Valmieras Ziņas

Iedzīvotāju viedokļi par pašvaldību reformu (1)

Novadu reformas un to administratīvo teritoriju maiņa ir aktuāla tēma jau kopš 2009.gada. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nesen prezentētais pašvaldību reformas modelis ir uzplēsis vecās rētas un atkal satraucis reģionu iedzīvotājus. Ir dzirdami viedokļi no kompetentu cilvēku puses, kuri darbojas šajā lauciņā, dzirdami arī spriedelējumi no “garāmejošiem” cilvēkiem. Vai savulaik veiktā reforma bija pareizs lēmums vai tomēr, kā daudzi uzskata – vēsturiska kļūda?  Jautājām vairāku pašvaldību iedzīvotājiem, ko viņi domā par iepriekšējo un nesen izsludināto pašvaldību reformu Latvijā.

Markuss, ViA students: „Runājot par 2009. gada reformu, tā pavisam noteikti bija nepieciešama. Tolaik iedalījums bija vēl smalkāks – 26 rajoni, ar 472 pilsētu un pagastu pašvaldībām.”

Eba, ViA studente: „Manuprāt, 2009. gadā veiktā pašvaldību reforma bija pārāk sasteigts lēmums, lai spētu apvienot pašvaldības un samazināt to skaitu, veidojot jaunos novadus. Bijušās pašvaldības, kuras tika savienotas, vēl joprojām ilgstoši cīnās viena ar otru par varas sadali.”

Aizkraukles iedzīvotāja Ligita uzskata: „Latvijā joprojām nav novadu vienlīdzības. Joprojām pastāv novadi, kuri nespēj daudz ko nodrošināt saviem iedzīvotājiem, piemēram, darba vietas, labus izglītības pakalpojumus, aktivitātes tajā dzīvojošajiem bērniem. Ja sākotnēji novadu reforma tika veikta, lai nebūtu tik krasas atšķirības starp novadiem, tad tas īsti, pēc manām domām, neizdevās, jo tādas pastāv, turklāt – ļoti ievērojamas.”

Pastāv apgalvojums, ka mazākas pašvaldības ir tuvākas to iedzīvotājiem. Taču oponenti apgalvo, ka mazās pašvaldības ir mazspējīgas pakalpojumu ziņā. Ko par to domā aptaujātie?

Eba, ViA studente: „Mazo novadu pašvaldības varbūt ir tuvākas iedzīvotājiem kā varas orgāns, bet tas ne vienmēr sniedz priekšrocības. Mazie novadi ar mazāk iedzīvotājiem nav ekonomiski stipri un uz lielo novadu fona nespēj konkurēt. Attiecīgi lielajiem novadiem ir lielākas iespējas sevi pilnveidot un attīstīt. Taču lielajām pašvaldībām ir iespējams lielāks korupcijas risks, jo tajās ieplūst lielāki līdzekļi, kuri bieži vien tiek nelietderīgi izmantoti.”

Aizkraukliete Ligita: „Man jau liekas, ka tas ir tikai pašsaprotami. Tad jautājums, kāpēc tās ir mazspējīgas? Mazāks budžets un citi ienākumi, jā, protams. Bet arī tas, ka cilvēki dodas prom uz pilsētām, uz citām, lielākām pašvaldībām, jo nav pieejamas nepieciešamo pakalpojumu iespējas, kas atrodas attiecīgajā pašvaldībā, kuras ir, kā jau iepriekš minēju – darba vietas, labas izglītības iespējas, kā arī medicīnas pakalpojumi.”

Markuss, ViA students: „Ir daļa pašvaldību, kas neatbilst pašvaldību likumam un nespēj nodrošināt visus pakalpojumus iedzīvotājiem? Tādēļ piekrītu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, ka iespējamā reforma ir nevis izvēle, bet gan pienākums.”

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

    Romāns Vaščenko - 08.05.2019 Atbildēt

    Pārstāvu Beverīnas novadu kā deputāts.Mans viedoklis par 2009 gada pašvaldību reformu.Lielās pašvaldības principā sadalīja Latvijas teritoriju, pašlaik process atkārtojās.Notiek totāla Latvijas tradicionālās ainavas pārbūve,ar saukli “Visus uz pilsētām”jeb nodokłi pilsētām.Process reformām laikam būs ciklisks arī šī nebūs pēdējā.Jo pėc katras reformas tev jau tiek atgādināts,ka būs nākamā.Tādos apstākłos gandrīz ir neiespējami attīstīties.Mums ir jāreformē valsts pārvaldes aparāts,tas ir salūzis!Valsts pārvalde nav spējīga atrisināt tekošās problēmas un nolikt spilvenu apakšā nākamajām.Vienīgais plāns ir taisīt reformas lai pārdalītu resursus.

"Valmieras ziņas" jautā

Kā vērtējat VARAM piedāvāto pašvaldību reformas modeli?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Aicinām komandā DARBA AIZSARDZĪBAS SPECIĀLISTU TAVI GALVENIE UZDEVUMI BŪS: uzraudzīt darba aizsardzības prasību ievērošanu ražošanas struktūrvienībās; izstrādāt, aktualizēt instrukcijas un īstenot instruktāžas un apmācības darba aizsardzībā; piedalīties uzņēmuma darba aizsardzības procesu, t.sk. kvalitātes vadības sistēmas organizēšanā, uzturēšanā un pilnveidošanā; veikt nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu; veikt darba vides risku novērtēšanu; piedalīties veselības aizsardzības procesu organizēšanā, t.sk. obligāto veselības pārbaužu organizēšanā, arodsaslimšanu izmeklēšanā u.tml. PIEVIENOJIES MUMS, JA TEV IR: augstākā izglītība darba aizsardzībā; pieredze darba aizsardzības jomā tiks uzskatīta par priekšrocību; pārzini LR darba aizsardzības likumdošanu; praktiska pieredze instruēšanā un apmācībā; labas prezentēšanas un komunikācijas prasmes; labas prasmes darbam ar datorprogrammām. STRĀDĀJOT PIE MUMS, TU IEGŪSI: uzdevumu dažādību un dinamisku darba vidi; iespēju pilnveidot darba aizsardzības procesus lielākajā Vidzemes uzņēmumā; profesionālu izaugsmi un pieredzi ražošanas jomā; papildu labumus (sporta aktivitātes, papildu brīvdienas u.c.); atalgojumu 1100-1300 EUR bruto. Darba sākums: vienojoties. Darba vieta: Valmiera, Cempu iela 13. CV un motivācijas vēstuli ar norādi: "Darba aizsardzības speciālists/-e sūti līdz 09.06.2019 uz e-pasta adresi:darbs@valmiera-glass.com CV un motivācijas vēstuli ar norādi “Darba aizsardzības speciālists/-e” sūti līdz 9.06.2019. RAŽOSIM NETICAMO KOPĀ! Profesija: DARBA AIZSARDZĪBAS SPECIĀLISTS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Pakalpojumi Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-06-09 Kontaktpersona: Pieteikuma vēstules ar profesijas norādi sūtīt uz darbs@valmiera-glass.com

Mūsu partneri