Lasīšanas laiks: 3 min
Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.
LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.
Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.
“Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,” uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. “Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.”
Neilgi pirms jaunā prezidenta vēlēšanām, kurās nekandidēja iepriekšējais LHF vadītājs, Lipmans uzrunā izteica atvieglojumu, ka beidzot var atstāt atbildīgo amatu. “Biju kategoriski pret Viestura Koziola kandidatūru, bet, tā kā piekrita Kalvītis, esmu ļoti pateicīgs.”
“Man Kalvītis teica, ka negrib būt valdes loceklis, jo viņam ir daudz darba,” teica Lipmans, kurš uzrunāja jauno prezidentu. “Biju kategoriski pret Viestura Koziola kandidatūru, bet, tā kā tu piekriti, esmu ļoti pateicīgs.”
Tikmēr jaunajā LHF valdē ievēlēti Valentīns Bļugers, Viesturs Koziols, Edgars Jansons, Armands Šteinbergs, Ralfs Bukarts un Māris Martinsons.
Lai arī Lipmana pilnvaru termiņš bija līdz 2018.gadam, LHF valde nedarbojās pilnā sastāvā, tāpēc viens no darba kongresa punktiem bija LHF izpildinstitūciju vēlēšanas, tostarp arī valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana.
LHF prezidenta amatu Lipmans ieņēma jau kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā. Vēl šajā amatā ir bijuši arī Vilnis Burtnieks (no 1992. līdz 1994.gadam) un Uģis Magonis (no 1995. līdz 1998.gadam).
Pēc aktīvas Lipmana darbības Rīgā 2006.gadā risinājās pasaules čempionāts. Latvija arī pēdējos gados vairākkārt kandidējusi uz iespēju atkal rīkot pasaules čempionātu, tomēr līdz šim tas nav izdevies.
Tikmēr Kalvītis pērn septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas Latvijas kluba Rīgas “Dinamo” īpašnieces AS “Dinamo Rīga” valdes priekšsēdētāja amatu, bet pašlaik viņš ir AS “Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētājs.
Atbalstu Lipmanam izteica Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) prezidents Renē Fāzels, kurš pat bija nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Tiesa, tas neko neietekmēja, jo prezidentu ievēl LHF biedri.
Kā liecina aģentūras BNS arhīvs, Kalvītis 1992.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot lauksaimniecības ekonomikas bakalaura grādu. 1995.gadā viņš šajā pašā augstskolā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu. Kalvītis politikā iesaistījās 1998.gadā, kad no uzņēmēja, bijušā premjera Andra Šķēles veidotās Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 7.Saeimā.
Politiskās karjeras laikā Kalvītis bijis Saeimas deputāts, zemkopības ministrs un ekonomikas ministrs. 2004.gadā viņš kļuva par Ministru prezidentu. 2006.gadā pēc 9.Saeimas vēlēšanām Kalvītis šajā amatā tika iecelts atkārtoti. 2007.gada decembrī viņš iesniedza demisijas rakstu. Pēc aiziešanas no politikas Kalvītis iesaistījās uzņēmējdarbībā. 2014.gadā viņš mēģināja atgriezties politikā, startējot no tā dēvētās bijušo premjerministru partijas “Vienoti Latvijai” saraksta Zemgalē kā 1.numurs, taču parlamentā netika ievēlēts.
