Lasīšanas laiks: 4 min
Informācijas tehnoloģiju pieejamība un iespējas, kā arī Interneta vidē valdošā anonimitāte, ir sniegusi sabiedrībai ne vien zināmas priekšrocības, bet arī ir pavērusi jaunus apvāršņus ļaundariem. Gadījumi, kad krāpnieki nelegālā veidā iegūst personas datus un izmanto tos, lai izkrāptu finanšu līdzekļus, kļūst arvien aktuālāki.
Ir dažādi informācijas izkrāpšanas veidi, taču visbiežāk krāpnieki izmanto cilvēku lētticību un mudina viņus brīvprātīgi nodot savus personas datus vai bankas pieejas datus krāpnieku rīcībā. Bieži gadās, ka cilvēki sev nepazīstamām trešajām personām uztic savas internetbankas pieejas kodus, jo domā, ka tas nepieciešams iekārtošanai darbā, kāda pirkuma veikšanai vai tamlīdzīgiem mērķiem. Iegūstot kārotos datus, krāpnieki noformē kredītus ātrās kreditēšanas uzņēmumos un iemaksā identifikācijas maksu no upura bankas konta. Saņemot naudas līdzekļus, krāpnieki arī nekavējoties noņem tos no upura konta.
Kā pasargāt sevi no tāda veida krāpšanas, un ko darīt, ja uz tava vārda ir noformēts kredīts, stāsta AS “4finance” Juridiskās daļas vadītājs Roberts Molotanovs.
“Pirmkārt, pēc iespējas ātrāk ir jākonstatē, ka esi kļuvis par krāpšanas upuri. Tas kļūst skaidrs brīdī, kad persona sāk saņemt sev adresētu korespondenci vai zvanus saistībā ar parāda atgūšanu. Šajā gadījumā vispirms ir jānoskaidro parāda atgūšanas pamatojums, jeb kas ir tā saistība, kas ir pamats šādām parādu atgūšanas speciālista darbībām. Visbiežāk pamats ir ar kādu kredītiestādi noslēgts aizdevuma līgums. Gadījumā, ja persona šādu līgumu nav slēgusi, šī situācija var tikt vērtēta kā krāpšana,” skaidro Roberts Molotanovs.
Otrkārt, ir jāpārbauda, vai ir notikušas nelikumīgas darbības ar personas bankas kontu. Pārbaudot savu bankas kontu, persona konstatē, vai no konta tika veikti darījumi, ko cilvēks pats nav veicis. Vēlams apkopot informāciju par sevis neveiktajiem darījumiem, kas atspoguļojas konta pārskatā, ko pēc tam var izmantot kā pierādījumu izmeklēšanas procesā.
Cilvēkam, kurš konstatējis, ka uz viņa vārda tika noformēts kredīts, obligāti jāvēršas Valsts policijā ar iesniegumu. Iesniegumam ir vēlams pievienot bankas konta izdruku, kurā norādīti krāpnieciskie darījumi. Kad policija ir saņēmusi upura iesniegumu par krāpniecisko nodarījumu, tā pieņem lēmumu par kriminālprocesa ierosināšanu vai neierosināšanu, pārliecinoties, ka cietušais tiešām nav veicis attiecīgas darbības no sava bankas konta. Šeit ir svarīgi zināt, ka cietušajam nav pašam jāpierāda tas, ka manipulācijas ar viņa bankas kontu ir veikusi sveša persona, tas ir jāpierāda policijas pārstāvjiem.
Cietušajam ir jāpaziņo bankai un kreditēšanas pakalpojuma sniedzējam par krāpniecisko gadījumu. Jāņem vērā, ka, lai apturētu savas parāda atgūšanas darbības pret apkrāpto personu, kredītdevējam ir tiesības pieprasīt Valsts policijas paziņojumu par kriminālprocesa uzsākšanu, kas pierāda apkrāptās personas iebildumu pamatojumu.
Kad kredītdevējs ir saņēmis Valsts policijas rakstisku paziņojumu par kriminālprocesa uzsākšanu, un ir apstiprināts fakts, ka krāpšanas rezultātā kredītdevējam un cietušajam ir nodarīts mantisks zaudējums, tiek uzsākts izmeklēšanas process pret aizdomās turamo personu, kura veikusi šīs noziedzīgās darbības, lai vainīgo personu varētu saukt pie kriminālatbildības. Pēc tiesas lēmuma, lai apmierinātu pieteikto kaitējuma kompensāciju, finanšu līdzekļi tiek piedzīti no vainīgās personas.
Taču pastāv arī daži vienkārši ieteikumi, ievērojot kurus, Tu varēsi pasargāt sevi no krāpšanas:
• izvēlies paroli, kas nav viegli uzminama, regulāri (vismaz reizi 3 mēnešos) tās maini;
• sociālajiem tīkliem, e-pastiem un internetbankai izmanto atšķirīgas paroles;
• savas paroles un pieejas kodus neizpaud citām personām, kā arī nekad nesūti šos datus elektroniskajās vēstulēs;
• rakstisku informāciju par konta numuru un internetbankas paroli un pieejas kodiem glabā citiem cilvēkiem nepieejamā vietā;
• savā interneta bankā piesaki SMS pakalpojumu paziņojumu saņemšanai par ienākošajiem/izejošajiem maksājumiem;
• neprasi svešiem cilvēkiem Tev palīdzēt ar rēķinu apmaksu vai citu darbību veikšanu internetbankā;
• bez vajadzības neizpaud savus personīgos datus (piemēram, personas kodu) citām personām;
• aizsargā arī savu datoru ar paroli, kā arī datu drošības nolūkos regulāri atjaunini esošās programmas;
• never vaļā aizdomīgas e-pasta vēstules no nezināma adresāta;
• vienmēr pārliecinies par personas vai uzņēmuma identitāti, kam sniedz savus personīgos datus;
• izglīto sevi un savus tuvākos par personīgo datu drošību!
Ja vēlies uzzināt vairāk par to, kā pasargāt sevi no krāpniecības, apmeklē izglītības platformu aiznemiesatbildigi.lv, kurā vienkopus pārskatāmā un viegli lasāmā veidā ir pieejama noderīga, kvalitatīva, aktuāla informācija gan par alternatīvo finanšu pakalpojumu nozares jaunumiem, gan arī par personīgo finanšu plānošanu, atbildīgu aizņemšanos un drošu datu izmantošanu.
