Lasīšanas laiks: 2 min
Aizvadītās diennakts laikā Latvijas ūdenstilpnēs kopumā atrasti pieci noslīkuši cilvēki, portālam “Valmieras Ziņas” pavēstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Gribuste.
Divu vīriešu mirstīgās atliekas otrdien atrastas ūdenstilpnē Stopiņu novadā. Viens no viņiem – 38 gadus vecs vīrietis – bija noslīcis jau pirmdien, bet tikai otrdien VUGD glābējiem bija izdevies viņu atrast. Savukārt otrdien šajā pašā novadā Ulbrokas ūdenskrātuvē noslīcis kāds apmēram 45 gadus vecs vīrietis.
Grobiņas novada dīķī otrdien noslīcis kāds 45 gadus vecs vīrietis, bet Olaines novadā – 72 gadus vecs vīrietis. Savukārt Jelgavas novada Staļģenē Lielupē noslīcis 15 gadus vecs zēns.
VUGD aicina iedzīvotājus būt uzmanīgākiem, šobrīd piedzīvotajā karstajā laikā dodoties peldēties.
VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš portālam “Valmieras Ziņas” pavēstīja, ka, sākoties karstajam periodam, Vidzemē glābējiem pagaidām nav bijuši izsaukumi uz slīkušo glābšanu, taču viņš skarbi vērtēja iedzīvotāju attieksmi pret savu drošību.
“Jau iepriekšējos gados ir piedzīvota situācija, ka pēc ilgstoša vēsuma un lietus perioda, iestājoties karstam laikam, daudzi cilvēki uzvedas kā “nojūgušies”. Viņi neievēro elementārus drošības pasākumus, atrodoties ūdenī. Arī šogad, apsekojot peldvietas, dienesta darbinieki sastapušies ar līdzīgu situāciju.
Tam, ka Vidzemē nav neviena noslīkušā, iemesls nav cilvēku saprātīga rīcība, bet gan laimīga sakritība.”
“Apsekojot pludmales, konstatējam daudzus drošības noteikumu pārkāpumus, taču likums neparedz tiesības mums sodīt pārkāpējus, varam tikai viņus brīdināt. Tomēr regulāri sastopamies ar situāciju, ka cilvēki pat neizprot, par ko viņiem tiek aizrādīts.
Guļ mammītes pludmalē, “cepinās” saulītē, nemaz neredzot, ko dara viņu bērni.
Nepietiek, ka vecāki ir blakus, viņiem ir jāseko līdzi savu bērnu gaitām, lai novērstu nelaimi,” sašutumu pauda J.Skrastiņš.
VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris pastāstīja, ka apsekojot pludmales, daudzviet redzamas izlietotās alkohola pudeles un skārdenes.
“Bieži vien uzdzīvošanas laikā ieriebušie cilvēki arī dodas peldēties, tādējādi apdraudot savu dzīvību. Alkohola reibumā cilvēks nespēj adekvāti domāt un rīkoties. Arī apkārtējie parasti nav diez ko “skaidrāki”, tādēļ bieži vien netiek pamanīts, ka kāds no atpūtas biedriem ir nonācis bīstamā situācijā,” skaidroja J.Skrastiņš.
Kā atzīst J.Skrastiņš, 99 procentos gadījumu glābšanas operācijas uz ūdens ir neveiksmīgas un tās parasti noslēdzas kā slīkušo meklēšana.
“Slīkšanas process ir dažu sekunžu jautājums, un to bieži vien apkārtējie nemaz nepamana. Lai cik ātri mēs steigtos palīgā, ir diezgan neiespējami izglābt slīkstošu cilvēku. Pārsvarā veiksmīgas izglābšanās gadījumi ir bijuši, kad pats slīkstošais ir pieķēries pie kāda koka krastā vai atradis sēkli, vai arī viņam palīdzējuši apkārtējie cilvēki,” skaidroja J.Skrastiņš.
