Lasīšanas laiks: 2 min
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, strādājot pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pielikuma par jaunveidojamajām novadu pašvaldībām otrajam lasījumam, sēdē otrdien, 11.februārī, turpinās uzklausīt Vidzemes reģiona pašvaldību vadītājus, informē Saeimas Preses dienests.
Otrdienas sēdē viedokļus aicināti sniegt pašvaldību vadītāji no Alojas, Beverīnas, Burtnieku, Cesvaines, Ērgļu, Inčukalna, Kocēnu, Lubānas, Madonas, Mazsalacas, Mālpils, Naukšēnu, Rūjienas, Salacgrīvas, Siguldas, Strenču un Valkas novadiem, kā arī Valmieras pilsētas.
Komisijas sēdes laikā gaidāmas karstas diskusijas par topošo Valmieras novada un Valkas novada teritoriju. Jau informējām, ka pret Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektā sākotnēji piedāvāto reformas modeli, kas paredz, ka Valkas novads sastāvētu no pilsētām un pagastiem, kas šobrīd veido Valkas, Strenču, Rūjienas un Naukšēnu novadus, kategoriski iebilst Rūjienas un Naukšēnu novadu iedzīvotāji, kuri vāca parakstus pret reformu un rīkoja protesta akcijas gan Rīgā, gan Rūjienā.
Pēdējā laikā plašas diskusijas sabiedrībā izraisīja Valkas novada domes deputātu piedāvātais alternatīvais administratīvi teritoriālās reformas modelis, kas paredz Valkas novadu veidot no Valkas un Strenču novados esošajām pilsētām un pagastiem, pievienojot Trikātas pagastu no Beverīnas novada, Ēveles pagastu no Burtnieku novada un Gaujienas pagastu no Apes novada. Arī Trikātas pagasta un Ēveles pagasta iedzīvotāji iebilst pret ieceri šīs teritorijas pievienot Valkas novadam, rīkojot iedzīvotāju tikšanās un vācot parakstus.
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks uzskata, ka Valkas novada domes deputātu ierosinājums par Trikātas pagasta un Ēveles pagasta pievienošanu Valkas novadam nav laba ideja, jo netiek ņemta vērā iedzīvotāju izvēle.
“Ja iepriekšējās reformas rezultāti liecinātu par to, ka administratīvi teritoriālais iedalījums nav izveidots pareizi un iedzīvotāju dabiskā kustība notiek pretējā virzienā, būtu iemesls pārskatīt līdzšinējo novadu robežas un tajos ietilpstošo pagastu piederību. Taču jau desmit gadus iedzīvotāji dzīvo izveidotajos novados un viņu dabiskā kustība sakrīt ar jaunajā reformā paredzēto administratīvi teritoriālo iedalījumu. Tādēļ mēģinājumi atšķelt kādu pagastu un vest cilvēkus pretējā virzienā man nešķiet pareizi. Valmieras pilsētas pašvaldība ir lēmusi par atbalstu reformai, veidojot Valmieras novadu, Valmierai apvienojoties ar Burtnieku, Beverīnas, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadiem to pašreizējās robežās,”
uzsvēra Valmieras mērs.
Viņš pastāstīja, ka ir ticies ar trikātiešiem, kuri viesojušies pašvaldībā, lai skaidrotu situāciju un iegūtu Valmieras atbalstu cīņā pret mēģinājumiem atšķelt pagastu no Beverīnas novada.
“Nu jau daudzi cilvēki ir sapratuši, ka reforma ir nepieciešama un atbalsta to. Ja tagad pēkšņi izveidotajā kartē mēģinām izdarīt neloģiskus grozījumus, lai tikai izpildītu kritērijus, kas balstās uz Excel tabulu datiem, nevis reālu cilvēku vajadzībām, mēs radām iedzīvotājos neizpratni un pretestību pret reformu vispār,”
uzskata J.Baiks.
