Lasīšanas laiks: 3 min
15.februāri pēc ķīniešu kalendāra iestāsies Dzeltenā Zemes suņa gads. Suns, kā zināms, savu saimnieku nekad nenodod un ir taisnīgs. Varētu teikt, ka viss notiks kā to būsim pelnījuši. To varētu attiecināt arī uz politiku – visu līmeņu deputāti ir tikuši savās vietās ar mūsu līdzdalību vai arī nepiedalīšanos vēlēšanās. Tātad tādi, kādus esam pelnījuši.
Vēl daži mēneši un ierastās reklāmas televīzijā un internetā aizstās pazīstami un mazāk pazīstami, skaistāki un ne tik smuki topošie 13. Saeimas deputātu kandidāti. Pastkastēs gulsies bezmaksas avīzes un atsevišķu deputātu vēstules. Brīžiem saņemsim e-pastus no mums nepazīstamiem cilvēkiem. Viņi leposies ar paveikto, solīs un vēlreiz solīs. Kādreiz E. Repšes teiktais „ … nu kā var nesolīt…” pirmsvēlēšanu laikā atkal būs ikdiena. Demokrātiskā sabiedrībā tas ir normāli priekšvēlēšanu laikā.
Ir skaidrs, ka 13. Saeimas vēlēšanas 6. oktobrī ierasto Latvijas politisko spektru var nedaudz izmainīt. Puslīdz droši, ka Saeimā iekļūs „Saskaņa”, ZZS un Nacionālā Apvienība. Visticamāk, ka Sudrabas kundze tīši vai netīši būs izdarījusi visu, lai vajadzīgais iegūto balsu skaits būtu „zinātniskā fantastika” partijai „No sirds Latvijai”. Bez M. Bondara un A. Kaimiņa kā vēlētāju piesaistītājiem grūti klāsies arī „Latvijas Reģionu apvienībai”. Pēdējās aptaujas liecina, ka vajadzīgo piecu procentu barjeru varētu pārvarēt arī „Vienotība” – vienatnē vai kopā ar kādu citu spēku, piemēram, „Latvijas attīstībai”.
Nav noslēpums, ka mazo, reģionālo partiju sadarbības partneru vai vienkāršāk – „vilcēju” meklēšana jau ir sākusies. Runāt par kaut kādu ideoloģiju šajos gadījumos būtu lieki. Ņemot vērā, ka statistiski vidējais Latvijas vēlētājs balso par vai atsevišķos gadījumos arī pret kādu konkrētu kandidātu, „sabiedrotie” būs vajadzīgi arī lielajām partijām. Vienīgi jāņem vērā, ka esošais un puslīdz populārais pašvaldības deputāts būs labāks vēlētāju piesaistītājs nekā kāds bijušais vietvaras līderis pēc neizteiksmīgiem četriem gadiem Saeimas namā.
Daļa sabiedrības pirms vēlēšanām tradicionāli gaida kādu jaunu politisko spēku, kas kā uz burvju mājiena varēs atrisināt visas problēmas. Grūti prognozēt, bet pēc panākumiem pašvaldības vēlēšanās Rīgā par šo vietu varētu ieņemt „Jaunā Konservatīvā partija”. Tā aktīvi veido reģionālās nodaļas, taču partijas līderi tik un tā būs Bordāns, Strīķe un Jurašs.
Pagaidām izskatās, ka vēlēšanām nopietni gatavojas „Latvijas Krievu savienība”, ko mēs iepriekš pazinām kā PCTVL. Tās līdere būs Tatjana Ždanoka, kura uz laiku Briseli nomainīs pret Latviju. Vienīgā problēma, ka Ždanokas kundzei ar likumu aizliegts kandidēt Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, par savulaik aktīvu darbību komunistiskajā partijā un Interfrontē. Daļu no „Saskaņas” balsīm šis politiskais spēks iegūs, turklāt Ždanoka būs sevi labi izreklamējusi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā.
Jārēķinās ar vēl vienu nezināmo – vēlētāju aktivitāti. Spēkā esošais vēlēšanu likums neparedz elektronisko balsošanu, kas būtiski varētu palielināt ārzemēs esošo Latvijas pilsoņu līdzdalību. Varbūt labi, jo skatoties uz e-veselības nedienām, piedzīvotu nezin’ ko. Igaunijā gan nekas slikts ar elektronisko balsošanu līdz šim nav noticis, bet tas jau pie „lēnajiem igauņiem”. Ja nobalsotu kaut vai puse no ārzemēs esošajiem mūsu tautiešiem, spēku samērs Saeimā varētu būtiski mainīties. Jo par „Saskaņu” un droši vien ZZS viņi nebalsotu.
Bet līdz 13. Saeimas vēlēšanām vēl gandrīz astoņi mēneši. Un neaizmirsīsim – Dzeltenais Zemes suns mums sola, ka viss būšot tā, kā esam pelnījuši.
