Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš dzīvojam Covid-19 pandēmijas ēnā. Šajā izaicinājumu pilnajā laikā ļoti ir cietuši jaunieši, kuru mentālās veselības stāvoklis, līdz ar ieviestajiem ierobežojumiem, ir pasliktinājies. Kultūras dzīves un sociālo aktivitāšu trūkums ir atstājis ievērojamas pēdas jauniešu dzīvē. Iepriekš veiktajā aptaujā par jauniešu izjūtām pandēmijas laikā jaunieši atzina, ka pandēmija viņos ir raisījusi baiļu un vientulības sajūtu, kas rada neskaidrību par nākotni.
Par to, kāda situācija ir studentu vidū saistībā ar pandēmijas radītajām sekām un ar kādām metodēm ir iespējams tās pārvarēt, dalās Vidzemes Augstskolas docente Agita Šmitiņa, pie kuras studenti ir aicināti vērsties, ja ir nepieciešama psihologa konsultācija.
Jautājot par to, cik bieži nākas sniegt psiholoģisku konsultāciju studentiem, A. Šmitiņa teic:
”Kopumā studenti šo piedāvāto iespēju neizmanto daudz, tomēr ik pa divām nedēļām ir kāds, kurš vēlas aprunāties. Pārsvarā tie ir pirmā kursa studenti, kuri, uzsākot mācības augstskolā, uz dzīvi raudzījās citādāk, nekā tā ir izvērtusies šobrīd. Studentiem bija izveidojies savs skats uz dzīvi, tomēr pandēmijas dēļ tas ir krasi mainījies, līdz ar to jauniešiem rodas šīs problēmas.”
Visbiežākais iemesls, kāpēc jaunieši meklē palīdzību pie speciālistiem, ir negatīvās izjūtas, kas radušās pandēmijas laikā. Tās rodas līdz ar socializēšanās tūkumu, nevarēšanu tikties ar draugiem, kursabiedriem, neskaidrību par nākotni, grūtībām koncentrēties uz mācībām vienatnē. ”Visbiežāk jaunieši stāsta, ka mājās ir grūtības mācīties, ko rada pastiprināta trauksme, miega traucējumi, negatīvas domas par nākotni, kā arī pie grūtībām tikt galā ar mācībām pazeminās pašvērtējums,” tā Agita Šmitiņa.
Sākoties Covid-19 pandēmijai, jauniešiem radās grūtības būt disciplinētiem. Klātienes mācību laikā jauniešu dienas ritms tika plānots, tomēr pandēmijas laikā tas sagādā problēmas. ”Lai šo situāciju kaut kā mainītu uz labo pusi, pirmkārt, ir jāsāk ar savas dienas ritma plānošanu. Ir jāsaraksta savi dienas plāni, kas savukārt palīdz savu dienu veidot produktīvu,” teic Agita Šmitiņa.
Attālināto mācību laikā jaunieši lielāko daļu sava laika pavada mājās, visus darbus darot vienā vietā.
”Ir svarīgi nošķirt zonas mācībām, gulēšanai un citām aktivitātēm. Jānosaka sava mācību zona, piemēram, pie mācību galda vai kādā konkrētā telpā. Šo zonu nošķiršana ir ļoti svarīga, lai visas darbības nenotiktu vienā, jo ir skaidrs, ka attālināto mācību laikā problēmas rada gulēšana gultā, turpat mācoties un ieturot maltīti,” uzsver Agita Šmitiņa.
Iepriekš veiktajā aptaujā jaunieši arī atklāja, ka pandēmijas laikā ir sākuši aktīvi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Arī A. Šmitiņa teic, ka dienas laikā ir svarīgi izkustēties, lai tā kļūtu produktīvāka un tiktu gūta jauna enerģija veicamajiem darbiem. Lai gan vairums jauniešu teic, ka fiziskās aktivitātes uzdzen nogurumu un nespēku, ir tieši otrādāk – rodas jauna enerģija un vēlme darīt darbus.
Covid-19 pandēmijas situācija ir būtiski saasinājusi jauniešu mentālās veselības pasliktināšanos, ko ietekmē noteiktie ierobežojumi. Jauniešu psihoemocionālais slogs, kas rodas attālināto mācību un sociālās izolācijas dēļ, atstāj būtiskas sekas uz mentālās veselības stāvokli. Šī iemesla dēļ jauniešiem ir svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību savai labsajūtai un nebaidīties lūgt palīdzību speciālistiem, ja tā ir nepieciešama.
