Lasīšanas laiks: 10 min
Latvijas Valsts karoga likuma projekta autore, eksperte valsts simbolu lietošanas jautājumos, Biznesa augstskolas “Turība” absolvente Sintija Stipre stāsta, kādos gadījumos valsts simbolu izmantošana var kļūt par zaimošanu, un atklāj, kāds spēks patiesībā ir ierakstīts mūsu valsts simbolos – ģerbonī, karogā un himnā.
Lielākā daļa sabiedrības saprot, ko nozīmē valsts simbols, un, kā pret to izturēties
Latvijā lielā mērā tiek ievērota cienīga izturēšanās pret valsts simboliem, vismaz cilvēkiem ir vēlēšanās to darīt. Tas, ka mums Ārlietu ministrijā bieži vien tiek sūtīti jautājumi, kādā kārtībā jālieto dažādu veidu karogi, ja tos lieto vienlaicīgi, vai kā pareizāk rīkoties kādas ceremonijas ietvaros ar himnas atskaņošanu vai karoga ienešanu un iznešanu no zāles. Nereti tik jautāts arī par karoga krāsu, proti, kā zināt, ka veikalā nopirktais karogs ir pareizajā krāsā? Tas liecina, ka sabiedrībā ir interese par valsts simboliem un cilvēki vēlas tos izmantot pareizi. Protams, vienmēr gadās izņēmumi, kad indivīds, izmantojot valsts simbolu, vēlas paust, piemēram, savu politisko viedokli vai attieksmi pret Latvijai būtiskiem notikumiem. Taču jāņem vērā, ka mūsu valstī ir spēkā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss un Krimināllikums, tāpēc, ja gadījumā pārkāpumi tiek izdarīti, personas var tikt sauktas pie atbildības. Jāsaka, ka lielākā daļa sabiedrības tomēr saprot, ko nozīmē valsts simbols, un, kā pret to izturēties.
Nolietotu karogu nevar vienkārši izmest
Laika gaitā ikviens karogs nolietojas un tad, kad tas ir kļuvis tik netīrs un iespējams pat ieplīsis, ka to vairs nevar lietot, Latvijas valsts karogu var utilizēt noteiktā kārtībā – privātos apstākļos, slēgtā teritorijā, valsts karogu sadala pa krāsu lentām, tās ieliek atsevišķā maisiņā, un tikai tad maisiņu drīkst izmest atkritumu konteinerā. Auduma lentās sadalīts karogs vairs nevar tikt uzskatīts par valsts simbolu, attiecīgi, pat, ja kāds šādas lentas atrod atkritumu konteinerā, vairs nevar runāt par valsts karoga zaimošanu, kas būtu gadījumā, ja valsts karogs tiktu izmests vesels, pat, ja tas ir galīgi nolietots un netīrs. Karogs krāsu lentās jāsadala privātā, slēgtā teritorijā, lai citi sabiedrības locekļi to neuztvertu kā sabiedrisku aktu vai sava viedokļa paušanu.
Otrs biežāk uzdotais jautājums – kā izvēlēties pareizās krāsas karogu? Normatīvajos aktos ir strikti reglamentēti krāsu kodi, kas būtu jāievēro gan ražotājam, gan tirgotājam. Protams, ne visi pēta šo krāsu kodu, tāpēc gribu minēt, ka ļoti labs atskaites punkts ir leģenda par karoga izcelšanos – asinis, kas izlijušas uz balta auduma. Ieejot veikalā un izvēloties karogu, vajadzētu iztēloties, kādā krāsā ir asinis. Tātad vizuāli atskaites punkts ir asins krāsa.
Karogā ir visas Latvijas tautas kods
Par Latvijas karoga rašanos ir divas teikas – par virsaiti, kurš miris karalaukā, un stāsts par gaili, kurš ticis upurēts pirms nozīmīgas kaujas. Manuprāt, šīs teikas nav bez pamata, un kāda daļa patiesības jau tajās ir, bet svarīgais ir tas, ka karogs ir liels svētums. Teikā pieminētās asinis ir dzīvības kods. Patiesībā mūsu karogs ir visas tautas kods, kas caur asinīm ir nodots uz audekla.
Jo biežāk izmantosim mūsu simbolus, jo spēcīgāki kļūsim
Jebkurš simbols ir jāizmanto atbilstošā vietā un situācijā, turklāt, ar cieņu. Es noteikti negribētu teikt, ka valsts karogs Latvijā tiek izmantots pārāk bieži – šis ir simbols, ar kuru mēs varam lepoties! Tā ir daļa no mums! Jo biežāk mēs to izmantosim, jo kļūsim spēcīgāki un vienotāki kā nācija! Celsies mūsu kopējā pašapziņa! Man ļoti patīk tradīcija, likt valsts karodziņus pie automašīnām, ap roku nēsāt karoga krāsas lentītes u.tml. Karogs ir mūsu spēka zīme! Neliela karoga lentīte ap roku dod spēku un piederības sajūtu savai tautai, tas liek justies īpaši arī ikdienā. Ir nelielas metāla piespraudītes ar karoga attēlu, nelielas lentītes, ko sprauž pie apģērba, kuras varam nēsāt visu gadu.
Mums nav jākaunas no sava karoga
Runājot par citu valstu piemēriem karoga izmantošanā, jāsaka, ka amerikāņi pret savu karogu izturas diezgan specifiski, īpaši raugoties no Eiropas kultūras viedokļa. Man grūti iedomāties, ka kādā no Eiropas valstīm cilvēki gribētu izmantot karoga attēlu uz apakšveļas. Ja mēs runājam par to, ko tomēr varētu aizgūt no ASV, tad tie ir liela izmēra karogi pie ēkām. ASV bieži pie ēkām tiek izkārti liela izmēra karogi, un tas, manuprāt, ir saistīts ar lielvalsts apziņu.
Labus piemērus varam aizgūt arī no citām valstīm, piemēram, no Skandināvijas valstīm, kur pie dzīvojamām ēkām tiek izvietoti karogu masti, kuros ikdienā plīvo karogu vimpeļi – katru dienu un visas dienas. Mums nav jākaunas no sava karoga, tas ir jāciena un jāizmanto! Jo vairāk, jo labāk!
Karogs nav izrakstāma villaine
Ja runājam par sporta spēlēm, tad man gribas minēt gadījumus, kad uz karoga tiek atstāti komandas autogrāfi. Ir saprotami, ka pēc smagas spēles, kurā gūta Latvijas uzvara, fani lūdz komandai atstāt autogrāfus uz Latvijas karoga, taču šādu, ar autogrāfiem aprakstītu valsts simbolu, drīkst izmantot tikai mājās. Likums neļauj šādu aprakstītu karogu lietot publiski, piemēram, pie dzīvojamās mājas vai gājienā. Turpinot par fanu atribūtiku, jāsaka, ka gana slidens jautājums ir šalles karoga krāsās ar uzrakstu “Latvija”, proti, likums paredz, ka, ja valsts karogs tiek izmantots dekoratīvos nolūkos, tā garuma un platuma proporcija var atšķirties no likumā noteiktās, taču jebkurā gadījumā tiek piemērota tāda pati tiesiskā aizsardzība kā valsts karogam, attiecīgi, uz šāda dekoratīva priekšmeta tāpat kā uz karoga neko nedrīkst rakstīt, papildināt ar bārkstīm u.tml. Attiecīgi, šīs sarkanbaltsarkanās fanu šallītes ir “uz robežas”. Karogs ir karogs, tā nav izrakstāma villaine! Karogs ir svēta lieta, un tā arī pret to ir jāizturas!
Ierobežojumi lietot valsts ģerboni
Atšķirībā no Latvijas valsts karoga, kas ir visas tautas simbols, valsts ģerbonis ir valsts varas simbols, tieši tādēļ valsts ģerboņa lietošanas iespējas ir ļoti ierobežotas. Ja mēs palasām likumu par Latvijas valsts ģerboni, tad varam secināt, ka to atļauts lietot publiskās varas pārstāvjiem, tātad valsts amatpersonām, izglītības iestādēm, uz naudas zīmēm u.c. Privātpersonām ir atļauts lietot Latvijas valsts ģerboni vien tad, ja tas nemaldina sabiedrību par lietotāja juridisko statusu, un valsts ģerbonim tiek garantēta pienācīga cieņa.
Ģerboņa attēlu drīkst izmantot ilustratīvos nolūkos enciklopēdijās, zinātniskos darbos un mācību grāmatās, jo kā gan savādāk mēs bērniem skolā iemācīsim, kāds izskatās ģerbonis. Latvijā ar ģerboņa lietošanu ir bijis ļoti maz pārkāpumu, jo to personu loks, kuriem ir atļauts lietot valsts ģerboni, ir ļoti šaurs.
Grēkojam ar himnu atskaņošanu sporta spēlēs
Masu medijos jau visbiežāk tiek apspriesti tie pārkāpumi, kas saistās ar valsts karoga lietošanu, bet es esmu novērojusi, ka masu pasākumos ne vienmēr tiek pareizi atskaņotas valstu himnas, it sevišķi sporta spēlēs. Himna ir viens no valsts simboliem, un neatkarīgi no tā, vai tiek atskaņota mūsu vai kādas citas valsts himna, pret to jāizturas ar cieņu. Šajā ziņā bieži tiek grēkots sporta spēlēs, piemēram, kad sporta spēlēs tiekas Latvijas un Krievijas komandas, Latvijas himnu izpilda kāds atpazīstams solists, bet Krievijas valsts himnu atskaņo ierakstā, turklāt, ne vienmēr tajā labākajā kvalitātē. Patiesībā tā ir rupja kļūda no protokola viedokļa – ja tiek atskaņotas vairākas himnas, tām jābūt vienādā atskaņojumā un kvalitātē. Ja ir vēlme pierādīt, ka viena valsts ir labāka, tas jādara spēles laukumā, nevis ar himnas atskaņošanu.
Ir valstis, kurām ir ļoti garas himnas, piemēram, ASV, Itālija, Lielbritānija, tāpēc ir pieņemtas atskaņot šo himnu īsās versijas. Vienīgais gadījums, kad drīkst izmantot Latvijas himnas īso versiju, ir sporta spēles. Visos citos gadījumos Latvijas himna ir jāatskaņo pilnā versijā.
Ir bijušas kuriozas situācijas, kad Latvijā viesojas augstas ārvalstu amatpersonas un Latvijas puse, gribēdama ievērot vienlīdzības principu, abu valstu himnas atskaņo pilnā versijā, tā teikt, ja jau Latvijas himna skan pilnā versijā, arī viesu valsts himna tiek atskaņota pilnā versijā, neraugoties uz to, ka tā ir aptuveni 10 minūtes gara. Savukārt, viesi domādami, ka tiks atskaņots tikai pirmais viņu valsts himnas pantiņš, mēģina apsēsties, bet orķestris turpina spēlēt tālāk. Un viesi no pussēdus pozīcijas atkal ceļas kājās, lai noklausītos himnu līdz galam.
Mainot himnu, var mainīt visas tautas likteni
Ja runājam par valsts simbolu tiesisko pamatojumu, tad jāmin, Latvijas valsts himna kā valsts simbols nav nostiprināta Satversmē, taču Eiropā ir valstis, kuru himnas ir nostiprinātas konstitūcijā, un tās var mainīt tikai referenduma ceļā. Piemēram, Katalonija, kura šobrīd cīnās par savu neatkarību, ir izvēlējusies mūsu komponista Mārtiņa Brauna skaņdarbu par savas topošās valsts himnu. Arī Latvijā savulaik bija gana plaša diskusija, vai mums “Dievs, svētī Latviju” ir gana laba himna? Tas ir dziļi filozofisks jautājums, ko tautai nozīmē himna? Un gadījumā, ja himna vai karogs tiek mainīti, vai netiek mainīts arī visas tautas vai valsts liktenis?
Ja atceramies, tad arī “Dievs, svētī Latviju” savulaik tika rakstīta īpaši Dziesmu svētkiem kā vīru kora dziesma un pirmo reizi tika izpildīta I Vispārējo latviešu dziesmu svētku svinīgajā atklāšanā 1873. gadā. Tauta pati to pieņēma kā savu himnu. Tas nebija valsts vadītāju rīkojums. Tauta pati izlēma – šī būs tā dziesma, melodija un vārdi, ar ko mēs sevi asociēsim!
Neviens nav atcēlis prasību izkārt karogu noteiktos datumos
Valsts iestādes tiek nodrošinātas ar valsts karogu, bet likums nosaka, ka svētku un atceres dienās karogam jābūt izkarinātam pie katras mājas, attiecīgi, lielākajai daļai sabiedrības pašiem jāiegādājas karogs, tāpēc nereti rodas jautājums, vai valstij nevajadzētu katram to nodrošināt? Tas ir grūts jautājums! Valsts nevar katram uzdāvināt karogu! Visā pasaulē ir pašsaprotami – ja likumā ir minēta kāda prasība, kas ir personai saistoša, tad katram pašam ir jārūpējas par šīs prasības izpildi. Šeit gan būtu jāpiemin Satversmes tiesas 02.07.2015. spriedums, kurā ir minēts, ja svētku vai atceres dienā pie dzīvojamās mājas karogs nav pacelts atbilstošā noformējumā, personu par to nedrīkst sodīt.
Agrāk likums paredzēja, ka par karoga nelietošanu likumā noteiktajos gadījumos personu var sodīt ar brīdinājumu vai naudas sodu. Jāatgādina, ka neviens nav atcēlis prasību lietot Latvijas valsts karogu noteiktos datumos.
Labāk neizkārt karogu, nekā pacelt mastā vecu un netīru karogu
Ja karogs tiek izkārts, tam jābūt tīram un izgludinātam. Ja šādas iespējas nav, tad labāk karogu nelietot vispār. Nav pieņemams arī gadījums, kas pirms kāda laika pāršalca Latvijas sabiedrību, kad sēru lentes vietā tika izmantota melna kaprona zeķe. Tā ir ņirgāšanās par valsts simbolu un konkrēto sēru datumu!
Latvijas iedzīvotāji pārzina simbolu, tajā skaitā karoga lietošanas kārtību.Mēs esam unikāli ar to, ka likuma ir ierakstītas tik daudz dienas, kad karogs ir jāizkar obligāti. Attiecīgi, iedzīvotājiem nemaz nav laika aizmirst šo karoga lietošanas kārtību. Karogu pie savas mājas drīkst izkārt arī personiski nozīmīgā dienā, piemēram, lielā jubilejā, kāzu dienā vai gadījumā, ja mājās ir ģimenes pieaugums. Nevajag obligāti likumā ierakstītu datumu – ja cilvēks sirdī jūt, ka šī ir nozīmīga svētku diena, viņš var izkārt karogu. Tas nav aizliegts!
Tauta, kura savā himnā vēršas ar lūgumu pie Dieva, nekad pazudīs
Ģerbonis ir valsts varas simbols, tad, kad mēs redzam ģerboni, ir skaidrs, ka mums ir darīšana ar valsts varas pārstāvjiem, ar amatpersonām, ar iestādi u.tml. Valsts himna ir visas tautas kopējā lūgsna, un, izpildot himnu, patiešām ir svētsvinīgs brīdis, kad visi stāv mierā un klusumā. Noklausoties mūsu valsts himnu, kādreizējais Čehijas vēstnieks Latvijā teica, ka tauta, kura savā himnā vēršas ar lūgumu pie Dieva, nekad pazudīs! Tā tauta dzīvos saules mūžu! Mūsu himnā ir ierakstīti spēka vārdi!
Valsts karogs, manuprāt, ir mūsu tautas ģenētiskais kods, kas caur asinīm ir nodots uz audekla. Tas atspoguļo mūsu tautas būtību, tautas attīstību vēstures līkločos, jo asinis ir lietas patiešām daudz, bet arī baltā svītra ir vienmēr bijusi klāt latviešu tautai. Neraugoties uz smagajām kaujām, mēs esam izcīnījuši savu neatkarību!
Karogs ir mūsu spēka avots – kad šķiet, ka šajā valstī ir slikti, ka valdība ir slikta, nodokļi ir pārāk augsti u.tml., tad vajag pie mājas pacelt karogu un pāris dienas padzīvot šādā mājā. Tas ir spēcīgs simbols, kas spēj mainīt mūsu domas.
Svētku laikā aicinu visus padomāt par mūsu tautas spēka vārdiem un simboliem, kas ievīti karogā, himnā un tautasdziesmās. Es novēlu ikvienam smelties spēku mūsu valsts un tautas simbolos un vienmēr sirdī paturēt klusu gaismiņu, lai cik arī grūti nebūtu ikdienā!
