Lasīšanas laiks: 3 min
Varētu likties, ka kāda nomodā pavadīta nakts nekādu kaitējumu organismam nenodara – tik vien kā dos miegainību nākamajai dienai. Diemžēl realitātē hronisks bezmiegs un citi miega traucējumi ir bieži sastopama kaite, kura, atstāta novārtā, var radīt nopietnus veselības traucējumus.
Vairāk par to stāsta psihiatre, psihoterapeite, kā arī “BENU” veselības un skaistuma akadēmijas lektore Sandra Pūce.
“Miega traucējumi maniem pacientiem ir ļoti bieža, pat pastāvīga simptomātika, kas paspilgtinās līdz ar visdažādākajām saslimšanām un dzīves likstām,” stāsta speciāliste. Cilvēka vajadzību hierarhijā pamatā ir tieši fizioloģiskās vajadzības, veselība, ēdiens un arī miegs. Normālam miega ritmam būtu jābūt saskaņotam ar diennakts ritmu, kā tas bija senos laikos, kad cilvēki cēlās ar sauli un devās pie miera ar tumsu. Protams, mūsdienās šāda iespēja ir izzudusi. Nakts miegam nepieciešamas aptuveni 7-8 h, kas, protams, atkarībā no konkrētā cilvēka var atšķirties. Turklāt ir daļa cilvēku, kuri dienas vidū izjūt arī absolūtu nepieciešamību pēc diendusas. Tā ir atļaujama, ja vien nepārsniedz 30 minūtes.
Runājot par bezmiegu, spilgti iezīmējas, ka sievietes un gados veci cilvēki no dažādu veidu miega traucējumiem cieš biežāk. Kā pastāsta speciāliste, miega traucējumi iedalās organiskos un neorganiskos. Neorganiski miega traucējumi ir, piemēram, bezmiegs bez organiska cēloņa (traucēta iemigšana, trausls miegs, pamošanās nakts laikā 3 reizes nedēļā mēneša laikā), kā rezultātā traucēta ikdienas funkcionēšana un trauksmes sajūta. Te pieskaitāma arī hipersomnija, kas izpaužas kā miegainība dienā vai miega lēkmes dienas laikā, ko nevar izskaidrot ar nepietiekamu gulēšanu.
Neorganiski miega traucējumi ir, piemēram, somnambulisms (viena vai vairākas piecelšanās un staigāšanas miegā ar vāju reakciju uz centieniem pamodināt, dezorientāciju un sekojošu amnēziju). Te var runāt arī par nakts šausmām jeb bailēm miegā, nakts murgiem ar pamošanos naktī ar detalizētām atmiņām par redzēto šausminošo sapni ar dzīvības, drošības vai pašcieņas apdraudējumu.
Ja šādi miega traucējumi atkārtojas vairākas reizes nedēļā mēneša garumā vai tik ilgi, ka cilvēks sajūt savas dzīves kvalitātes krišanos, noteikti jāgriežas pie ģimenes ārsta un neirologa. Šādos gadījumos ieteicams arī elektroencefalogrāfijas izmeklējums, kas nosaka smadzeņu darbību, miega ritmu un atklāj, vai šīm problēmām pie vainas ir emocionāli pārdzīvojumi vai jādomā par ko nopietnāku.
Tomēr iespējams veikt izmaiņas arī savā ikdienā, kas palīdzēs uzlabot miega higiēnu. Speciāliste S.Pūce uzsver, ka liela nozīme miega kvalitātē ir neiroplasticitātei jeb nervu šūnu spējai veidoties un atjaunoties. Ar gadiem mazāk aktīva kļūst šūnu spēja atjaunoties, kamēr noārdīšanās pieņemas sparā. Tomēr daudz labvēlīgāk šie procesi norit līdz ar fiziskām aktivitātēm. Kustoties aktivizējas cilvēka vielmaiņa, kā rezultātā tiek aktīvāk ražoti arī neiromediatori, piemēram, nomierinošu efektu radošais serotonīns, līdzsvarojošais dopamīns u.c. Staigāšana, peldēšana, dejošana – vienalga kādā kvantitātē – jebkura fiziska aktivitāte organismu ietekmē ļoti pozitīvi! Protams, tas normalizē un stabilizē miega kvalitāti.
Dr. Sandra Pūce atgādina, ka par miega higiēnu vajadzētu rūpēties ikvienam arī tad, ja nav izteiktu miega traucējumu. Miega kvalitāti var traucēt smaga maltīte, lielas fiziskas aktivitātes, arī alkohols iemigšanai nav labākais līdzeklis. Jāpadomā arī par gulēšanas vidi, gultas ērtību, siltumu, kārtību. Gultu nevajadzētu izmantot par vietu, kur skatīties televizoru, lasīt, ēst. To ieraugot, būtu jau automātiski jādomā par gulēšanu. Savukārt, ja kādu nakti gadās mocīties ar bezmiegu, noteikti nevajadzētu lūkoties pulkstenī – tas rada tikai vairāk satraukumu. Tā vietā būtu jāceļas augšā un jādara,m kas noderīgs.
Kopumā speciāliste rezumē, ka laimīgai dzīvei un līdz ar to arī mierpilnām naktīm pamatā ir fiziskā aktivitāte visā dzīves laikā, sabalansēts uzturs visā dzīves laikā, emocionāls un fizisks komforts, kā arī prieks un mīlestība uz dzīvi!
