Iedzīvotāju viedokļi par pašvaldību reformu (1)

Novadu reformas un to administratīvo teritoriju maiņa ir aktuāla tēma jau kopš 2009.gada. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nesen prezentētais pašvaldību reformas modelis ir uzplēsis vecās rētas un atkal satraucis reģionu iedzīvotājus. Ir dzirdami viedokļi no kompetentu cilvēku puses, kuri darbojas šajā lauciņā, dzirdami arī spriedelējumi no “garāmejošiem” cilvēkiem. Vai savulaik veiktā reforma bija pareizs lēmums vai tomēr, kā daudzi uzskata – vēsturiska kļūda?  Jautājām vairāku pašvaldību iedzīvotājiem, ko viņi domā par iepriekšējo un nesen izsludināto pašvaldību reformu Latvijā.

Markuss, ViA students: „Runājot par 2009. gada reformu, tā pavisam noteikti bija nepieciešama. Tolaik iedalījums bija vēl smalkāks – 26 rajoni, ar 472 pilsētu un pagastu pašvaldībām.”

Eba, ViA studente: „Manuprāt, 2009. gadā veiktā pašvaldību reforma bija pārāk sasteigts lēmums, lai spētu apvienot pašvaldības un samazināt to skaitu, veidojot jaunos novadus. Bijušās pašvaldības, kuras tika savienotas, vēl joprojām ilgstoši cīnās viena ar otru par varas sadali.”

Aizkraukles iedzīvotāja Ligita uzskata: „Latvijā joprojām nav novadu vienlīdzības. Joprojām pastāv novadi, kuri nespēj daudz ko nodrošināt saviem iedzīvotājiem, piemēram, darba vietas, labus izglītības pakalpojumus, aktivitātes tajā dzīvojošajiem bērniem. Ja sākotnēji novadu reforma tika veikta, lai nebūtu tik krasas atšķirības starp novadiem, tad tas īsti, pēc manām domām, neizdevās, jo tādas pastāv, turklāt – ļoti ievērojamas.”

Pastāv apgalvojums, ka mazākas pašvaldības ir tuvākas to iedzīvotājiem. Taču oponenti apgalvo, ka mazās pašvaldības ir mazspējīgas pakalpojumu ziņā. Ko par to domā aptaujātie?

Eba, ViA studente: „Mazo novadu pašvaldības varbūt ir tuvākas iedzīvotājiem kā varas orgāns, bet tas ne vienmēr sniedz priekšrocības. Mazie novadi ar mazāk iedzīvotājiem nav ekonomiski stipri un uz lielo novadu fona nespēj konkurēt. Attiecīgi lielajiem novadiem ir lielākas iespējas sevi pilnveidot un attīstīt. Taču lielajām pašvaldībām ir iespējams lielāks korupcijas risks, jo tajās ieplūst lielāki līdzekļi, kuri bieži vien tiek nelietderīgi izmantoti.”

Aizkraukliete Ligita: „Man jau liekas, ka tas ir tikai pašsaprotami. Tad jautājums, kāpēc tās ir mazspējīgas? Mazāks budžets un citi ienākumi, jā, protams. Bet arī tas, ka cilvēki dodas prom uz pilsētām, uz citām, lielākām pašvaldībām, jo nav pieejamas nepieciešamo pakalpojumu iespējas, kas atrodas attiecīgajā pašvaldībā, kuras ir, kā jau iepriekš minēju – darba vietas, labas izglītības iespējas, kā arī medicīnas pakalpojumi.”

Markuss, ViA students: „Ir daļa pašvaldību, kas neatbilst pašvaldību likumam un nespēj nodrošināt visus pakalpojumus iedzīvotājiem? Tādēļ piekrītu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, ka iespējamā reforma ir nevis izvēle, bet gan pienākums.”