāmas militārās operācijas mūsu reģionā,”
stāstīja Latkovskis.
Politiķis arī atgādināja, ka summa, ko NATO dalībvalstis atvēl aizsardzībai nenonāk kopējā NATO budžetā, bet tiek tērēta dalībvalstu armiju stiprināšanai. “Tā ir nauda, kas paliek šeit pat – mūsu karavīriem, mūsu zemessargiem un viņu tehnikām. Karavīru algām. Šie procenti tiek tērēti uz mūsu pašu, Latvijas, bruņotajiem spēkiem,” sacīja Latkovskis, runājot par Latvijas plāniem aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta.
