Lasīšanas laiks: 5 min
Lai mazinātu vardarbību pret sievietēm Latvijā, iedrošinot sievietes ziņot un vērsties pēc palīdzības, Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju un biedrību “Centrs Marta”, kā arī Tieslietu ministriju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju īsteno Eiropas Savienības līdzfinansētu starpnozaru projektu “Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem”. Projekta ietvaros piecās Latvijas pašvaldībās 2018.gadā aprobēts jauns starpdisciplināras sadarbības modelis vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanai.
No šā gada marta līdz jūnijam piecās Latvijas pašvaldībās – Balvos, Dobelē, Saldū, kā arī Cēsīs un Valmierā norisinājās Kopienas vienotās atbildes modeļa vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanā pilotprojekti. To ietvaros pašvaldībās dažādās jomās strādājošie speciālisti no sociālā dienesta, valsts un pašvaldības policijas, bāriņtiesas, rajona tiesas un prokuratūras, Valsts probācijas dienesta, veselības aprūpes jomas un sadarbības krīzes centriem, ieguva jaunas zināšanas un prasmes darbam ar vardarbībā cietušajām personām un varmākām, speciālisti „ēnoja” viens otra darbu, kā arī praksē aprobēja jaunu starpinstitūciju sadarbības modeli efektīvākai vardarbības gadījumu risināšanai un atkārtotas vardarbības novēršanai. Vidzemes reģiona pilotprojektos bez Cēsu un Valmieras speciālistiem pilotprojekta aktivitātēs piedalījās arī bijušo Cēsu un Valmieras rajonu robežās ietilpstošo novadu sociālo dienestu pārstāvji.
18.jūnijā Cēsīs norisinājās Cēsu novada un Valmieras pilsētas pašvaldībās īstenoto pilotprojektu noslēguma pasākums. Tikšanās laikā tika pārrunāta pilotprojektu īstenošana Cēsu novada un Valmieras pilsētas pašvaldībās. Pilotprojektu aktivitāšu galvenais uzdevums bija veicināt kopienas vienotas atbildes pret vardarbību jeb vienotas institūciju sadarbības shēmas veidošanos, kur katrai institūcijai ir skaidra sava loma, ar mērķi aizsargāt pilngadīgus un nepilngadīgus cietušos, palīdzēt vardarbības veicējiem mazināt vardarbīgu uzvedību un mazināt riskus, ka vardarbība atkārtosies.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics pateicās Cēsu un Valmieras speciālistiem par drosmi iesaistīties pilotprojekta aktivitātēs un norādīja, ka īsā laikā paveikts liels darbs un projekta laikā izmēģinātie jaunie sadarbības mehānismi vardarbības atkārtotības riska izvērtēšanai un mazināšanai vēl 2015.gadā, likās kā ļoti tāls mērķis. Kā nākamais solis Latvijai būtu iedzīvināt pieņemtos civillikuma grozījumus, kuros noteikts, ka vardarbību veikušām personām par obligātu prasību tiek izvirzīta programmas apmeklēšana vardarbīgas uzvedības mazināšanai. A.Rinkevics kā piemēru minēja Amerikas Savienotās Valstis, kurās varmākam pašam ir pat jāapmaksā nozīmētie vardarbīgas uzvedības mazināšanas kursi.
Savukārt Zane Zvirgzdiņa, „Centrs MARTA“ juriste, norādīja, ka centra uzdevums bija projekta laikā uzturēt cietušo sieviešu perspektīvu, noskaidrot kritērijus, kas veicinātu ziņošanu par vardarbību ģimenē: “Kopīgiem spēkiem ir izstrādāta anketa, kurā Valsts un pašvaldības policijas darbinieki izsaukuma laikā novērtē to, cik liels apdraudējums ir cietušajam, un šo informāciju tālāk nodot sociālajiem dienestiem tālākam darbam. Šī anketa veidota pēc cietušo sieviešu paustā un dažādiem pētījumiem šajā jomā”. Juriste aicināja klātesošos speciālistus ievērot “nulles toleranci” pret vardarbību, kas nozīme, ka darbinieki neattaisno varmākas, bet palīdz cietušajiem un sauc pie atbildības pāri darītājus. Z. Zvirgzdiņa norādīja, ka nereti vardarbīgas situācijas diemžēl tiek uztvertas, kā ikdienišķs strīds, taču vardarbība ir noziegums.
Cēsu pilotprojekta koordinatore – Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Iveta Sietiņsone – informēja, ka pilotprojekta laikā sociālajā dienestā nonāca ziņas par 6 vardarbības gadījumiem, kas visi bija jauni klienti, cietušās visos gadījumos bija sievietes, varmākas – viņu dzīvesbiedri. Lielākajā daļā gadījumu vardarbība šajās ģimenēs bija atkārtota. Vienā gadījumā par vardarbību ziņoja Cēsu klīnika, kur bija ievietota sieviete, kuru viņas partneris bija žņaudzis un kā rezultātā sieviete gandrīz zaudējusi dzīvību. Direktore norādīja, ka šādos gadījumos būtiska ir institūciju sadarbība, jo neziņojot un nerisinot problēmu pēc būtības, pastāv iespēja, ka nākamreiz vardarbība, visticamāk, beigsies letāli. Cēsu sociālā dienesta un policijas pārstāvji atzina, ka projekta aktivitātes palīdzējušas labāk iepazīt kolēģu darbu un uzlabot sadarbību. Par būtisku tika atzīta turpmāka projektā izstrādātās riska izvērtējuma anketas izmantošana vardarbības gadījumu efektīvākai risināšanai. Diemžēl projekta aktivitātēs neizdevās iesaistīt Cēsu novada ģimenes ārstus, kuri ir tie, kas, iespējams, pirmie pamana sekas vardarbības upuru veselībā un, piemēram, gadījumos, kad sievietei pēc piedzīvotās vardarbības ir nepieciešama ilgstoša rehabilitācija krīzes centrā, varētu izsniegt darba nespējas lapas, lai varētu attaisnot prombūtni no darba.
Savukārt Valmieras pilotprojekta koordinatore Ilze Kaupe, Valmieras pilsētas pašvaldības iestādes “Sociālo lietu pārvalde” Ģimenes atbalsta nodaļas vecākā sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm un bērniem, norādīja, ka pilotprojekta laikā speciālisti papildinājuši zināšanas par vardarbību, kā arī vienam otra darbu „ēnojot”, veicināta izpratne par kolēģu darba specifiku. Praksē izmēģināta jaunā riska izvērtējuma anketa, kas ļāvusi identificēt vardarbības gadījumus ģimenēs un kalpojusi par sākumu sarunai ar cietušajiem un vardarbību veikušajām personām. Aptaujājot cietušās sievietes Valmierā, secināts, ka visbiežāk sievietes no savu partneru puses cieš no vardarbīgas kontroles (43%), kā arī no seksuālas vardarbības (22%). Kā būtisks ieguvums no pilotprojekta aktivitātēm tiek minēta kopīgas izpratnes veicināšana par vardarbību ģimenē riskiem.
Gan Cēsu, gan Valmieras speciālisti atzina, ka pilotprojekta ietvaros aprobētā riska izvērtējuma anketa ir būtisks rīks cīņai ar vardarbību pret sievietēm un būtu ieviešama visā Latvijā. Anketa palīdz gan speciālistiem darīt savu darbu profesionālāk, piemēram, cietušo aptaujāt nošķirti no varmākas, un piefiksēt notikušo vardarbību, gan ilgāka, iejūtīgāka un strukturētāka saruna ar cietušo personu palīdz iegūt tās uzticību un piedāvāt palīdzības iespējas.
Pasākuma noslēgumā klātesošos ar labo praksi nošķiršanas un pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānismu pielietošanā Latvijā iepazīstināja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieka vietniece, Dienestu koordinācijas biroja priekšniece Mārīte Ziemele un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa. M.Ziemele norādīja, ka kopš 2014.gada, kad kļuva iespējams vardarbīgo personu izraidīt no mājokļa uz laiku līdz 8 dienām jeb pieņemt lēmumu par nošķiršanu, šis mehānisms arvien vairāk tiek piemērots. 2017.gadā policija ir pieņēmusi 695 lēmumus par nošķiršanu (2016.gadā – 184, 2015.gadā – 72). Otrs cietušo personu aizsargājošais mehānisms, ko piemēro tiesas un kas var būt spēkā ilgstoši, – pagaidu aizsardzība pret vardarbību – ticis piemērots 817 gadījumos (2017.gadā – 631, 2015.gadā – 554). Tā mērķis ir nepieļaut vardarbību veikušās personas fizisku klātbūtni, saziņu ar vardarbības upuri, kā arī cietušā personas datu izmantošanu. Tiesnese I.Celmiņa norādīja, ka pilotprojektu laikā testētā riska izvērtējuma anketa, kur policisti izsaukumu laikā fiksē notikušo vardarbību, tiesām kalpotu kā pierādījums, lemjot par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
