Lasīšanas laiks: < 1 min
Latvijas tenisists Andis Juška pēc Deivisa kausa spēlē pret Martinu Fišeru preses konferencē norādīja, ka pretinieks nospēlējis ļoti stabili, taču pārsteidzis ar savu sekmīgo sitienu no labās puses. Juška arī skeptiski izteicās par iespēju, ka varētu vēl pārstāvēt Latvijas izlasi šajā turnīrā nākamajā sezonā.
"Grūti ko raksturot, spēle ilga tikai stundu un 40 minūtes. Liekas, ka tā ir viena no manām īsākajām spēlēm Deivisa kausā," pēc spēles sacīja Andis Juška. "Diezgan ātri viss notika. Problēma, protams, tāda, ka neesmu spēlējis jau sešus mēnešus. Līdz ar to arī grūtāk izturēt fiziski, šodien grūtības sagādāja arī pareizo lēmumu pieņemšana. Pie tīkla centos iet tādēļ, ka spēle no līnijas šodien negāja, tad nu centos ko dažādot. Taču segums šogad, manuprāt, bija vēl lēnāks, un bija grūti adaptēties pie tā. Viņš (Martins Fišers) visu sita atpakaļ. kā mašīna, kā siena. Manuprāt, viņam šie apstākļi bija ļoti parocīgi."
"Arī ar servēm negāja viegli. Pie katras manas serves aizsākās garas izspēles, vieglu punktu principā nebija. Vārdu sakot, man bija diezgan grūti šodien," nosaka Juška. "Nākotnē plānoju turpināt trenera arodu, vēl nezinu, vai tas būs Jūrmalā. Nākamajā gadā maijā plānoju doties uz Frankfurti, tur ir labs piedāvājums. Protams, vēl tiks izskatītas visas nianses, solīt jau var visu ko. Bet par Deivisa kausu gan nezinu, vai vēl nākamajā sezonā spēlēšu. Varbūt kā ceturtais numurs, kā atbalstītājs," nosmej Juška, taču atklāj savus nolūkus gada beigās varbūt aizbraukt uz Helsinku "Challanger" turnīru, tiesa, darot to vien savam priekam.
"Publiku bija grūti izjust, jo mačs visu laiku gāja pretinieka labā," par Valmieras tenisa sabiedrību izsākās Juška. "Taču bija arī brīži, kad atbalstu varēja just, un bija patīkami.
Par pretinieku? Nu, biju pret viņu divreiz spēlējis un uzvarējis. Zināju, ka viņam labāks kreisais sitiens, tad nu mēģināju savu spēli vadīt pa labo pusi. Taču šodien viņam tas labais sitiens sanāca gandrīz labāks nekā kreisais, tad nu es tādā nelielā panikā kritu. Var teikt, ka tas arī izjauca spēli, jo es gaidīju kļūdas, kļūdas, protams, nebija, un tad jau es pats sāku satraukties. Fišers nospēlēja kā jau spēlē vienmēr - stabili. Tāpēc arī viņš ir 117. numurs, jo tā, kā viņš spēlē, augstāk nemaz nevar tikt. Lai es viņu varētu uzvarēt, man būtu jātrenējas regulāri un jāpieliek svarīgākajos mirkļos."
