Lasīšanas laiks: 3 min
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, jaunā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā – tātad 6. novembrī. Šajā datumā attiecīgi izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras.
Līdz jaunās, 13. Saeimas, darbības sākumam atlikušas divas nedēļas. Tajās visticamāk aptuvenas jaunās valdības aprises izdosies izveidot, bet ar to arī būs jāsamierinās.
Vajadzētu atcerēties, ka Saeima ir galvenā likumdošanas institūcija, bet valdība – Ministru kabinets – galvenā izpildvaras institūcija. Turklāt Ministru kabinetu apstiprina Saeima, tas ir atbildīgs Saeimas priekšā.
Pagaidām nav pat skaidras valdošās koalīcijas aprises, kur nu valdības. Kā ierasts, opozīcijā paliks “Saskaņa”, kaut gan tā droši vien iegūs kādu no Saeimas posteņiem. Tīri matemātiski, koalīcijas varianti ir vairāki. Realitātē strīdi notiek par to, vai koalīcijā būs visas sešas pārējās Saeimā pārstāvētās partijas, vai arī “Saskaņai” pievienosies ZZS. Mazāk ticama ir iespēja, ka ārpus svītras paliek viena no uzvarētājām – JKP.
Runā, ka politika esot kompromisu māksla. JKP ar Jāni Bordānu priekšgalā par galveno priekšvēlēšanu lozungu izvirzīja cīņu ar korupciju. Cilvēciski var saprast viņu vēlmi nesadarboties ar ZZS, kura nav atteikusies no sadarbības ar smagos noziegumos apsūdzēto A. Lemberga vadīto Ventspils partiju. Ja pieņemam, ka vienīgā un galvenā Latvijas problēma ir Lembergs, tad šāda nostāja ir pareiza.
Otra lielākā no iespējamās koalīcijas partijām – KPV.LV par savu mērķi ir izvirzījusi iekļūšanu valdošajā koalīcijā. Viņu līderi pietiekami labi saprot, ka palikšana opozīcijā drīz vien izraisītu šī politiskā spēka sašķelšanos. Tāpēc arī neviens vairs neuzstāj uz sešu ministriju modeli, vienu augstskolu un citām iepriekš solītām lietām.
A. Gobzema un A. Kaimiņa atbalstītāji var priecāties par JKP novilktajām sarkanajām līnijām, jo tās praktiski izslēdz iespēju opozīcijā atstāt KPV.LV.
Visā šajā procesā samērā ērti jūtas Attīstībai/Par, Nacionālā Apvienība un Jaunā Vienotība. Šiem politiskajiem spēkiem kopā ir 34 deputātu mandāti. Bez viņu līdzdalības un ietekmes jauno valdošo koalīciju un valdību izveidot neizdosies.
Valsts prezidents pēc sarunām ar Saeimā iekļuvušajām politiskajām partijām nosaucis trīs iespējamos Ministru Prezidenta posteņa kandidātus – Jāni Bordānu, Aldi Gobzemu un Arti Pabriku.
Lai būtu “jautrāk”, R. Vējonis konkrēta kandidāta izvirzīšanu atstājis politiskajām partijām, nevis to izdarījis pats. Visvājākais šajā trijotnē šķiet A. Gobzems, kuram līdzi nāk šādi tādi “skeletiņi” no viņa advokāta darbības.
Ja valsts bez jaunās valdības var kādu laiku iztikt, tad par Saeimas amatpersonām – priekšsēdētāju un vietniekiem vajadzētu spēt līdz 6. novembrim vienoties. Turklāt Saeimas priekšsēdētāja posteni ieguvušais politiķis automātiski izstājas no cīņas par premjerministra vietu.
Situāciju sarežģī vēlētāju vēlme valsts parlamentā redzēt jaunas sejas. Rezultātā esam dabūjuši dažu labu tautas priekšstāvi, kura zināšanas par Latvijas valsts sistēmu ir aptuveni ne īpaši sekmīga devītās klases skolēna līmenī.
Vismaz intervijas ar jaunievēlētajiem deputātiem to pierāda. Salīdzinot no vienas partijas ievēlētos divus aktierus, Artuss Kaimiņš izskatās pēc zinātņu spīdekļa. Bet par ievēlētajiem deputātiem esam atbildīgi paši. Gan tie, kas balsoja, gan tie, kas neaizgāja uz vēlēšanām.
Ja notiks brīnums un izdosies sakombinēt valdošās koalīcijas aprises, tad valdības deklarācija ar darāmajiem darbiem izpaliks. Politiķi ar pieredzi saka, ka tās sastādīšanai vajadzīgas vismaz trīs nedēļas.
Pagaidām atliek cerēt, ka valsts simtgadi sagaidīsim ar jaunu, darboties spējīgu un kvalitatīvu valdību. Tāpat cerēsim, ka mūsu politiķi necentīsies pārspēt Beļģiju, kur jaunas valdības veidošana ievilkās gandrīz divu gadu garumā.
