Lai nenodarītu pāri organismam, Jaungada apņemšanos par veselīga uztura lietošanu nevajadzētu sākt ar viena ēdiena diētām un badošanos, portālam “Valmieras Ziņas” skaidro Agnija Irkle, kvalificēta uztura speciāliste.
Dārzeņi organismam ir ļoti nepieciešami, jo satur vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas, palīdz gremošanas procesā. Ieteicams, ka tie ir puse no porcijas.
Vislabāk dārzeņus ir lietot svaigā veidā. Tomēr, lai radinātu bērnus pie jaunām garšām, tos var gatavot kopā ar citām uzturvielām.
“Ja mazulis neēd ķirbīti svaigā veidā, tad to var iecept kēksā, pamazām radot patīkamas asociācijas ar dārzeņa garšu.”
Augļi satur daudz cukura, tāpēc ir jāizvēlas proporcija: no nepieciešamajam piecām dārzeņu porcijām dienā, vienai esot ēdāja dūres lielumā, divas var būt augļi.
Organismam nepieciešamie ogļhidrāti un šķiedrvielas ir svaigajos dārzeņos, pilngraudu produktos, augļos, ogās, pākšaugos, linsēklās, klijās.
“Iecienītā maizīšu ēšana nav nekas slikts, ja tajā ir pietiekams šķiedrvielu daudzums – ja uz etiķetes tas ir norādīts tuvu desmit, tad droši var ēst šādu maizīti.”
Uzņemot šķiedrvielas, ļoti svarīgi, ka organisms nodrošināts ar nepieciešamo ūdens daudzumu, citādi var rasties dažādi sarežģījumi. Piemēram, apēdot ēdamkaroti klijas, jāizdzer glāze ūdens.
“Cilvēkam dienā nepieciešams uzņemt divus litrus ūdens, jo tas palīdz vielmaiņas procesā, nevēlamo gala produktu izvadīšanā, lai kustība organismā notiktu nepārtrauktā ciklā bez aizķeršanās. Jāatceras, ka vidēji nepieciešamajiem diviem litriem šķidruma jābūt ūdenim, nevis tējai, kafijai, limonādei. Turklāt piens un kefīrs pēc to sastāva uzskatāmi kā ēdiens.”
Uztura speciāliste stāsta, ka pēdējos pētījumos pierādīts, ka piecas kafijas tasītes ir maksimālais daudzums cilvēkam dienā, lai organismam nerādītu papildu slodzi. Divas vai trīs tasītes dienā būtu vislabākais variants, ja nav kādi citi veselības traucējumi, kad nav ieteicama kafijas lietošana.
“Aukstā laikā cilvēkam ir nepieciešams lielāks daudzums uzturvielu ar augstu bioloģisko vērtību, jo īpaši tiem, kuri strādā ārā.”
Tad nevajadzētu samierināties ar vienu augli vai dārzeni, bet paēst kārtīgu maltīti.
Vitamīnus un minerālvielas varam uzņemt ar ēdienu. A.Irkle aicina būt piesardzīgiem pret dažādiem uztura bagātinātājiem, jo katrs cilvēks ir atšķirīgs, vielmaiņas process katram ir citāds, tāpat arī nozīme ir tam, kādi cilvēkam ir paradumi.
“Ja uztura bagātinātājus tomēr grib lietot, jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai uztura speciālistu.”
A.Irkle iesaka neizlaist ēdienreizes, kaut vai uzņemot uzturvielas nelielā daudzumā. Pusdienas ir galvenā maltīte, savukārt, gatavojot vakariņas, jāpadomā, vai organisms varēs to pārstrādāt, piemēram, ar gaļu šis process norit lēni.
“Vakariņas plkst. 18:00 kā pēdējā ēdienreize derēs tad, ja cilvēks dodas pie miera deviņos vakarā. Saudzējošs režīms ir neuzņemt uzturvielas trīs līdz četras stundas pirms došanās gulēt. Tad organisms paspēj sagremot apēsto un nakts stundās atpūsties. Tas pats attiecas arī uz ūdens uzņemšanu – lai nenoslogotu nieres, pirms gulētiešanas nevajadzētu uzņemt šķidrumu.”
A.Irkle Jaunajā gadā ir sastopama Valmierā Ideju Mājā gan grupu nodarbībās, gan individuālajās konsultācijās. Daudz veselības problēmu iespējams mazināt vai pat novērst, izvēloties sev atbilstošus ēdienus un maltītes uzņemšanas paradumus. Arī katrā vecumposmā, piemēram, pusaudžiem, bērniem, senioriem, vai dažādos dzīves posmos, piemēram, grūtniecības laikā, uzturam ir liela nozīme veselības uzturēšanā. Tāpat arī konsultācijas noderēs, ja cilvēks nesaprot, ko ēd nepareizi, ja ir slikta pašsajūta, svars nemazinās. Uztura speciāliste izvērtē katru gadījumu atsevišķi, ņemot vērā cilvēka veselības stāvokli, paradumus.
