Lasīšanas laiks: 4 min
Ir sācies jauns gads, bet Valmieras Tūrisma informācijas centrs turpina veco, bet jauko tradīciju – vienreiz mēnesī interesentus aicināt uz Ceļotāju stāstu vakaru.
Trešdien, 24.janvārī, par redzēto, piedzīvoto un izjusto Japānas galvaspilsētā Tokijā stāstīja brenguliete un krosmintona čempione Santa Paegle. Ceļotāju stāstu vakarā viņa ir jau otro reizi. Pirms pāris gadiem Santa dalījās iespaidos par Eiropas valstīm, šoreiz sports viņu uz divām nedēļām bija aizvedis uz Uzlecošās saules zemi, kā pasaulē tiek dēvēta Japāna. Lai gan Santa Japānā bija pagājušajā gada septembrī, vidējā temperatūra tur turējusies ap +28 grādiem.
Santa savā stāstījumā bieži ar smaidu minēja vārdu savienojumu „skaidrā japāņu valodā”, kas nozīmē, ka ļoti bieži saprast nevarēja neko! Uzraksti pie veikaliem, tirgū, uz ielām, metro stacijās, sacensību laukumā pārsvarā bija tikai japāņu valodā. Arī ikdienas sarunās angļu valodu zina visai maz cilvēku. Šis fakts Santai lika aizdomāties par 2020.gadu, kad Tokijā notiks XXXII Vasaras Olimpiskās spēles, bet līdz tam laikam japāņiem vēl ir laiks…
Koničiva! – tas bija vienīgais vārds, ko Santa sasveicinoties bija iemācījusies. Santa parādīja arī savu vārdu japāņu rakstībā.
Japānā Santa daudz ko darīja pirmo reizi – pirmo reizi ēda un arī kopā ar citiem sportistiem izgatavoja 20 m (!) garu suši, pirmo reizi lietoja irbulīšus, pirmo reizi tika ietērpa japāņu kimono (tas prasīja 20 minūtes!). Santa atzinās, ka japāņu virtuve viņu īpaši nav sajūsminājusi, īpaši sliktas atmiņas par Japānas kartupeļu ēdienu konjaku, kas ir mazkaloriju, bet bezgaršīgs un recekļains. Arī zaļās tējas saldējums mača salīdzinājumā ar Latvijas saldējumiem Santai negāja pie dūšas, toties ļoti garšoja dzeltenais kivi un Japānas apaļie bumbieri – šie augļi ir ļoti saldi un sulīgi.
Santa daudz ko ielāgojusi no japāņu sadzīves. Lielākoties vērojumi ir pozitīvi un būtu pārņemami arī Latvijā. Lai gan uz ielas atkritumu konteineri redzami visai reti, ne metro stacijās, ne uz ielas nemētājas ne izsmēķi, ne košļenes, nemaz nerunājot par plastmasas pudelēm un citiem atkritumiem. Sabiedriskajā transportā cilvēki nesarunājas pa mobilajiem telefoniem, tie tiek lietoti bez skaņas. Lai arī Tokija ir ļoti blīvi apdzīvota pilsēta, cilvēki ļoti respektē citu cilvēku telpu, uzticas, ir godīgi, pozitīvi un smaidīgi. Ar šādu absolūtu uzticēšanos Santa saskārusies, arī īrējot dzīvokli jaukā un klusā ielā mājas 2.stāvā. Viesnīcas Tokijā ir padārgas, tāpēc Santa izmantojusi www.airbnb.com piedāvājumu. Atslēgas saņemtas un nodotas pastkastītē ar kodu…
Japāņiem grūti noteikt vecumu, bet Santa novērojusi, ka jebkurā vecumā japāņi daudz nodarbojas ar sportu – skrien, brauc ar velosipēdiem, spēlē kroketu, tenisu utt. Arī cienījamā vecumā viņos saglabājies bērns, tāpēc viņiem ir daudz dažādu spēļu, uz ielām automātiskie kioski ar rotaļlietām.
Japāņi neaizraujas ar biežu mauriņu pļaušanu un īpaši neatkailinās. Tokijas pludmalēs nav pieņemts sauļoties un daudzviet peldēties ir pat aizliegts.
Patīkams pārsteigums Santai bijis arī Japānas tualetes, kur poda „brille” ir apsildāma, un ļoti racionāli tiek izmantots ūdens – pēc tualetes lietošanas rokas nomazgā izlietnē, kas atrodas virs tualetes poda rezervuāra un ir ar to savienots.
Santai nepiepildīts sapnis palicis Fudzi virsotnes iekarošana, taču ik pa laikam vulkāns priecējis, iznirstot virs mākoņiem un Tokijas debesskrāpjiem. Kā ceļotājai Santai vairāk būtu gribējies apskatīt neskarto dabu un doties pārgājienos, taču tas izdevies visai maz. Viņa devusies izbraucienā ar velosipēdu, skatījusi mākslīgi izveidotos parkus un daudzkrāsainos leduspuķu režģus, savvaļā augošās kosmejas, dažādos tempļus un kanalizācijas aku mākslinieciskos vākus. Bet, kā jau miljonu pilsētā, vairāk bijusi urbanizētā vide – lielākais pasaules zivju tirgus, 634 m augstais Skytree, blīvākais ielu krustojums, taksometri ar automatizētām durvīm, 27 km garā Sumidas upe ar 26 tiltiem, ielu un veikalu reklāmas, kas pārsteigušas ne tikai ar spilgtajām krāsām, bet arī skaņām. Taču lielākais pārsteigums miljonu pilsētā bijis pilnīgi negaidīti satikt latvieti – basketbolistu Ričmondu Vildi!
Pēc stāstījuma Santa interesentiem parādīja arī divas iegūtās zelta medaļas krosmintonā, diplomus „skaidrā japāņu valodā”, Japānas monētas ( 1000 jēnu ~ 7,50 eiro), taču daudzus iespaidus nevar ne parādīt, ne izstāstīt, ja iespējams, tie ir jāpiedzīvo katram pašam.
Nākamais Ceļotāju stāstu vakars jau pēc mēneša – 21.februārī, kad Mārcis Bogdanovs dalīsies ar Islandes iespaidiem.
