Valmieras Ziņas

Kocēnu novada vadītājs: Pašvaldību reformas process neatbilst demokrātijas pamatprincipiem

Neskaidrība un jautājumi, uz kuriem atbildīgās personas nespēj sniegt atbildes, liek domāt, ka pašreizējais administratīvi teritoriālās reformas piedāvājums ir process, kas notiek tikai tāpēc, ka tam ir jānotiek, uzskata Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis.

Pirmkārt, ministrija pašvaldību vadītājiem nav darījusi zināmus kritērijus, pēc kuriem šī karte ir uzzīmēta – vai kā kritērijs ir izmantota pašvaldības teritorijas platība, iedzīvotāju skaits, vidusskolas esamība vai neesamība, vai citi kritēriji. Vai par pamatu ir ņemti plaši izplatītie mīti, ka novadu pašvaldības ir vājas, jo pārtiek no pašvaldību izlīdzināšanas fonda finansējuma?

Pašvaldību izlīdzināšanas fonda finansējumu saņem visi attīstības centri un sešas lielās pilsētas, fondā naudu iemaksā tikai 12 pašvaldības (Rīga, Ventspils, Jūrmala un deviņi Pierīgas novadi), tāpēc šis apgalvojums neatbilst patiesībai. Kā vēl viens mīts publiskajā telpā tiek izplatīts apgalvojums, ka “mazās” pašvaldības nespēj iedzīvotājiem nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Kocēnu novada pašvaldība nodrošina iedzīvotājiem visus nepieciešamos pakalpojumus, turklāt ir izveidojusi Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru, kas apmeklētājiem sniedz virkni valsts iestāžu pakalpojumu. Vārds “sadarbība” pēdējā laikā saistībā ar pašvaldību reformu tiek pieminēts no dažādiem aspektiem – sākotnēji, ka pašvaldībām ir jāsadarbojas savā starpā, piemēram, sniedzot Izglītības pārvaldes, Būvvaldes, tūrisma un citas jomas pakalpojumus, lai nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu, savukārt tagad sadarbības jautājums tiek pavērsts pretējā virzienā – ka pašvaldību savstarpējā sadarbība liecina par to vājumu un nespēju šos pakalpojumus patstāvīgi nodrošināt. Kocēnu novada pašvaldība veiksmīgi sadarbojas ar bijušā Valmieras rajonā izveidotajām pašvaldībām iepriekšminētajās jomās un nesaskata to kā trūkumu, bet kā ieguvumu gan zināšanu un pieredzes, gan finanšu pārvaldības jomā.

Otrkārt, prezentācijas, kas tika rādītas 10. aprīlī VARAM rīkotajā pasākumā, ir balstītas uz vairākus gadus veciem datiem, kas mūsdienu straujās attīstības ietekmē, manuprāt, ir novecojuši un neatbilst šī brīža situācijai.

Piemēram, LMT prezentācija par mobilo zvanu aktivitāti Latvijā neataino reālo situāciju, jo pašsaprotami, ka lielākā zvanu aktivitāte ir pilsētās, kur atrodas valsts iestādes, bankas un citi uzņēmumi, kuru darbs vistiešākajā mērā ir saistīts ar klientu apkalpošanu, tajā skaitā telefona sarunām. Savukārt maz ticams, ka Kocēnu novadā ražošanas uzņēmumos nodarbinātie cilvēki darba laikā aktīvi runā pa mobilo telefonu. Turklāt jaunākais pētījums par administratīvi teritoriālo reformu, ko ir veicis Agroresursu un ekonomikas institūts, un kas uzrāda pretējus rezultātus, demonstratīvi netiek ņemts vērā. Arī šis apstāklis rada jautājumus par faktu atlases veidu reformas pamatojumam.

Treškārt, process, kā tiek mēģināts īstenot reformu, neatbilst demokrātijas pamatprincipiem – vispirms tiek uzzīmēta karte, un tikai pēc tam sola braukt uz pašvaldībām un runāt ar iedzīvotājiem, un pats būtiskākais – publiski paziņojot, ka iedzīvotāji tiks uzklausīti, bet viņu viedoklis netiks ņemts vērā, jo visu izlems valdība.

Manuprāt, šis process bija jādara otrādi – vispirms jātiekas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem, jo pašlaik ministrs uz jautājumu, ko iegūs viena vai otra pašvaldība un tās iedzīvotāji pēc apvienošanas, atbildēt nevar. Iedzīvotāji var veikt aptaujas, bet gala lēmumu pieņems valdība un iedzīvotāju viedoklim būs tikai rekomendējošs raksturs.

Bažas rada arī ne tik senie notikumi, kad lielākā iedzīvotāju emigrācija bija vērojama pēc iepriekšējās reģionālās reformas īstenošanas. Skaidrs ir tas, ka reformas rezultātā centri saglabāsies un kļūs vēl spēcīgāki, bet nomalēm būs jācīnās par izdzīvošanu. Ja šobrīd iedzīvotājs var jebkurā laikā atnākt uz pagasta pārvaldi, personīgi vērsties pie pašvaldības vadības un rast atbildi uz savu jautājumu, nav pārliecības, ka pēc reformas jaunizveidotā pašvaldība iedzīvotājiem būs tikpat ērti pieejama un viegli sasniedzama.

Manuprāt, vajadzētu sākt ar 2. līmeņa pašvaldību iezīmēšanu, kas ietver valsts sektora pakalpojumu nodrošinājuma izvērtēšanu, veikt zonēšanu, lai noskaidrotu, kur šie pakalpojumi nav pieejami, un tikai tad, kad šis jautājums ir sakārtots, ķerties klāt pašvaldībām, kas ir 1. līmenis – vistuvākais iedzīvotājiem un vienlaikus arī demokrātiskākais pārvaldības līmenis, nevis iepriekšējās reformas laikā likvidēto 2. līmeni (rajonu sadalījumu) nosaukt par 1. līmeni.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Kā samazināt kopējo atkritumu apjomu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Valmierā uzņēmējdarbība un attīstība iet roku rokā ar dabisku, sakoptu un sakārtotu vidi. Tā iedvesmo augstiem sasniegumiem sportā, izglītībā, radošiem risinājumiem kultūrā un jaunu virsotņu sasniegšanai! Valmieras pilsētas 2.pirmsskolas izglītības iestāde “Ezītis” steidzami aicina darbā pirmsskolas izglītības skolotāju (darba vietas adrese: Rubenes iela 38, Valmiera) uz noteiktu laiku pilnai darba likmei (40 stundas nedēļā jeb 1,0 likmes). Ja Tev ir vēlme: veikt izglītojamo attīstības dinamikas izpēti; nodrošināt pedagoģisko procesu grupā; sadarboties ar izglītojamo vecākiem un kolēģiem; plānot savu darbību, sagatavot amata veikšanai nepieciešamo dokumentāciju; iesaistīties iestādes attīstības plānošanā un īstenošanā atbilstoši kompetencei; un ja Tev ir: izglītība un pedagogu profesionālā pilnveide atbilstoši normatīvo aktu prasībām (Ministru kabineta noteikumi Nr. 569); valsts valodas prasmes augstākajā līmenī; pozitīva, radoša un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; mēs piedāvājam: atalgojumu no 750 euro mēnesī pirms nodokļu nomaksas; sociālās garantijas; drošu, estētisku un sakārtotu darba vidi. Profesionālās darbības aprakstu (CV), pieteikuma vēstuli un izglītības dokumenta kopiju gaidīsim līdz 2019. gada 13.decembrim personīgi (adrese: Rubenes iela 38, Valmiera) vai e-pastā: ezitis@valmiera.edu.lv . Tālrunis informācijai: 29446642. Iesniegtos personas datus Valmieras pilsētas pašvaldība izmantos, lai konkursa kārtībā noteiktu vakancei atbilstošāko kandidātu. Ja kandidāts vēlas, lai viņa personas dati tiktu saglabāti Valmieras pilsētas pašvaldības iekšējā datu bāzē ar mērķi tos apstrādāti citos Valmieras pilsētas pašvaldības personāla atlases konkursos, tad pieteikumā vakancei lūdzam kandidātam norādīt savu piekrišanu personas datu saglabāšanai. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi Valmieras pilsētas pašvaldībā: http://www.valmiera.lv/images/userfiles/VPP_privatuma_politika.pdf. Profesija: PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Rubenes iela 38, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-12-13 Kontaktpersona: CV, piet.vēst.un izgl.dok.kopiju iesniegt pers.vai sūtīt ezitis@valmiera.edu.lv, 29446642

Mūsu partneri