Lasīšanas laiks: 2 min
Gan jūlija pirmā, gan otrā dekāde šogad bijusi vēsāka nekā 2017.gadā, kad Latvija piedzīvoja šā gadsimta aukstāko jūliju, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Šā gada jūlija pirmo desmit dienu vidējā gaisa temperatūra bija +14,3 grādi – par trim grāda desmitdaļām zemāka nekā 2017.gadā un 2,4 grādus zem normas.
Mēneša otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz +15,4 grādiem, kas ir vienu grāda desmitdaļu zem 2017.gada rādītāja un divus grādus zem normas.
13.jūlija saullēktā Madonā un Zosēnos termometra stabiņš noslīdēja līdz +3,8 grādiem, un tā ir viena no zemākajām jūlijā reģistrētajām gaisa temperatūrām Latvijā pēdējos gados. Gan 13.jūlijā, gan 12.jūlijā tika pārspēts valsts aukstuma rekords, un iepriekšējo reizi nacionālais aukstuma rekords jūlijā krita 2006.gadā.
Nokrišņu daudzums mēneša otrajā dekādē valstī vidēji bija 18 milimetri jeb divas trešdaļas no daudzu gadu vidējā lieluma. Vismazāk lija Liepājā, kur bija tikai trīs milimetri nokrišņu, savukārt Lielpēču novērojumu stacijā, Ogres apkaimē, nokrišņu daudzums sasniedza 37 milimetrus.
Līdz šim karstākā diena šajā mēnesī ir 21.jūlijs, kad gaisa temperatūra pakāpās līdz nepilniem +30 grādiem. Iepriekšējās trijās dienās, 21.-23.jūlijā, daudzviet Latvijā pamatīgi lijis, lielākā nokrišņu summa reģistrēta Bauskas un Stendes novērojumu stacijā, kur tā sasniedza nepilnus 39 milimetrus.
Sagaidāms, ka mēneša trešajā dekādē gaisa temperatūra būs krietni virs normas, tādējādi arī visa mēneša vidējā gaisa temperatūra pakāpsies augstāk nekā 2017.gada jūlijā.
Jūnijs Latvijā, kā arī Eiropā un pasaulē kopumā bija siltākais novērojumu vēsturē. Pašreizējās prognozes augustam liecina, ka nokrišņu daudzums un gaisa temperatūra Latvijā gaidāma tuvu ilggadējam vidējam rādītājam.
