Valmieras Ziņas

Inguna Gulbe: Kāpēc tupenis tik dārgs?

Lasīšanas laiks: 5 min

Kad šoruden mūsu ikdienas uzturā tik daudz izmantoto kartupeļu cenas strauji pieauga, daudzi man jautāja – kā tad tā? Tik vienkāršs pamatprodukts, bet tik ievērojami sadārdzinājies? Vai tiešām cenu lēciens ir pamatots?

Pat pie tik vienkārša produkta ir daudz, pie kā piedomāt, bet mēs redzam tikai cenu zīmi. Jāskatās plašāk. Kartupeļu cenu pieaugumam ir trīs galvenie iemesli – pirmkārt, laikapstākļi šogad patiešām bija nelabvēlīgi. Ilgais pavasaris bija auksts un slapjš, kartupeļus šogad stādīja vēl jūnijā. Kartupelīši, vēlu iestādīti, nīkuļoja, tos nedrīkstēja kodināt. Tad sākās karstuma vilnis, iestājās sausums, klāt vēl nāca kukaiņi, kolorado vaboles, kas kartupeļus noēda. Tāpēc visā Eiropā šogad ir slikta kartupeļu raža. Pieredzējušie agronomi teica, ka šis bija nestandarta gads un tikai tiem, kuri pielietoja plašākās zināšanas, kartupeļu raža bija diezgan laba, noteikti labāka nekā tiem, kuri lietoja tradicionālas metodes.

Šis kartupeļu cenas lēciens arī labi parāda, kā veidojas produktu un preču cenas veikalos un kāpēc tās ir tik atšķirīgas pat Baltijas valstu līmenī.

Profesionālā kartupeļu audzēšanas procesā ir ievērojamas atšķirības – ko stādīt, kā to audzēt, kā novākt ražu un kā to uzglabāt, tāpēc cenas dažādām kartupeļu šķirnēm var atšķirties jau šajā līmenī. Atšķiras arī veids, kādā kartupeļus nogādā līdz veikalam un kādi ir pircēju paradumi, piemēram, Lietuvā ierasts pirkt kartupeļus maisos un piedāvāt pat dažādu kartupeļu maisījumus. Latvijā mēs kartupeļus vairs tā nepērkam. Lietuvā, kad kartupeļus izber no maisa, tur bieži ir pelējums, smaka, pie mums, Latvijā, tā nemēdz būt. Ja salīdzina Latvijas un Lietuvas līmeni saistībā ar augļiem un dārzeņiem, tad pie mums tiem noteikti ir augstāka kvalitāte, tāpēc, iespējams, tie arī dažreiz nedaudz vairāk maksā, jo Latvijā ir augstāka kvalitāte un cita izvēle. Tātad arī dzīvesstils un dzīves līmeņa prasības konkrētā valstī ietekmē cenu. Eiropā mēs vispār gribam dzīvot “zaļi”, esam izlēmuši būt klimatneitrāli, par to arī jāmaksā tiešā un pārnestā nozīmē – kartupeļu sēklas kodināšana vairs nav atļauta.

Esmu pārliecināta, ka neviens jau negrib speciāli nepareizi salīdzināt cenas, bet cilvēki neaizdomājas par daudzām detaļām. Manuprāt, tendencioza cenu salīdzināšana lielākoties vienkārši rodas no nezināšanas.

Kad aizbraucam uz Vāciju, Poliju un sakām, ka pārtika tur ir lētāka, parasti aizmirstam faktu, ka Vācijā pārtikai PVN ir 7% bet Latvijā 21%. Tātad tur nav nekāda sakara ar to, ka mūsu ražotāji vai tirgotāji nemāk, nevar vai grib par daudz. Tās vienkārši ir nesalīdzināmas lietas. Mums šķiet, ka tikai alkoholam un tabakai ir akcīzes nodoklis, un tam mainās likmes, bet ir valstis, kurām ir arī cukura nodoklis. Piemēram, mums, Latvijā, vienīgajiem Baltijā ir akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem cukurotajiem dzērieniem. Un Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, akcīzes nodoklis ir kafijai. Tāpēc mūsu kaimiņvalstīs kafija gandrīz vienmēr būs lētāka gan veikalā, gan kafejnīcā.

Ja runājam par pārtikas cenām, tad jāskatās kādos veikalos cenas salīdzinām – tiem ir jābūt viena tipa veikaliem (zemo cenu vai ekskluzīvāki veikali, viens unikāls veikals, vai veikalu ķēde). Pētīt var daudz un dažādi, sākot jau ar to, kur plauktā produkts atrodas, bet pirmās būtiskākās lietas, kas jāņem vērā – nepieciešams salīdzināt vienādu preci līdzvērtīga tipa veikalā ar salīdzināmu novietojumu. Nevar salīdzināt mazu veikaliņu un hipermārketu ķēdes veikalus. Jāsalīdzina arī veikali vienādās lokācijās – nebūs korekti salīdzināt cenas nelielā veikaliņā kādā provinces lauku ciematā un galvaspilsētas centrā. Jāņem vērā arī salīdzināšanas mērķis, jādomā par to, ko gribam salīdzināt – cilvēki parasti pamana lētās akcijas preces, bet tad ir speciāli akcijas jāsalīdzina. Pareizi būtu salīdzināt pārtikas produktu ikdienas pamatcenas. Jāskatās arī uz iepakojumu, jo bieži vien iepakojumi ir ar dažādiem mārketinga elementiem, lielāku uzmanību piesaistoši (piemēram, 400g vai 350g iepakojumi) Ja salīdzina, piemēram, pienu, tad korekti būtu salīdzināt tikai pienu ar vienādu tauku saturu, identisku svaru un identiskā iepakojumā.

Principā, visus aspektus, kas veido konkrēta produkta cenu, nosaukt nemaz nav iespējams. Tirgotājam šajā procesā nebūt nav galvenā lomā. Mēs tikai tā domājam – veikalnieks uzlicis to lielo cenu! Cena ir daudzu procesu un aspektu kopsavilkums – sākot no tā, kurā vietā produkts ir ražots, kādiem mērķiem tas ir ražots, kādām preču grupām, kādā vietā tas atrodas uzņēmuma stratēģijā. Ja man jautā, kāpēc piena iepirkuma cena ir kāpusi, piemēram, par 3%, bet citiem produktiem pat par 20%, iepretim cenas samazinājumam dažiem produktiem, tad mana atbilde ir, ka ražotājs pats lielā mērā nosaka sava produkta cenu, izvērtējot, kuri produkti uzņēmumam ir ienesīgi, kuri nē, dažus iespējams, ka ražo ar zaudējumiem. Varbūt ir kāda mārketinga kampaņa vai tajā brīdī tiek lietots kāds tirgus iegūšanas stratēģijas elements. Uzņēmums skatās visaptveroši un stratēģiski, kas tirgū notiek šodien un kādi ir rītdienas mērķi, tāpēc mēģināt vienmēr ar kalkulatoru izrēķināt, kāpēc kādam produktam vai precei šodien ir tieši tāda konkrētā cena, mums, šī produkta pircējiem un lietotājiem, faktiski nemaz nav iespējams un ir neauglīgi. Šobrīd vairāk jārunā par resursu cenām – ja tās ir strauji kāpušas, tad gala produkts nevar palikt lētāks, ja nu vienīgi ir atrasta kaut kāda jauna tehnoloģija, kādēļ to ir iespējams saražot lētāk.

Cenu salīdzināšana ir ļoti sarežģīts process, ja to grib veikt kvalitatīvi un pastāvīgi jeb ilgākā posmā, lai varētu redzēt arī cenu dinamiku.

Katram, kas kaut ko ražo un tirgo, parasti liekas, ka viņš būtu pelnījis saņemt vairāk jeb pārdot dārgāk. Bet pircējam cena gandrīz vienmēr šķitīs par augstu. Šādās situācijās atcerēsimies kartupeļus un kafiju … produktus, ko lietojam ikdienā, bet cik daudzi un dažādi faktori ietekmē to cenu vēl pirms veikala plaukta sasniegšanas!  

Aktuālais jautājums

Kas, jūsuprāt, ir Valmieras sports nr.1?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Vidzemes Augstskola izsludina konkursu uz vakanto amatu Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūtā: - vadošais pētnieks - 1 vieta; zinātnes nozare elektrotehnika,elektronika,informācijas un komunikāciju tehnoloģijas,apakšnozare Sistēmu analīze,modelēšana un projektēšana. Uz vadošā pētnieka amatu var pretendēt persona, kurai ir doktora zinātniskais grāds, pētījumu profilam atbilstošas zinātniskās publikācijas un/vai patenti, kura spēj patstāvīgi veikt zinātniskos pētījumus, veidot zinātnisko projektu pieteikumus un vadīt citu zinātnieku pētniecisko darbu un kurai zinātniskā un akadēmiskā darba stāžs kopumā nav mazāks par pieciem gadiem (saskaņā ar “Nolikums par vēlēšanām akadēmiskajos amatos Vidzemes Augstskolā”, www.va.lv/dokumenti). Pretendentiem uz vakanto amatu līdz 2024.gada 12.decembrim jāiesniedz institūta direktoram adresēta motivācijas vēstule, izglītību un zinātnisko grādu apliecinošu dokumentu kopijas, publicēto zinātnisko darbu saraksts, CV ar iekļautu informāciju par dalību/vadību pētnieciskos projektos un angļu valodas zināšanu līmeni. Pieteikumu sūtīt augstskolas juristei-personāla speciālistei: kabinets Nr.222, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4202 vai pa e-pastu agrita.somase@va.lv ar norādi „Konkurss uz zinātnisko amatu”; tālr.: 26442256. Samaksa: vadošajam pētniekam 8,77-52,62 EUR/h atbilstoši konkrētajam veiktajam darbam. Profesija: VADOŠAIS PĒTNIEKS Darba vietas adrese: LATVIJA, Tērbatas iela 10, Valmiera, Valmieras nov. Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-12-12 Kontaktpersona: CV,mot.vēst.,lūdzam sūtīt uz e-pastu: agrita.somase@va.lv

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) aicina darbā Finanšu un ekonomikas nodaļas vecāko budžeta ekonomistu/-i (uz noteiktu laiku). Ja Tev ir vēlme: • piedalīties budžeta tāmes pieprasījumu katram plānojamam budžeta gadam sagatavošanā pārziņā esošajām Pašvaldības iestādēm, veikt budžeta koptāmju un to grozījumu datu ievadi Budžeta plānošanas lietojumprogrammā MicroStrategy; • kontrolēt un analizēt pārraudzībā esošo Pašvaldības iestāžu apstiprinātā gada budžeta izpildi, kā arī konsultēt jautājumos par budžeta sastādīšanu un vadību; • veikt noteiktu mērķdotāciju aprēķinu / sadali atbilstoši normatīviem aktiem; un ja Tev ir: • otrā līmeņa profesionālā vai akadēmiskā augstākā izglītība ekonomikas, finanšu vai grāmatvedības jomā; • ne mazāk kā 5 gadu iepriekšēja profesionālā darba pieredze finanšu jomā; • ar darba jomu saistīto normatīvo aktu pārzināšana un finanšu procesu izpratne; • valsts valodas prasmes augstākajā līmenī; • kompetences: augsta atbildība, precizitāte, analītiska domāšana, labas komunikācijas prasmes; spēja strādāt patstāvīgi, uzņemties atbildību; • teicamas iemaņas darbā ar MS Office programmām (t.sk. Word, Excel), kā arī ar kādu no grāmatvedības uzskaites datorprogrammām. Kā priekšrocība tiks uzskatīta iepriekšēja darba pieredze ar programmām Horizon un/vai MicroStrategy; mēs piedāvājam: • dinamisku, interesantu un atbildīgu darbu un ideju īstenošanas iespējas uz attīstību vērstā Pašvaldībā; • pamatalgu pārbaudes laikā 1399 EUR pirms nodokļu nomaksas, pēc pārbaudes laika 1483 EUR pirms nodokļu nomaksas; • iespēju saņemt atvaļinājuma pabalstu darba un dzīves līdzsvaram par labu darba sniegumu; • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām, kā arī citas sociālās garantijas/labumus atbilstoši darba rezultātam un normatīvajos aktos noteiktajam; • profesionālās pilnveidošanās un izaugsmes iespējas zinošu un atsaucīgu kolēģu komandā. CV, motivācijas vēstuli (līdz vienai A4 lapai datorrakstā Arial fontā, ar burtu lielumu “11”) un augstākās izglītības dokumenta kopiju lūdzam iesniegt elektroniski, nosūtot uz personals@valmierasnovads.lv, vai personīgi Pašvaldības Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrā, adrese: Lāčplēša iela 2, Valmiera, Valmieras novads, ar norādi „Vecākā budžeta ekonomista/-es amatam” līdz 2024.gada 22.novembrim. Tālrunis papildu informācijai: 64207148. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: BUDŽETA EKONOMISTS Darba vietas adrese: LATVIJA, Lāčplēša iela 2, Valmiera, Valmieras nov. Darbības joma: Bankas / Apdrošināšana / Finanses/Grāmatvedība Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2024-11-22 Kontaktpersona: personals@valmierasnovads.lv 64207148

Mūsu partneri