Iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties avotu pētīšanā, palīdzot zinātniskajām un valsts institūcijām apkopot jaunu informāciju par avotiem Gaujas un Salacas upju baseinu apgabalos – to skaitu un ūdens kvalitāti, aģentūru LETA informēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bīviņa.
Viņa skaidroja, ka pašlaik nav pieejams precīzs Latvijā dabā sastopamo avotu uzskaitījums, kā arī esošā informācija par avotu ūdens ķīmisko sastāvu un kvalitāti ir neliela vai nav pieejama vispār. Tomēr ilgtermiņā šādi iegūtie dati būtu lietderīgi, ne tikai ļaujot labāk pārvaldīt un aizsargāt avotus, bet arī sniedzot iespēju zinātniekiem novērtēt un izdarīt secinājumus par galvenā dzeramā ūdens resursa – pazemes ūdeņu – stāvokli.
Sadarbojoties pētniekiem Latvijā un Igaunijā, izstrādāta vietne “https://allikad.info/”. Tajā iespējams iepazīties ar avotu izpētes vadlīnijām, kas skaidro, kā atrast un atpazīt, novērtēt avotus un fiksēt datus, aplūkot informāciju par jau fiksētajiem avotiem, reģistrēties un pievienot jaunus identificētos avotus un savus novērojumus. Vietni var lietot viedtālrunī vai planšetē, tāpat iespējams vēlāk aizpildīt veidlapas mājās ar datora starpniecību.
Atkarībā no pieejamā aprīkojuma un prasmēm pastāv plašas iespējas avotu un to ūdens kvalitātes pētījumu veikšanai.
“Izpētē var iesaistīties ne tikai tie, kuri ikdienā strādā ar vides aizsardzību saistītiem jautājumiem, bet jebkurš entuziasts, tai skaitā skolēni. Novērojumus var veikt dažādi, arī fiksējot ar fotoattēliem,”
aicināja Bīviņa.
Tāpat bez analītiskiem instrumentiem par avota ūdens īpašībām gana daudz var pavēstīt cilvēka pamatmaņas – sajust ūdens temperatūru ar roku, pagaršot ūdeni, sajust tā smaržu un aprakstīt to, ko iespējams saskatīt.
“Avoti ir nozīmīgi pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes uzraudzībai. Veicot avotu uzskaiti un to īpašību novērtēšanu, ikviens var sniegt ieguldījumu nākotnē – kādi no pētījuma ietvaros identificētajiem avotiem Igaunijas-Latvijas pārrobežu teritorijā jau tuvākā nākotnē var tikt iekļauti pazemes ūdeņu novērojumu tīklā, nodrošinot sekmīgu pārrobežu pazemes ūdeņu monitoringu, kā arī pazemes ūdeņu resursu uzraudzību un pārvaldību,” uzsvēra Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāvji.
Aktīvākie avotu pētnieki saņems arī veicināšanas balvas.
Aktivitāšu ieviešanā sadarbojas VPR, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, LVĢMC, Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī vairākas institūcijas Igaunijā – Igaunijas Republikas Vides ministrija, Igaunijas Ģeoloģijas dienests, Tallinas Universitātes Ekoloģijas institūts un Igaunijas Vides aģentūra.
Aktivitātes notiek “Interreg” Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Vienotu darbību kopums efektīvākai kopējo pazemes ūdeņu resursu apsaimniekošanai” īstenošanas gaitā. Tā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdens resursu apsaimniekošanu pārrobežu teritorijā.
