Lasīšanas laiks: 3 min
Jau labu laiku esam pieraduši, ka maija sākumā daļā sabiedrības populāras kļūst melni oranžas lentītes, tā sauktās Georga lentītes. Daļai tās izraisa asociācijas ar Krievijas impēriju un tās atjaunošanas centieniem, citiem – ar varonību un slavu.
Vajadzētu atcerēties, ka 9. maijs un uzvara pār Vāciju 2.Pasaules karā nu nekādi nesaistās ar minētajām lentītēm un arī krāsām.
Svētais Juris (arī Georgs, Džordžs) ir populārs kristiešu svētais, kuru par savu patronu uzskata Anglija, Portugāle, Gruzija, Vācija, kā arī daudzi citi reģioni un pilsētas. Interesanti, ka Sv. Juris ir populārs gan katoļiem, gan pareizticīgajiem. Krievijā bieži vien tiek dēvēts par Juri – uzvaras nesēju (Georgij Pobedonosec).
Pēc leģendas Svētais Juris esot bijis Romas imperatora Diokletiāna kareivis, kurš nogalināts kristiešu vajāšanās 303. gada 23. aprīlī. 13. gadsimtā populāra kļūst leģenda par svēto Juri, kurš nogalina pūķi un tādējādi atbrīvo princesi un arī veselu pilsētu no ļaunuma varas. Sv. Jura varoņdarbi iedvesmoja krusta karotājus, vēlāk vienkārši karavīrus. Parādās attiecīgs krāsu salikums, kur melnā simbolizē ļaunumu, oranžā – dižciltīgos.
14. gs. Sv. Juris parādās Maskavas ģerbonī, vēlāk arī cariskās Krievijas ģerbonī, divgalvainā ērgļa centrā.
Kā militārs apbalvojums Sv. Jura ordenis Krievijā tiek ieviests 18. gs. beigās.
Sākotnēji tas paredzēts tikai dižciltīgajiem, no 1807. gada par nopelniem kaujās to piešķir arī “zemākajām pakāpēm”, tātad vienkāršiem karavīriem. Tā lentā ir trīs melnas un divas oranžas svītras. Jāatzīmē, ka dažādu pakāpju Jura krustus savulaik saņēmuši daudzi latviešu strēlnieki, tostarp K. Gopers, O. Kalpaks, F. Briedis, R. Bangerskis. Leģendārais padomju Krievijas karavadonis un vēlāk arī anekdošu tēls Čapajevs šo apbalvojumu ieguvis pat trīs reizes.
Boļševiki Sv. Jura krustu 1917. gadā likvidē. Daudzi tā ieguvēji, īpaši virsnieki, automātiski iekļūst tautas ienaidnieku kategorijā ar visām no tā izrietošām sekām. 1942. – 1943.gadā patriotisma celšanai komunisti ir spiesti atjaunot formas tērpu uzplečus, tiek izveidoti vairāki jauni apbalvojumi, kas saistās ar “sliktajiem cara laikiem” – A. Suvorova, A. Ņevska, P.Nahimova ordeņi.
Taču Svētais Juris bija pārāk nepatīkams, par “krustu” nemaz nerunājot. Neviens no tā laika padomju apbalvojumiem nav krusta formā.
Slavas ordeņa lentā gan ir līdzīgs krāsu salikums – melns ar dzeltenu. Jura krustus 2.Pasaules kara laikā par varonību piešķīra, bet to darīja vācu pusē karojošajās krievu Vlasova armijas daļās.
Derētu atcerēties, ka Uzvaras dienu sākotnēji vispār nekādi īpaši neatzīmēja.
Mūsdienu pompozitāti 9.maijs ieguva “dižākā karavadoņa un rakstnieka” Leonīda Brežņeva laikā, kura vājību uz ordeņiem un medaļām vecākās paaudzes cilvēki droši vien atceras.
Sabrūkot Padomju Savienībai, mūsdienu Krievijai vajadzēja jaunus simbolus, jo iepriekšējie vairs nederēja.
Izrādījās, ka komunistu neatzītais Sv. Juris ar savu simbolu – Georga lentu ir piemērots atdzimstošajai impērijai.
Nenoniecinot 2.Pasaules kara – padomju versijā – Lielā Tēvijas kara veterānus, ar Georga lentītēm vajadzētu rotāties, atceroties 1.Pasaules kara varoņus. Pasaule, starp citu, atzīmē šā kara sākšanās simto gadadienu. Bet uzvara pār nacismu kaut kā nesaistās kopā ar Svēto Juri. Veterāniem vajadzēt justies neomulīgi, redzot lentas, kas kara laikā bija varonības simbols pretējā pusē karojošajiem.
Paldies par skaidrojumu. Beidzot zināšu, kas tā Georga lentīte ir par zvēru.