Lasīšanas laiks: 4 min
Daudzi no mums, mūsu vecāki, vecvecāki, draugi un paziņas toreiz, 1989.gada 23.augustā arī bija daļa no nu jau pasaulē zināmās “Baltijas ceļa” akcijas. Vaicājām Valmieras ielās satiktajiem iedzīvotājiem – ar kādām atmiņām viņi atceras šos notikumus un vai paši bija to sastāvdaļa?
Dzintra: Jā, es piedalījos Baltijas ceļa akcijā un pat atceros vietu, kur stāvēju – aiz tagadējās Vidzemes Augstskolas Tērbatas ielā uz Rūjienas pusi, aiz vecā apaļā veikala, uz to pusīti es stāvēju. To es atceros ļoti labi. Mēs stāvējām diezgan ilgi, precīzu laiku nepateikšu, bet tik un tā bija ļoti patīkami. Visi bija tādā sajūsmā par to, ko darām. Mēs arī. Biju tur kopā ar kaimiņieni, mēs blakus stāvējām, cieši rokās sadevušās, ļoti jaukas sajūtas par to bija.
Gunta: Pati nepiedalījos un arī ar radiem un draugiem nav tā īsti runāts, vai ir būts. Grūti pateikt. Arī šogad vēl neesmu īsti izdomājusi, vai piedalīšos pasākumos. Tad jau redzēs.
Guna: Piedalījos gan. Stāvēju pie Viesturskolas, kopā ar ģimeni stāvējām, mums bija bērni pavisam mazi līdzi, bet stāvējām. Tad jau bija dikti labi, bet tagad gribētos paskatīties atpakaļ atkal tām acīm, kas toreiz bija – kaut kā savādāk. Ja būtu kaut kas līdzīgs, domāju, arī tagad latvieši varētu mobilizēties kam tādam.
Pēteris: Pats biju Rīgā un iemūžināju visu akciju ceļā no Brīvības pieminekļa līdz Vanšu tiltam. No tām vietām ir manas bildes. Sajūta jau, protams, bija kolosāla, jo tas jau bija pats sākuma periods, kad visa nostāja bija stingra, ka viss bija jāizdara un viss bija jāizdara. Bija jūtama ticība, ka viss būs labāk – nu jau mums būs atpakaļ tā labā dzīve, kas kādreiz bija pie Kārlīša, viss ziedēs un atkal,… bet, ne jau katrreiz visas cerības piepildās. Bet toreiz bija jūtams, ka visi zina, kas ir jādara. Ja tāda akcija notiktu šodien, man šķiet, ka viena daļa jau nu piedalītos, bet viena daļa, nav, ko slēpt, domāju, pasūtītu pa kreisi, jo tajā kādreizējā cerībā tomēr ir vīlusies daļa sabiedrības. Es pats esmu kādreiz daudz ko vairāk cerējis un gaidījis no šī laika, bet, kā ir, tā ir. Varējām jau būt paši uzstājīgāki un aizstāvēt vairāk sevi, bet paļāvāmies, redz, uz visiem saviem “pazīstamajiem” vadītājiem – nu, gan jau nu, ka viņi kaut ko sataisīs, bet, redzi, kā sanāca, tā sanāca.
Jau ziņojām, ka šogad aprit 25.gadskārta kopš dienas, kad Baltijas valstis sadevās rokās, lai paustu savu nostāju par brīvu tautu un garu.
Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vēsturisko notikumu atzīmēs, 23.augustā rīkojot velobraucienu “Baltijas ceļš – 25!” akcijas vēsturiskajā maršrutā. Braucienā piedalīsies NBS karavīri, zemessargi, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, pašvaldību pārstāvji un ikviens iedzīvotājs. Velobrauciens Valmieras robežu 23.augustā plkst.12.40 šķērsos uz ceļa P17 pie pagrieziena uz Rūpniekiem, turpināsies pa Valmieras apvedceļu P18 un noslēgsies plkst.13.14 krustojumā ar ceļu uz Liepu (P20). Lai gan oficiālā pieteikšanās velobraucienam bija līdz 31.jūlijam, atbalstīt braucienu ar savu piedalīšanos aicināts jebkurš Latvijas iedzīvotājs, pievienojoties kādā no posmiem. Maršruts apskatāms www.valmiera.lv.
