Valmieras Ziņas

Juris Mūrnieks: Nevaram atļauties ievēlēt Eiropas Parlamentā “ekskursantus”

Lasīšanas laiks: 3 min

Līdz 25. maijam – Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienai – atlicis nedaudz mazāk par trim mēnešiem. Politiskās partijas pamazām iepazīstina sabiedrību ar saviem kandidātiem un cer, ka to piesaistē būs izdevies „izvilkt pilno lozi”. Jo dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās bieži vien tiek uzskatīta par sava veida politiskās partijas brieduma apliecinājumu. Mēģināt iegūt vienu no astoņām Latvijai paredzētajām deputātu vietām Eiropas Parlamentā nav gluži tas pats, kas iegūt kādu deputāta vietu pašvaldību vēlēšanās.

Droši vien, ka katram no mums ir savs viedoklis par Eiropas Savienību, tās plusiem un mīnusiem, kā arī Latvijas vietu tajā.

Nenoliedzami, Strasbūra un Brisele ģeogrāfiski ir daudz tālāk nekā Rīga vai vietējā pašvaldība. Tāpat nenoliedzams ir fakts, ka ap 80% Latvijas likumu balstīti uz Eiropas Savienības likumiem. Ar saviem lēmumiem, ieteikumiem, dotācijām un fondiem Eiropas Savienība būtiski ietekmē un arī turpmāk ietekmēs mūsu dzīvi.

Piedevām, tā sauktās trešās pasaules valstis, kā Ķīna vai Indija, par Latviju interesējas tikai kā Eiropas Savienības sastāvdaļu.

Latvija ir maza valsts, un arī pēc „Brexita” tai Eiropas Parlamentā būs tikai astoņi deputāti – astoņi no 705. To vajadzētu iegaumēt visiem, kuri kārtējo reizi gatavojas balsot par „brīnumdariem un kalnu gāzējiem”.

Ja cilvēks grib kaut ko izmainīt politikā, tad vajadzētu sākt ar darbošanos savā pašvaldībā. Cerēt, ka tavas idejas sadzirdēs un uzklausīs pārējie deputāti no aptuveni piecpadsmit, ir būtiski lielākas, nekā vienam no 705! Varētu vēl pamēģināt arī kādu laiku pastrādāt Saeimā un pārliecināties, ka ar labo gribu vien nepietiek.

Turklāt Eiropas Parlamentā deputāti strādā politisko partiju grupās, nevis dalībvalstu delegācijās. Līdz ar to liela nozīme ir politiskās grupas ietekmei, tās skaitliskajam lielumam. Tam papildus nāk katra deputāta vēlme un prasme sastrādāties ar kolēģiem, sastrādāties ārpus oficiālajām sēdēm kuluāru sarunās. Lai to izdarītu, vajag pietiekami labas svešvalodu zināšanas – angļu, vācu, franču valodu. Krieviski, iespējams, varēs kaut ko sarunāt ar kādu kreisi orientētu pārstāvi no bijušajām sociālisma valstīm. Bet lēmumu pieņemšanu tas neietekmēs. To, ka iespējams panākt daudz, pierādīja Krišjānis Kariņš, kuru viņa bijušie kolēģi Eiropas Parlamentā uzskatīja par vienu no ietekmīgākajiem deputātiem.

Protams, politiķis var doties uz Briseli sava veida „pensijā”. Alga laba, sociālās garantijas arī.

Atceroties iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nāk prātā kāda dāma, kuras seja rotāja plakātus, autobusus, gan vienatnē, gan kopā ar mīļoto zirgu.

Vēlētāji Grigules kundzi ievēlēja. Pēc pieciem gadiem viņa vienīgā no Latvijas deputātiem tā arī nespēja uzskaitīt, ko viņa šajā laikā būtu paveikusi. Bija gan daži īpatnēji balsojumi. Piedevām, papildus subsīdijas plūdu skārtajiem Latvijas zemniekiem panāca S. Kalniete, nevis no ZZS ievēlētā I. Grigule. Intervijās viņa saka, ka esot vīlusies politikā un darbā Eiropas Parlamentā. Jocīgi, jo kādu laiku kundze bija studējusi politoloģiju Latvijas Universitātē, un ilūzijām par savām iespējām kaut ko panākt viņai nevajadzēja būt.

Šā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas iezīmējas ar vēl vienu būtisku īpatnību. Uz turieni kandidē politiķi, kuri savārījuši „ziepes” vietējā līmenī.

Jo citādi Nils ar Andri mierīgi turpinātu baudīt vietējos labumus. Piedevām, Nila alga Rīgā nemaz tik ļoti no Briseles atalgojuma neatšķiras. Pilnam komplektam vēl tikai KPV.LV varētu kā kandidāti izvirzīt cienījamo Petravičas kundzi.

Laikā līdz vēlēšanu dienai mūs sagaida samērā klusa vēlēšanu kampaņa. Piedevām, vēlētāju aktivitāte droši vien svārstīsies ap 30 procentiem. Tieši tādēļ jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo nevaram atļauties „ekskursantus” Briselē un Strasbūrā. Jo, visticamāk, savus pārstāvjus Eiropā dabūs gan „Saskaņa”, gan Latvijas Krievu savienība – līdz ar to Latvijas intereses bieži vien nepārstāvēs visi deputāti.

Izvēle ir vēlētāju rokās, tomēr šoreiz priekšroka jādod pieredzei, zināšanām un svešvalodu prasmei. Jo partiju piedāvājums būs plašs!

Aktuālais jautājums

Vai esi apmierināts ar 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (reģ. nr.90001834941) izsludina konkursu uz šādu ierēdņa amatu: vecākais inspektors/e (uz nenoteiktu laiku, darba vieta "Agroserviss", Kauguru pagasts, Valmieras novads, LV- 4224; izbraukuma darba pienākumu veikšana Valmieras un Limbažu novados). Prasības amata pretendentiem: augstākā izglītība atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām vēlama praktiskā vai profesionālā darba pieredze inženierzinātnē vai lauksaimniecības mehanizācijā vismaz trīs gadi vēlama pieredze administratīvo aktu sagatavošanā teicamas komunikācijas un sadarbības prasmes B kategorijas autovadītāja apliecība (papildus kategorijas vai traktortehnikas vadīšanas apliecība tiks uzskatītas kā priekšrocība) prasme strādāt ar standarta biroja programmatūru un datu bāzēm Galvenie pienākumi: traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas un pārreģistrācijas veikšana traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskašu veikšana traktortehnikas vadītāju eksaminācija un vadītāja apliecību izsniegšana un apmaiņa traktortehnikas un tās piekabju tirdzniecības vietu kontrole konsultāciju sniegšana Piedāvājam: dinamisku un aizraujošu darba vidi apmācību, uzsākot pildīt amata pienākumus pieredzējušu kolēģu (mentoru) atbalstu un praktiskas apmācības, lai veiksmīgi iekļautos darba procesos bruto mēnešalgu no 1600 euro (uzsākot pildīt amata pienākumus atbilstoši kvalifikācijai un kompetencēm ) līdz 1736 euro (pēc pārbaudes laika beigām atbilstoši individuālās mēnešalgas novērtēšanas kritērijiem ) profesionālās izaugsmes iespējas sociālās garantijas (veselības apdrošināšana, beidzoties pārbaudes laikam u.c.) Ja vēlies pieteikties konkursam, lūdzu aizpildi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras mājas lapas sadaļā Pieteikuma anketa (ierēdnis) atrodamo Pieteikuma anketa (ierēdnis) un nosūti to līdz 2026. gada 4. decembrim uz e-pastu: vakance@vtua.gov.lv vai sūti pa pastu Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010 ar norādi: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra Konkursam_TUD_vec_inspektors_Vidzemes reģiona nodaļā. Informējam, ka jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, atbilstoši personas datu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi. Personas datu pārzinis: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, reģ. Nr. 90001834941, Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, e-pasta adrese: pasts@vtua.gov.lv. Plašāk ar personas datu apstrādi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā Jūs varat iepazīties tīmekļa vietnē (www.vtua.gov.lv), sadaļā “Privātuma politika”. * Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra sazināsies ar tiem pretendentiem, kuri tiks izvirzīti uz nākamo konkursa kārtu. Profesija: VECĀKAIS INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Agroserviss, Kauguru pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-12-04 Kontaktpersona: vakance@vtua.gov.lv Izglītības līmenis: Augstākā izglītība (bakalaura grāds)

Mūsu partneri