Lasīšanas laiks: 3 min
Ceturtdien, 23.oktobrī, Valmieras viesnīcā “Wolmar” notika uzņēmēju un citu interesentu tikšanās ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču.
Latvijas Bankas prezidents tikšanās ievadā pastāstīja par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī ieskicēja galvenos riskus un izaicinājumus nākotnē.
I.Rimšēvičs klausītājiem atgādināja, kā radās nekustamā īpašuma burbulis un tam sekojošā ekonomiskā krīze Latvijā. Būtiskas kapitāla ieplūdes pēc iestājas Eiropas Savienībā veicinājušas nekontrolētu izaugsmi, kā rezultātā strauji auga algas, pieprasījums, cenas un ekonomika pārkarsa.
Lai gan Latvijas Banka brīdinājusi par riskiem, taču tobrīd valdība neieklausījās,
tā nebija gatava apņēmīgi ierobežot inflāciju un veikt citus pasākumus ekonomikas atvēsināšanai.
“Algu pieauguma milzīgais pārsvars pār produktivitātes kāpumu “noēda” konkurētspēju un iedragāja ekonomikas pamatus.
Pat straujās izaugsmes gados valdība veidoja budžetu ar deficītu, nekas netika uzkrāts nebaltai dienai,”
uzsvēra LB prezidents.
I.Rimšēvičs atturējās minēt frāzi “veiksmes stāsts”, lai, viņa vārdiem sakot: “nekaitinātu publiku”, taču atzina, ka Latvija ir visai veiksmīgi pārvarējusi krīzi, kļūstot par augošāko Eiropas Savienības ekonomiku vairāku gadu garumā.
Kā skaidroja LB prezidents,
Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas “receptē” ir četri elementi: ātrums, pašu izlēmība, pašu apņēmība un solidaritāte.
“Latvijas ekonomika ir atgriezusies 2008.gada līmenī un tas ir liels sasniegums, ņemot vērā to, ka lielākā daļa ES valstu ekonomiku stagnē vai ir ar lejupejošu attīstības tendenci. Lai gan Grieķija ir apcirpusi izdevumus tikpat lielā mērā, kā Latvija, rezultāts ir pretējs. Tas skaidrojams ar faktu, ka Latvija budžeta konsolidāciju veica ātri, izlēmīgi, pēc pašu iniciatīvas, negaidot norādes no starptautiskām institūcijām, kā arī “savilka jostas” solidāri,” skaidroja I.Rimšēvičs, piebilstot, ka
“izlēmīgu budžeta konsolidāciju var salīdzināt ar savlaicīgu augļu koka vainaga kopšanu – raža agrāka un bagātāka.”
Lai gan pēdējos trijos gados Latvijai ir augošākā ekonomika Eiropas Savienībā un daudzi ekonomikas rādītāji izskatās optimistiski, Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka
tas nav iemesls iegrimt pašapmierinātībā, jo mūs sagaida daudz jaunu izaicinājumu.
“Lai gan Latvijai ir viens no mazākajiem ārējā parāda līmeņiem ES valstu vidū, taču ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk nonākt pie bezdeficīta budžeta un sākt veidot uzkrājumu. 2015. gadā valsts parāds būs ap 33% no iekšzemes kopprodukta, kas ir normāls līmenis. Taču, sākoties jaunai krīzei, kad nāktos atkal aizņemties, ārējais parāds varētu pietuvoties jau bīstamajai robežai 60 – 70% no IKP, ko nedrīkst pieļaut,” brīdināja LB prezidents.
Attēls: Latvijas Banka
Kā uzskata I.Rimševičs, viens no svarīgākajiem komponentiem tautsaimniecības izaugsmē ir strukturālās reformas.
“Latvijas Bankai pilda ne tikai centrālās finanšu institūcijas lomu, pārvaldot ap četriem miljardiem eiro un nodrošinot ik dienu vienu miljonu maksājumu, bet arī pētnieciskā institūta funkcijas, analizējot valsts tautsaimniecības attīstības tendences. Mēs varam sniegt kompetentus padomus daudzās valstij būtiskās jomās, taču ne vienmēr mūsu viedoklī ieklausās. LB rīcībā nav citu ietekmes sviru uz valdību, kā vien padomdevēja loma,” piebilda I.Rimšēvičs.
Arī klātesošie bija vienisprātis, ka ir nepieciešamas reformas, piemēram, izglītības jomā, lai jaunieši apgūtu tautsaimniecībai noderīgas profesijas un nedotos projām no Latvijas.
I.Rimšēvičs uzsvēra, ka daudzas nepieciešamās reformas ir acīmredzamas un nav sarežģītas pēc būtības, taču pietrūkst politiskās gribas tās īstenot.
“Daudziem nav pieņemama ideja par to, ka valsts jāpārvalda kā uzņēmumu tikai tāpēc, ka to savulaik pauda Andris Šķēle, taču es šo principu atbalstu. Piemēram, Singapūrā šāds modelis veiksmīgi darbojas. Valdība noslēdz “vienošanos” ar sabiedrību, ka sasniegs konkrēti definētus mērķus noteiktā laika periodā, par to saņemot diezgan augstu atalgojumu. Tas nodrošina valdības stabilitāti, virzību uz mērķa sasniegšanu un ļauj sabiedrībai kontrolēt tās darbību,” skaidroja lektors.
