Lasīšanas laiks: 4 min
Īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nedrīkst būt pamats skolu likvidēšanai. Mūsu valsts ir pietiekami bagāta, lai varētu uzturēt pašreizējo skolu tīklu pat tad, ja skolā mācās 30 līdz 40 skolēni. Šādu pārliecību darba vizītes laikā Burtnieku novadā pauda izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).
Jau ziņojām, ka pagājušajā nedēļā I.Druviete viesojās Burtnieku novadā un uz tikšanos sanākušajiem novada pašvaldības un izglītības nozares pārstāvjiem pastāstīja par aktualitātēm izglītības nozarē, tostarp arī jaunizveidotās darba grupas darbu un tās prioritātēm. Portāls “Valmieras Ziņas” lasītājiem piedāvā ieskatu ministres stāstījumā.
Pēc I.Druvietes teiktā, pašreizējā skolu tīkla uzturēšana esošajā apjomā ir būtisks ilgtermiņa ieguvums, kura ekonomisko ieguvumu īstermiņā var arī nepamanīt. “Esmu gandarīta, ka pašreiz šo pieteikumu skolu likvidēšanai šajā gadā tikpat kā nav. Pašvaldības dara neiespējamo, lai skolas saglabātu,” atzina ministre.
Pēc viņas teiktā, atsevišķs jautājums ir par vidējās izglītības posmu, kur, iespējams, varētu tikt noteikts minimālais skolēnu skaits izglītības iestādē, taču, tā kā ministrijas mērķis esot panākt, lai vidusskolā mācītos vismaz 80% pamatskolas beidzēju, esot jāpārskata iepriekšējās valdības laikā izteiktais koncepts par vidusskolu koncentrēšanu rajonu centros.
“Nedrīkstētu būt tā, ka attālums līdz vidusskolai ir šķērslis vidējās izglītības iegūšanai,”
norādīja I.Druviete.
Pēc viņas teiktā, ministrija patlaban veido papildus līdzekļu lūgumu 2015.gadam un plāno ieviest korekcijas atsevišķos jautājumos izglītības attīstības pamatnostādnēs.
Pavisam nesen ir izveidota darba grupa, kas nu jau sākusi darbu pie jaunā pedagogu darba samaksas modeļa izveides un citiem ar izglītības nozari saistītiem jautājumiem, norādīja ministre. “Un šis vārds “jaunu” tik tiešām ir pēc būtības. Nevis tiek domāts – kā uzlabot pašreizējo modeli, gluži vienkārši tam piesaistot vairāk naudas, bet tiek veidota pavisam jauna sistēma. Kāda tā būs – pašreiz varianti ir vairāki.”
Darba grupa, pēc I.Druvietes teiktā, apzināti veidota gana liela, lai ārpus diskusijām nepaliktu ne lielās, ne mazās skolas, ne pilsētu, ne lauku skolas ne ģimnāzijas, ne sporta un mākslas skolas, kā arī citas ieinteresētās puses.
“Līdz rudenim šim modelim ir jābūt izstrādātam, nākamā gada laikā aprobētam un 2015.gada 1.septembrī šī sistēma varētu stāties spēkā.
Protams, tam ir jāietver algu paaugstinājums, citādi nevar būt. Mums nav tiesību gluži vienkārši pēc citiem principiem pārdalīt esošo finansējumu.”
Par pašu pedagogu atalgojuma noteikšanas modeli ministre atklāja, ka kvalitātes pakāpes šajā modelī, visticamāk, tiks ietvertas, taču modelis paredzēs formalitātes pakāpes mazināšanos, jo lielāka loma tiks dota kolēģu, skolas vadības un, problemātiskos jautājumos, arī vecāku vērtējumam.
Tikšanās laikā pašvaldības un izglītības iestāžu pārstāvjiem ministrei bija iespēja uzdot interesējošos jautājumus. Viens no tādiem bija saistīts ar Valmieras Viestura vidusskolu un ar to saistītajiem Burtnieku novada pašvaldības un Valmieras pilsētas pašvaldības savstarpējiem norēķiniem, kuri ne vienmēr šķiet saprotami un pamatoti.
“Kad tika veidota tā sauktā administratīvi teritoriālā reforma, šīs kartes netika liktas cita citai virsū, bet atsevišķi tika skatīta pārvaldība, veselības sistēma, izglītības sistēma, un rezultāts ir tāds, kāds tas ir,”
atzina I.Druviete. Pēc viņas teiktā, darba grupa, kas strādā pie pedagogu samaksas, ir aicināta pievērsties arī savstarpējo norēķinu jautājumam. “Iespējams, savulaik, veidojot reformu, par tādu it kā sīkumu neviens nepadomāja, un mēs redzam, kādas tam ir sekas.”
“Darīsim visu, ko varam, bet nebūtu arī godīgi, ja mēs tagad teiktu – jā, pierakstām, valdība dos, finanšu ministrija atbalstīs, – nē. Mēs no savas puses varam vienīgi teikt to, ka mēs esam sagatavojuši šo budžeta pieprasījumu un tagad tas tiek precizēts,” sacīja ministre. Viņa arī norādīja, ka vispārējā un pirmsskolas izglītība nebūt nav vienīgās ministrijas rūpes. “Mums ir atmatā aizlaista zinātne, mums ir augstskolas, kas finansējuma ziņā ir beidzamās Eiropas Savienībā, mums ir sports, kur ir ļoti prasīga publika, mums ir jaunatne, kam ir jānodrošina nodarbinātība, mums ir valodas politika, [..] un
kopā tā summa sanāk tāda, ka Izglītības ministrija prasību ziņā, protams, ir pirmajā vietā, pat pārsteidzot Veselības ministriju.”
Vizītes laikā ministre arī pastāstīja, ka jaunais izglītības finansēšanas modelis ietvers arī “nauda seko skolēnam” principu, taču, visticamāk, šī nauda “sekos” skolēnam nevis līdz skolai, bet gan pašvaldībai. I.Druviete arī atklāja, ka Eiropas struktūrfondu finansējums lielākoties būšot paredzēts esošo izglītības iestāžu ēku rekonstrukcijai, nevis jaunu celtniecībai. Tāpat zināma naudas summa varētu būt paredzēta dabaszinātņu priekšmetu mācīšanas pastiprināšanai pamatskolā, lai mudinātu skolēnos interesi par eksaktajiem priekšmetiem. Obligāto centralizēto eksāmenu ķīmijā un fizikā, pēc ministres teiktā, gan nebūšot.
