Lasīšanas laiks: 3 min
Vasaras pilnbriedā, 31. jūlijā plkst. 13.00, uz Rūjienas vēsturiskā dzelzceļa perona aicinām svinēt atklāšanas svētkus Zaļā dzelzceļa posmam no Rūjienas uz Meisakilu! Zaļais dzelzceļš 24 km garumā ved no saldējuma galvaspilsētas Rūjienas, kas bagāta ar kultūrvēsturisko mantojumu, caur Pendigas, Ķirbeļu un Ipiķu stacijām, lūkojot vēsturiskos tiltus un skaitot robežstabus. Visapkārt pamatīga savvaļa, Zaļā dzelzceļa posms noslēdzas Igaunijas mazākajā apdzīvotā vietā, kurai piešķirtas pilsētas tiesības – Meisakilā.
Zaļie dzelzceļi ir maršruti, kas veidoti pa bijušajām dzelzceļa līnijām. Zaļo ceļu tīkls ved cauri gleznainām ainavām un mežiem. Tie ir piemēroti velobraucējiem, pārgājieniem, izjādēm ar zirgiem, kā arī slēpošanai ziemā. Maršrutu segums pārsvarā ir grants vai meža ceļi, un dabā tie ir marķēti ar norādēm.
31. jūlijā plkst. 13.00 Rūjienā, Stacijas ielā 1 svinīgi tiks atklāts Zaļā dzelzceļa posms starp Rūjienas un Meisakilas (Igaunija) pilsētām. Pasākuma laikā svinīgajām uzrunām sekos velobrauciens 24 kilometru garumā ar stāstu par dzelzceļa līniju un tā attīstību, savukārt plkst. 18.00 plānota svinīgā atklāšana uz Latvijas–Igaunijas robežas. Ikvienam ir iespēja pievienoties velobraucienam ar savu privāto velosipēdu, taču jāņem vērā, ka brauciens ir lineārs un maršruts atpakaļ veicams patstāvīgi.
Dzelzceļa posms Rūjiena–Meisakila ved pa 1896. gadā būvēto šaursliežu līniju Valka–Pērnava, kuru slēdza 1975. gadā. Igaunijā līniju pārbūvēja par platsliežu dzelzceļu, bet Latvijā atjaunoja Rīgas–Rūjienas platsliežu līniju un projektēja Rūjiena–Meisakila savienojumu. 1981. gadā atklāja Rīga–Tallina līniju, kuras daļa bija Rūjienas–Meisakilas posms, kas galvenokārt kalpoja militāri-stratēģiskiem mērķiem un darbojās nepilnus desmit gadus. Pēc neatkarības atjaunošanas dzelzceļš tika sadalīts starp Latviju un Igauniju, bet līnija kļuva nerentabla, tādēļ 1996. gadā slēdza pasažieru kustību. Lai arī posms šķērso mazapdzīvotu teritoriju, pieturvietu platformas bija plašas, pateicoties līnijas stratēģiskajai nozīmei.
Valmieras novada pašvaldības Tūrisma pārvaldes vadītājs Toms Treimanis: “2023. gada rudenī Valmieras novada pašvaldībā uzsākts projekts “Zaļie dzelzceļi II” un potenciālā Rūjiena–Meisakila maršruta izpēte. Maršruts daudzviet nebija nedz izbraucams, nedz izejams ar kājām. Kopš dzelzceļa līnijas slēgšanas tas bija sācis pamazām aizaugt. Dzelzceļa maršrutā ir septiņas upītes un lielāki strauti, kuru šķērsošanas vietās braucēju drošībai ir uzstādītas margas un sakārtots to segums. Maršrutā izvietojām norāžu zīmes – dzelzceļa gulšņus, uz kuriem uzstādītas informatīvās zīmes par tālāko maršruta gaitu, apskates objektiem un tuvākajām apdzīvotām vietām. Tāpat jāņem vērā, ka maršruts domāts nemotorizētiem transporta līdzekļiem, tāpēc uzstādītas arī attiecīgas ceļa zīmes, kas apzīmē gājēju un velosipēdu ceļa sākumu un beigas. Bijušajā Rūjienas stacijā uzstādīts informācijas stends, savukārt uz tilta pār Saprašas upi – plūsmas skaitītājs. Projektā domāts arī par cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Svarīgākā informācija uz norādēm un informācijas stendā sagatavota taktilo burtu rakstā, kā arī stāsts par dzelzceļa vēsturi ierakstīts audiogidā latviešu, igauņu un angļu valodās. Vēl šī projekta laikā plānots uzstādīt elektrovelosipēdu uzlādes vietu un remonta staciju Rūjienas pilsētā.”
Zaļā dzelzceļa posms izveidots, piesaistot projekta “Zaļie dzelzceļi II (Green Railway II/ Inclusive and accessible Green Railways in Estonia and Latvia)” finansējumu. Projekta mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tūrismu Igaunijas–Latvijas pierobežas zonā, attīstot bijušo dzelzceļa līniju piemērošanu nemotorizētajam transportam, atpūtas vietu izveidi un bijušo dzelzceļa infrastruktūras objektu piemērošanu tūrismam. Projekta plānotās kopējās izmaksas ir 1 130 275 EUR, t.sk. Valmieras novada pašvaldības kā projekta partnera kopējās attiecināmās izmaksas ir 148 270 EUR, no kurām finanšu instrumenta finansējums 118 616 EUR, Valmieras novada pašvaldības finansējums 14 827 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums 14 827 EUR.
