Lasīšanas laiks: 4 min
Konkurences padome (KP) ir atļāvusi privātā kapitāla investīciju grupai “Meridian Capital NVS fonds” (“Meridian Capital”), kas ir Latvijas piena pārstrādātāju “Rīgas piena kombināts” un “Valmieras piens” apvienotā uzņēmuma “Food Union” finansiālais partneris, iegādāties piena pārstrādes uzņēmumu “Rīgas piensaimnieks”, aģentūru BNS informēja padomē.
KP Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova norādīja, ka atļauja dota, jo apvienošanās neradīs kaitējumu konkurencei un ļaus attīstīt eksportspēju, kā arī palielināt svaigpiena iepirkumu Latvijā.
Kaimanu salās reģistrētā holdingkompānija “Meridian Capital” caur Kiprā reģistrētu holdingkopmāniju “Shiner Macost Limited” īsteno izšķirošu ietekmi “Rīgas piena kombināts” grupas uzņēmumos. Grupa ietver tādus uzņēmumus kā “Rīgas piena kombināts”, “Valmieras piens” un “Premia FFL”, kā arī Latvijas kaimiņvalstu piena pārstrādes uzņēmumus “Nordic Foods Holding” (Igaunija), “Premia KP” (Lietuva), “Premia Tallina Külmhoone” (Igaunija).
Savukārt “Rīgas piensaimnieks” pieder Kaimanu salās reģistrētai kompānijai “DCEMF Holdings”.
“Rīgas piena kombināta” grupas uzņēmumi Latvijā tirgo produktus ar zīmoliem “Limbažu piens”, “Rasa”, “Rasēns”, “Valmiera”, “Lakto”, “Mana Saime”, “Ekselence”, “Pols”, “Nu fruits”, “Tio”. Savukārt “Rīgas piensaimnieks” tirgo produktus ar zīmoliem “Kārums”, “Dzintars” un “Jungle Pop”.
Kabanova atzīmēja, ka, pārstrādes uzņēmumiem apvienojoties, to kopējā tirgus daļa svaigpiena iepirkuma tirgū palielināsies nedaudz – mazāk nekā par 5% –, tāpēc konkurence netiks būtiski samazināta. Ja apvienotais uzņēmums spēs palielināt ražošanas apjomu, palielināsies svaigpiena iepirkums, dodot iespēju augt arī piena lopkopības nozarei Latvijā.
KP vērtēja arī apvienošanās ietekmi uz vairumtirdzniecības tirgu, kurā apvienošanās dalībnieki veikaliem tirgo pienu, kefīru (arī paniņas, tīrkultūru un līdzīgus produktus), jogurtu, kausēto sieru, krēmsieru, skābo un saldo krējumu, sviestu un margarīnu, biezpienu, kā arī saldējumu un saldēto sulu. “Vērtējot katru no šo preču tirgiem, KP secināja, ka apvienošanās nerada draudus konkurencei – tirgus daļas pieaugums ir neliels, tirgū darbojas konkurenti no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm, veikaliem ir viegli aizstāt vienu ražotāju ar citu, pircēji nav lojāli kāda konkrēta ražotāja vai pat valsts produkcijai un pastāv citi tirgus spēki, kas neļauj apvienotajam uzņēmumam rīkoties neatkarīgi no piegādātājiem, konkurentiem un no klientiem,” norādīja KP pārstāve.
Tāpat “Rīgas piensaimnieks” salīdzinoši nelielā tirgus daļa, kā arī konkurence Baltijas mērogā un preču vieglā aizstājamība neļaus pārstrādātājiem pēc apvienošanās ļaunprātīgi izmantot tā dēvēto portfeļa efektu, kad veikali izvēlas konkrētu ražotāju tā plašā preču klāsta un populāro produktu dēļ.
KP ņēma vērā arī apvienošanās dalībnieku darbības orientāciju uz eksportu – pēdējo četru gadu laikā to sortiments pakāpeniski arvien vairāk pielāgots piedāvājumam ārējiem tirgiem.
Tirgus izpētes gaitā iegūtā informācija ļauj KP secināt, ka piena pārstrādes nozare Latvijā joprojām ir sadrumstalota – darbojas daudz uzņēmumu ar nepietiekami noslogotām jaudām, kas ilgtermiņā apdraud Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas mērogā, norādīja Kabanova.
“Nav ilgtspējīga arī svaigpiena ražotāju sadrumstalotība. Mazāki ražotāji nevar tikt pasargāti no nepieciešamības palielināt apjomus un efektivitāti, ja tie vēlas konkurēt ar lielākiem ražotājiem iepirkuma tirgū. Savukārt kā alternatīva sadarbībai ar lielajiem pārstrādātājiem saglabājas darbība specifiskos nišas segmentos, piemēram, tradicionālu produktu mājražošana vai tiešā tirdzniecība,” atzīmēja Kabanova.
KP lēmumā tika vērtēti arī riski, vai apvienotais tirgus dalībnieks, ņemot vērā tā piedāvājumu un apjomu, var ierobežot citiem konkurentiem to produkcijas realizāciju mazumtirdzniecībā. “Šajā saistībā jāņem vērā, ka 2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, ar kuru attiecībās starp ražotāju un piegādātāju aizliegts “tiešā vai netiešā veidā maksāt par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos”,” norādīja Kabanova.
“Meridian Capital NVS fonda” investīciju direktors Nodirs Normatovs aģentūrai BNS norādīja, ka kompānija saskata iespēju savienot “Rīgas piensaimnieka” ražošanas procesus un produktu portfeli ar “Food Union” grupas uzņēmumiem, neradot pārklāšanos. “”Rīgas piensaimnieks” ražo izcilus produktus biezpiena sieriņu, piena desertu un kausētā siera kategorijās, kuras pašlaik neražo “Food Union”, bet kurām ir liela potenciālā izaugsme gan pašmāju, gan ārzemju tirgos,” viņš sacīja.
Savukārt “Food Union” dibinātājs un akcionārs Andrejs Beskhmeļņickis norādīja, ka senāk “Rīgas piensaimnieks” un “Rīgas piena kombināts” bija viens uzņēmums, bet to ražotņu uzdevums bija ražot piena produktus pircējiem katrā no Daugavas pusēm, kurā tie atrodas. “Mūsdienās, kad abi uzņēmumi attīstījušies par ekspertiem piena produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā, mēs saskatām apvienošanos kā iespēju vēl vairāk nostiprināt tirgus pozīciju un izveidot vadošo piena produktu pārstrādes uzņēmumu Baltijas reģionā. Tas mums ļaus izvērst inovācijas un nodrošināt papildu ieguvumus mūsu pircējiem un darbiniekiem, piedāvājot veselīgākus un kvalitatīvākus piena produktus,” viņš teica.
Kompānijā arī informēja, ka patlaban netiek lēsts precīzs darījuma noslēgšanas termiņš. Savukārt darījuma finansiālie noteikumi netiks izpausti, jo tā ir konfidenciāla informācija.
Jau vēstīts, ka darījumam augusta vidū atļauju deva arī Lietuvas Konkurences padome.
“Meridian Capital” plāno iegādāties 100% “Rīgas piensaimnieka” akciju.
“Meridian Capital” ir starptautiska privātā kapitāla investīciju grupa, kas ir veikusi investīcijas vairākos piena pārstrādes uzņēmumos Krievijā un Baltijas valstīs, tostarp “Meridian Capital” un tā partneriem pieder akcijas kopuzņēmumā “Danone-Unimilk”.
“Rīgas piensaimnieks ” ir dibināts 1993.gadā. Tā pamatkapitāls ir 1,379 miljoni eiro, un kompānijas vienīgais īpašnieks ir Kaimanu salās reģistrētā kompānija “DCEMF Holdings”. 2014.gadā “Rīgas piensaimnieks” apgrozījums salīdzinājumā ar 2013.gadu samazinājās par 2,7% – līdz 32,917 miljoniem eiro, savukārt kompānijas pelņa bija 680,2 tūkstoši eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā gadu iepriekš.
