Lasīšanas laiks: 3 min
Apgādā “Zvaigzne ABC” jau iznākušos trapistu mūka Tomasa Mērtona darbus “Iekšējā pieredze” un “Pārdomas vienatnē” tagad papildina arī viņa autobiogrāfija “Septiņloku kalns”. Tas ir daudzējādā ziņā neparasts darbs, kas nodēvēts par 20. gadsimta Augustīna “Atzīšanās” variantu. Kopš iznākšanas brīža Mērtona autobiogrāfija tulkota vairāk nekā 20 valodās un joprojām tiek pirkta un lasīta visā pasaulē.
Kas gan lasītājam varētu šķist saistošs darbā, kas sarakstīts pirms vairāk nekā pusgadsimta? Laikam gan fakts, ka dzīves jēgas meklējumi savu aktualitāti nezaudē. Mainās vien fona dekorācijas un ārējie apstākļi, bet cilvēka iekšējā tiecība un ilgas paliek nemainīgas. Mērtons autobiogrāfiju pabeidza, tikko pārsniedzis 31 gada slieksni – 5 gadus pēc iestāšanās Getzemenes trapistu abatijā. “Septiņloku kalnā” Mērtons apraksta savus “elles lokus” – bērnību, vētraino jaunību un neremdināmos dzīves jēgas meklējumus, kas 23 gadu vecumā aizveda jauno vīrieti pie ticības Dievam un pievēršanās katolicismam. Viņš sajuta Dieva aicinājumu, kam ilgi baidījās līdz galam noticēt, tomēr pēc ilgas iekšējās cīņas beidzot iestājās klosterī, turklāt tādā, kas tiek uzskatīts par īpaši stingru: Mērtons pievienojās trapistu mūkiem, kuri velta visu savu dzīvi klusumam, darbam un lūgšanām.
“Septiņloku kalns” saista arī ar to, ka ļauj ieraudzīt triumfālo mentalitāti, kāda daudzviet katoļu Baznīcā valdīja pirms Vatikāna Otrā koncila: tā bija visai noslēgta vide, kurai piederīgie riņķoja ap doktrināriem un morāliem absolūtismiem. Jau Mērtona laika ekumeniskie katoļu Baznīcas domātāji izjuta nepatiku pret to pārākuma intonāciju, ar kādu autors apraksta citas reliģiskās grupas gan katoļu Baznīcas ietvaros, gan citās konfesijās. Vēlākajā dzīvē Mērtons sāka raudzīties plašāk un ietverošāk un autobiogrāfijas japāņu izdevuma priekšvārdā atzina: “Varbūt, ja es mēģinātu ķerties pie rakstīšanas šodien, grāmata iznāktu citāda. Kas zina? Bet tā tika sarakstīta tad, kad vēl biju visai jauns, un grāmata paliek tāda, kāda tā ir. Šis stāsts vairs nepieder man.”
Tomēr, par spīti laikmeta fona atšķirībām, “Septiņloku kalns” atklāj jaunu, interesantu, domājošu cilvēku, kurš cenšas samierināt sirdi un prātu, miesu un garu, un stāsts par viņa nonākšanu pie ciešas pārliecības par Dieva esamību uzrunā lasītājus joprojām. Mērtona vēlāk sarakstītie darbi vēsta par viņa briedumu un atvērtību nākotnei. Kā atzīst Mērtona biedrības prezidents Viljams Šenons, tieši šīs izaugsmes vērošana ir prieks, kas gaida tos, kuri pēc “Septiņloku kalna” pievērsīsies Mērtona vēlāk sarakstītajiem darbiem.
Pieejama arī e-grāmata. No angļu valodas tulkojusi Vija Stabulniece.
