Lasīšanas laiks: 2 min
Šis gads parādījis, ka runas par NATO 5.pantu nav tukšas, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” sacīja politologs Juris Rozenvalds.
Viņš norādīja, ka notikumi Ukrainā un Krimā lielā mērā noteikuši ne tikai situāciju Latvijā, bet arī pasaulē. Vienlaikus šā gada rezultātā radusies pārliecība, ka runas par NATO līguma 5.pantu nav tukšas.
“Tas ir ne tāpēc, ka mūs pasaulē ļoti mīl, bet tāpēc, ka, pretējā gadījumā, visa šī struktūra zaudē savu jēgu,”
uzsvēra politologs.
Vienlaikus viņš atzina, ka daudzos gadījumos problēmas valsts sākusi risināt tikai pēc tam, kad saņemts ārējs spiediens.
“Mēs ļoti daudz runājam par drošību, aizmirstot, ka drošība sākas pašā valstī. Šajā ziņā ir ļoti daudz kas, ko politiskā elite var darīt,”
teica Rozenvalds.
Runājot par Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto politiku, Rozenvalds uzsvēra, ka tai bijušas arī veiksmīgas sekas – Ukrainas sabiedrības konsolidācija.
“Ir pilnīgi skaidrs, ka tas, kas ir tagad, nav bijis pirms dažiem mēnešiem. Cits jautājums, kas, manuprāt, mums vēl ir svarīgāks – vai Vladimirs Vladimirovičs konsolidēs arī Latvijas sabiedrību,”
pauda politologs. Eksperts norādīja, ka šajā aspektā ir svarīgs komunikācijas veids ar valsts krievvalodīgo sabiedrību – tas, kādā veidā ar tiem tiek runāts.
Jau ziņots, ka 2014.gadā Latvija aizsardzībai tērēja 0,93% no IKP, kas nesasniedz NATO rekomendētos 2% no IKP. Šā gada 3. jūlijā Saeimā tika pieņemts Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kurā skaidri noteikts mērķis aizsardzībai nodrošināt 2% no IKP 2020. gadā, katru gadu pakāpeniski palielinot aizsardzības finansējumu attiecībā pret IKP. Lai to nodrošinātu, Ministru kabinetā ir pieņemts lēmums atbalstīt nepieciešamo līdzekļu novirzīšanu aizsardzībai, lai 2015. gadā aizsardzības budžets sasniegtu 1% no IKP, 2016. gadā – 1.1% no IKP un 2017. gadā – 1.3% no IKP.
