Nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko 5-10 gadu laikā pēc reģionālās reformas stāšanās spēkā Latvijas administratīvi teritoriālajā iedalījumā būs jāizdara kādas jaunas korekcijas, taču tas nav attaisnojums, lai tagad neko šajā jomā necenstos uzlabot, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Sākot runāt par Saeimas izvērtēšanā nonākušo un vairāku pašvaldību nepatiku raisījušo administratīvi teritoriālās reformas projektu, premjers atzina, ka šajā jautājumā visi nekad nebūs apmierināti, tomēr valstij ir “jāiet uz konsolidāciju”, jo tā nevar atļauties vienmērīgi finansēt 119 pašvaldības. “Mēs vienkārši esam fakta priekšā,” skaidroja valdības vadītājs.
Viņš norādīja, ka iemesli, kādēļ cilvēki no atsevišķām pašvaldībām varētu nebūt apmierināti ar plānoto reformu, var būt dažādi – vienam pašvaldības likvidēšana nozīmē nepieciešamību meklēt jaunu darbu, otrs sajūt emocionālu piederību kādai citai administratīvajai teritorijai.
“Ir jāturpina runāt ar cilvēkiem, bet nebūs tā, ka šādas reformas rezultātā pilnīgi visi būs vienmērīgi apmierināti, tomēr mums ir jāiet uz labāko iespēju,” atzina Kariņš.
Jautāts, vai Saeima vēl varētu izdarīt kādas izmaiņas jaunajā valsts administratīvi teritoriālajā iedalījumā līdz tā pieņemšanai galīgajā lasījumā, premjers atbildēja, ka daudzas korekcijas ir veiktas jau līdz šim, piemēram, izveidots jauns “pamazinātais” Saulkrastu novads.
Kopumā Ministru prezidents atzina, ka administratīvi teritoriālā reforma “nenoliedzami būs neperfekta, un, iespējams, nākamo 5-10 gadu laikā atkal būs jāveic kaut kādas korekcijas, bet mēs gribam uzlabot veselības aprūpi, izglītību, sociālo pakalpojumu sniegšanu, mums ir jāmainās, jāiet laikam līdzi”.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien otrajā lasījumā sāks skatīt likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu, un tiek prognozēts, ka tas varētu būt ļoti laikietilpīgs process, jo likumprojektam iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumu.
Vienlaikus šonedēļ vairāku pašvaldību pārstāvji un iedzīvotāji pulcējas uz protesta akcijām, iebilstot pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Saeimas politiķu iecerēto jauno teritoriālo iedalījumu.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija iepriekš atbalstīja lielāko daļu no VARAM piedāvājuma par jauno novadu teritorijām Pierīgas, Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reģionos.
Pašvaldību reforma paredzēta, lai līdz 2021.gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā.
