Valmieras Ziņas

Krišjānis Kariņš: Krīzes izaicinājums (1)

Katra krīze ir arī iespēja. Iespēja kaut ko mainīt. Pēdējās nedēļās Latvija ir guvusi milzu uzmanību starptautiskajā presē. Diemžēl ziņas nav labas. Tās skaidri pauž vienu domu – Latvija nav tikusi galā ar korupciju un naudas atmazgāšanu caur tās bankām. Esot atklāts gadiem ilgi zināmais “noslēpums” – Latvija ir naudas atmazgāšanas centrs starp austrumiem un rietumiem. Šis skarbais apgalvojums grauj mūsu valsts reputāciju, kas savukārt atbaida potenciālus investorus un kavē ekonomikas attīstību kopumā. Lai uzlabotu kopējo (ne tikai dažu baņķieru) labklājību, mums ir kardināli jāmaina šī negatīvā valsts tēla uztvere, uzlabojot banku uzraudzību tā, lai “netīra” nauda nemēģinātu ieplūst Eiropā caur Latviju. Tas faktiski nozīmē pilnībā atbrīvoties no biznesa modeļa, kas veido Latviju kā finanšu tranzītvalsti starp austrumiem un rietumiem.

Pēc valsts neatkarības atgūšanas Latvijā banku sistēma tika izveidota pilnībā no jauna. Sākuma gados valstī likuma uzraudzība kopumā bija vāja un to izmantoja daudzi, tai skaitā atsevišķas bankas. Laika gaitā mūsu banku sistēma ir sadalījusies divās daļās.  Bankas, kas pamatā apkalpo vietējos iedzīvotājus un uzņēmumus, un bankas, kas izauga ar mērķi apkalpot trešās valsts (Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un citu bijušo PSRS valstu) klientus. Protams, ne visi trešo valstu klienti ir naudas atmazgātāji, taču šajā sektorā risks ir krietni augstāks. To norāda arī uzraugi. Tieši šīs grupas atsevišķas bankas ir saņēmušas sodus par pārkāpumiem, smagākais no tiem – licences anulēšana.

Kādi ir ieguvumi un riski dažādiem banku biznesa modeļiem? Viens arguments par labu bankām, kas apkalpo trešo valstu klientus – tas esot kā tīrais “eksports”, proti, nauda un peļņa nāk no ārzemēm. Tā ir tiesa, taču pārsvarā šīs naudas mērķis nav ieplūst Latvijas tautsaimniecībā, bet izmantot mūsu piedāvāto tranzīta pakalpojumu, lai tālāk (droši legalizētu) naudu sūtītu uz citu ES valsti. Tas nozīmē, ka (ierobežotā) peļņa paliek tikai bankai, bet valstij labuma kopumā maz. Taču risks Latvijai ir acīmredzams – sliktā slava, ko šāda darbība izraisa, atspoguļojas uz ikvienu Latvijas pilsoni un uz mūsu ekonomiku kopumā. Ļaujot dažiem pelnīt uz apšaubāmas naudas rēķina nozīmē atbaidīt vēlamas investīcijas citās tautsaimniecības nozarēs. Cilvēki emigrē no Latvijas darba meklējumos. Ja kvalitatīvu investīciju ekonomikā būtu vairāk, būtu arī vairāk labi apmaksātu darba vietu.

ABLV bankas gadījums ir īpaši graujošs mūsu reputācijai, jo smagie pārmetumi par sistemātisku naudas atmazgāšanu nāk no ASV puses, ne no Latvijas banku uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK). Ja ASV pārmetumi ir pamatoti, tas nozīmē, ka mūsu banku uzraugs netiek galā ar saviem uzdevumiem. Eiropā lielākās bankas (tai skaitā ABLV) uzrauga arī Eiropas Centrālā Banka Frankfurtē. Taču kārtība Eiropā paredz, ka naudas atmazgāšanu uzrauga katra dalībvalsts – mūsu gadījumā – FKTK. Latvijas gadījums ir izraisījis plašu diskusiju visās Eiropas institūcijās: kā uzlabot banku uzraudzību, lai “vāji” uzraugi nevarētu pieļaut netīras naudas ieplūšanu Eiropas banku sistēmā.

Kamēr Eiropā diskutēs kā uzlabot sistēmu kopumā, mums ir jārīkojas nekavējoties. Pirmkārt, ir jāveic pilns FTKT darbības audits, lai saprastu, vai tā ir nespēja, vai nevēlēšanās rīkoties tā, lai apturētu naudas atmazgāšanu atsevišķās bankās? Otrkārt no valdības būtu jāizskan skaidram politiskam signālam, ka Latvija vairs nebūs naudas tranzīta centrs starp austrumiem un rietumiem. Latvijai ir vajadzīgas kvalitatīvas investīcijas ekonomikā kopumā. Apšaubāmais banku tranzīta bizness kavē šīs investīcijas. Reputācijas graušanas risks ir pārāk liels. Ir jārīkojas.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

    bucis - 05.04.2018 Atbildēt

    Iespēja?Kam šī iespēja?To lai viņš pasaka minimalkas saņēmējiem un Maximas kasierēm,tad redzēs kādas būs atbildes.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai tu vakcinēsies pret Covid-19?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

ReTV Ziņu dienests aicina darbā ŽURNĀLISTU/-I Ja esi gatavs mesties izaicinājumos un kļūt par žurnālistu vienā no straujāk augošajiem Ziņu dienestiem, pievienojies ReTV komandai! Darba pienākumi: • Raidījumu un sižetu veidošana – informācijas meklēšana un informācijas avotu pārbaude, dalība filmēšanas procesā, montāžas plāna veidošana un dalība montāžas procesā, sižeta/raidījuma iesniegšana vadītājiem; • Radošu ideju ģenerēšana un ieteikumu iesniegšana producentam; • Sekot aktualitātēm politikā, kultūrā, ekonomikā un sabiedrībā. Nepieciešams: • Izpratne par TV nozares specifiku; • Teicamas komunikācijas, analītikas un argumentācijas prasmes; • Teicamas laika plānošanas prasmes un atbildība par padarīto; • Labas latviešu valodas zināšanas. Piedāvājam: • Profesionālo un personīgo attīstību; • Iespēju patstāvīgi plānot savu darba laiku; • Draudzīgu un atsaucīgu kolektīvu; • Algu EUR 600-1200 (bruto) – atkarībā no padarītā apjoma; • Darba vietu Valmierā. Ja vēlies pievienoties ReTV Ziņu dienestam, sūti savu CV un motivētu pieteikumu līdz 20.maijam uz e-pastu: elina.leimane@retv.lv ar norādi "Žurnālista vakance". Profesija: ŽURNĀLISTS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Purva iela 12A, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Mediji / Sabiedriskās attiecības Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2021-05-20 Kontaktpersona: CV sūtīt uz e-pastu: elina.leimane@retv.lv

Mūsu partneri