Lasīšanas laiks: 5 min
Diendienā iznāk iet garām Valmieras pareizticīgo baznīcai, kas tautā tiek saukta par krievu baznīcu. Tā piesaista uzmanību gan ar arhitektūru, gan gadiem ieilgušo remontu, celtniecības sastatnēm un pārklāju. Lai arī dzīvoju Valmierā jau vairākus gadu desmitus, ne reizi neesmu sasparojusies apmeklēt šo dievnamu. Šoreiz ziņkārība apvienojās ar vēlmi noskaidrot atbildi uz jautājumu, ko Valmieras novada mājaslapā “Pieteikt jautājumu vai problēmu” jau maijā uzdeva kāds valmierietis:
Vēlos uzzināt, cik ilgi vēl būs jāredz-jāskatās uz pareizticīgo baznīcas mega [NE]-darbiem. Mūžīgi pie kādas no sienām pieslietās stalažas un zaļais paltraks pamatīgi bojā skatu.
Nu jau zaļais paltraks sen vairs nav zaļš, bet atgādina pelēku lupatu, kas baznīcu un pilsētas centru rotā gan svētkos, gan ikdienā. Valmieras pašvaldība ieteica pašam rakstītājam sazināties ar pareizticīgo baznīcu pa telefonu… Nezinu, vai tas tika izdarīts, bet droši vien šis jautājums sēž iekšā ne vienam vien valmierietim. Tikšanās tika sarunāta ar baznīcas valdes locekli Valentīnu Šimaņecu. Radās arī citi jautājumi, bet vispirms ieskatījos internetā, lai uzzinātu ko vairāk par šo vēsturisko celtni, kas izdzīvojusi kara laikos.
Baznīcas vēsture ir ļoti sena. Kā koka ēku nepilna gada laikā to uzcēla valmierietis Teodors Meijers 1846.gadā, taču nelielā draudze to nespēja pienācīgi uzturēt, baznīca ātri bojājās, un 1877. – 1878.gadā tika uzcelta jauna baznīca no laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem. Tās arhitekts ir latvietis Jānis Frīdrihs Baumanis (1834-1891) – Rīgas domnieks, mecenāts, Vidzemes guberņas arhitekts, kurš projektējis vairāk nekā 150 ēku, tajā skaitā arī estrādes pirmajiem trim Dziesmu svētkiem un daudzas Vidzemes guberņas pareizticīgo baznīcas.
Vietām medijos parādās saīsinājums Sv. (svētā), tomēr pareizi ir sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīca. Kāpēc Valmieras baznīca nosaukta viņa vārdā? Un kāpēc ir Sergijs, nevis Sergejs?
Cilvēki bieži vien nezina un nesaprot vēsturi, sagroza vārdus. Piemēram, saka “Ivans”, bet ir ebreju vārds Ioanns, tāpat arī Sergijs sagrozīts par Sergeju.
Par Radoņežas Sergiju ir grāmata. Arhibīskaps Filarets baznīcas pirmsākumos vēlējās, lai tā sauktos Radoņežas Sergija vārdā. Tā pamatā ir stāsts par to, ka Ziemeļu kara laikā grāfam Šeremetjevam cīņā pret zviedru karaspēku bijusi līdzi ikona ar Radoņežas Sergija attēlu. Un ikona savulaik izgatavota no Radoņežas Sergija zārka dēļa.
Kas ir vecākā lieta, priekšmets šajā baznīcā?
Tas ir ikonostass, saglabājies no 1846.gada (ikonostass – svētbilžu siena pareizticīgo baznīcā, kas norobežo altāra daļu no pārējā interjera – autores piez.). Par citām ikonām nav zināms, no kuriem gadiem tās ir, nekur nav rakstīts.
Vai baznīcu drīkst apmeklēt tūristi un citi ziņkārīgie?
Jā, baznīca ir atvērta ikvienam. Ikviens ir brīvs cilvēks, katrs var nākt ar savu ticību, ar savu vēlmi. Te nav nekādu saistību, nevienam neuzmācas, nevienu neizprašņā par viņa ticības virzienu vai neticību. Ja nav dievkalpojuma, tad var nākt no plkst. 11.00 līdz plkst. 16.00.
Bet baznīcas apmeklētājiem ir noteikumi par ģērbšanās stilu – sievietēm nedrīkst būt bikses, galvai jābūt apsegtai ar lakatu?
Jā, tā ir. Ne tāpēc, ka kādam tā sagribējies. Tā ir paklausības zīme Dieva priekšā. Jānāk nevis ar augstprātību, bet pazemību. Ne sievietes, ne vīrieši vasarā nedrīkst nākt šortos, maikās, tas nav pieklājīgi.
Cik gadus šeit kalpo priesteris Vladimirs? Vai viņš jau no bērnības bija dievticīgs?
Valmierā priesteris Vladimirs ir kopš 1993.gada, tātad drīz būs jau 30 gadi. Viņš kalpo arī Smiltenē, Sedā un Valkā. Ticībai pievērsies pēc atnākšanas no armijas deviņdesmitajos gados. Rīgā viņam bijis garīgais tēvs, darbaudzinātājs Kirils, kurš deva svētību, daudz iemācīja. Priesteris beidzis arī pareizticīgo garīgo semināru.
Cik Valmieras draudzē ir cilvēku? Visi ir valmierieši vai brauc arī no citām pilsētām?
Pārsvarā ir vietējie, agrāk cilvēku bija vairāk. Tāda konkrēta skaita nav, jo apmeklējums ir brīvprātīgs, nevienu ar varu te nespiež. Kāds saslimst, kāds aizbrauc projām… Svētdienās ir 15-30 cilvēki, uz lielākiem svētkiem (Lieldienas, Ziemassvētki u.c.) ierodas 50-70, reizēm pat 100 cilvēku, tad atbrauc arī no Sedas, Valkas, Smiltenes, pat no Rīgas.
Agrā 10.novembra rītā vēl tumsiņā augšā pie baznīcas torņiem varēja vērot rosību. Kas notika tajā dienā?
Kupolam uz ielas pusi tika uzlikts pēdējais krusts.
2015.gadā pareizticīgo baznīcai tika piešķirti 15 000 eiro. https://www.valmieraszinas.lv/atjaunos-valmieras-pareizticigo-baznicu/ 2018.gadā pašvaldība piešķīra 25 000 eiro. https://www.valmieraszinas.lv/notiek-sv-radonezas-sergija-pareizticigo-baznicas-jumta-rekonstrukcija/
Valmieras pilsētas kultūras attīstības stratēģijā 2018.-2028.gadam ir punkts M.1.6. – “Sirdsskaidrā Sergija Radoņežas pareizticīgo baznīcas atjaunošanas projekta īstenošana (2018-2022)”. Nu jau 2022.gads iet uz beigām, vai būs nākamais projekts? Varbūt baznīca, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava?
Sāktos būvdarbus plānojam pabeigt nākošā gada laikā. Valmieras novada pašvaldība sniedz materiālu palīdzību pareizticīgo baznīcas jumta seguma nomaiņai, par ko esam ļoti pateicīgi. Sakarā ar to, ka būvniecības izmaksas pārsniedz piešķirto līdzekļu apjomu, jumta nomaiņas process tika sadalīts piecās kārtās. Šobrīd ir pabeigtas četras kārtas, pēdējie darbi tiks pabeigti 2023.gadā.
Vai bez pašvaldības atbalsta jums ir arī citi sponsori, atbalstītāji?
Ik pa laikam atrodas cilvēki, kas ziedo baznīcai, arī draudzes locekļi, taču visvairāk paveicis Kārlis Sārs un viņa celtniecības firma, bez viņa mēs vispār neko neizdarītu. Viņš bez maksas ir organizējis celtniecības darbus, uzņēmies atbildību.
Kāda ir jūsu attieksme pret karu Ukrainā?
Mēs visi esam cilvēki, visi grēkojam. Padomju valsts ir izdarījusi daudz ļauna, ar ateismu cilvēkus padarījusi par bezdievjiem. Cilvēki ir atradinājušies, aizmirsuši prasmi lūgties. Tas nav tikai attiecībā uz Krieviju un Ukrainu, bet visu pasauli. Kad cilvēki novērsās no Dieva, sākās visādas nelaimes: genocīds, karš, dabas katastrofas, slimības… Ir maz cilvēku, kas lūdzas no sirds, ar mīlestību un asarām acīs. Ir jālūdz par šiem cilvēkiem, viņi nesaprot, ko viņi dara!
Pavasara pusē Valmieras Goda pilsonis un bijušais Viesturskolas direktors Ivars Briedis “Liesmā” uzdeva jautājumu arī par krievu kapu sakopšanu – https://www.eliesma.lv/kad-sakops-krievu-kapus-valmiera Cerams, ka 2023.gadā tiks pabeigts ne tikai baznīcas remonts, bet sakopti arī šie senie apbedījumi.
Ja kādam ir vēlme un iespējas ziedot līdzekļus Valmieras pareizticīgo baznīcai, Facebookā var atrast rekvizītus, sameklējot Валмиерский Русский клуб “Наследие” (Valmieras krievu klubs “Mantojums”), kur A.Jakovļeva publicējusi bankas rekvizītus.
