Lasīšanas laiks: 3 min
No 30. oktobra līdz 1. novembrim Kocēnu 38. skautu vienība kopā ar vēl vairāk nekā 200 skautiem un mazskautiem, gaidām un guntiņām piedalījās 18. rudens nometnē “Rudens cerība 2015 – Latvijas dārgumi” Pūrē, kas pulcēja kuplāko dalībnieku skaitu kopš tās pirmsākumiem, informē Kocēnu novada domē.
Kocēnu 38. skautu vienību nometnē pārstāvēja 33 dalībnieki kopā ar vadītāju Sandru Grīnliņu, kas rūpējās par mazākajiem nometnes dalībniekiem, savukārt kopā ar Kocēnu skautiem to apakšnometnē ar nakšņošanu brīvā dabā apkurināmās teltīs (Pūres pamatskolas sporta laukumā) bija Artūrs un Viesturs Laimītes.
Nometnes galvenā tēma bija Latvijas dārgumi – trīs dienu laikā, piedaloties dažādās aktivitātēs un uzdevumos, nometnes dalībniekiem bija jākrāj dārgakmeņi – dimanti, no kuriem noslēgumā puzzles veidā tika izveidots nometnes logo.
Pirmajā dienā mazskautiem nodarbības vadīja Lielbritānijas zelta gaidas, kas aicināja bērnus atkārtot skautu prasmes – mezglu siešanu, svilpju signālu un zīmju atpazīšanu, kā arī citas prasmes. Pēc tam zināšanas tika pielietotas praksē, komandām dodoties šķēršļu gājienā. Pirmās dienas noslēgumā pie vakara ugunskura katra vienība sagatavoja priekšnesumus par iepriekš izlozētu Latvijas dārgumu, kocēniešiem tās bija – tautasdziesmas, tautas dejas un latviešu valoda.
Nometnes laikā mazskauti devās pārgājienā uz Pūres pilskalnu, kur minēja mīklas, kā arī visi kopā piedalījās viktorīnā, pārbaudot zināšanas par Latviju. Skautus laikapstākļi lutināja, tādēļ lielākā daļa aktivitāšu norisinājās brīvā dabā.
Kā pastāstīja mazskautu vadītāja Sandra Grīnliņa, viņasprāt, viens no interesantākajiem notikumiem bija dalība skautu apakšnometņu novērtēšanas komisijā. Kā katrā lielajā nometnē, arī šoreiz pieaugušie pārbaudīja, kā skauti ir iekārtojuši savu apakšnometni. Tā kā šoreiz apakšnometnes tika izveidotas neierastā vidē – sporta laukumā (parasti – mežā), skautiem bija jābūt īpaši radošiem, lai no apkārtnē pieejamiem materiāliem izveidotu tādas katrā nometnē nepieciešamas lietas kā trauku un instrumentu turētāji, kā arī jāizveido paceltais ugunskurs, lai nebojātu sporta laukuma zālienu. Katras apakšnometnes iemītnieki bija cītīgi strādājuši – savijuši kuplas kļavu lapu virtenes, sarūpējuši cienastu komisijai, izveidojuši sarkano paklāju no lapām. Kocēnu skauti savai apakšnometnei bija sapinuši sētu no zariem, pie kuras vārtiem viesus sagaidīja un nometņotājus sargāja no koka izgrebts totēms kopā ar izgrebtiem Helovīnu ķirbjiem.
Īpaši spilgti šī nometne saglabāsies atmiņā diviem Kocēnu vienības mazskautiem – Antrai Puriņai un Megijai Jurgaitei. Pēc pusnakts vadītāji pamodināja meitenes no miega, jautādami, vai ir gatavas dot gaidu solījumu. Skauts ir modrs un vienmēr gatavs doties ceļā, un arī Antra un Megija zvaigžņotajā naktī devās nākamajā pārbaudījumā – likt gaidu solījumu. Lielākais pārsteigums sekoja pēc solījuma nolikšanas – ja pirms tā meitenes kā mazskauti nakšņoja Pūres pamatskolā, tad tagad, būdamas gaidas, bija jādodas nakšņot pie skautiem un gaidām uz viņu nometni brīvā dabā.
Turpinot tradīciju katrā nometnē paveikt kādu labu darbu, skauti palīdzēja sagatavot malkas krājumus Pūres pamatskolai.
Pašlaik Kocēnu 38. skautu vienība aktīvi gatavojas ikgadējam Kocēnu pamatskolas Lāčplēša dienas šķēršļu pārgājienam un lāpu gājienam, ko 11. novembrī iesāks Kokmuižas parterā un turpinās Valmierā, dodoties uz pilsētas Centra kapiem, lai pieminētu Latvijas brīvības cīņās kritušos karavīrus. Kā ierasts, kopā ar skautiem decembrī uz Latviju ceļos Betlēmes gaisma, ko Kocēnu novadā ienesīs Kocēnu skauti. Nākamā gada janvārī plānotas ziemas nometnes gan mazskautiem, gan skautiem – “Baltas vilks” Ložmetējkalnā.
