Lasīšanas laiks: 3 min
Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins (“Vidzemes partija”) intervijā portālam “Valmieras Ziņas” izvērtēja pagājušo gadu un ieskicēja jaunā gada plānus un galvenos izaicinājumus.
Kā vērtējat pagājušo gadu?
Lielākā daļa no 2014.gadā plānotajiem darbiem ir paveikti. Tie projekti, ko neizdevās īstenot objektīvu apsvērumu dēļ, ir pārcelti uz šo gadu. Bija arī iepriekš neplānoti darbi, kurus steidzām paveikt pagājušā gada ietvaros. Esmu gandarīts, ka bijām tik elastīgi un spējīgi pārorientēties, lai paveiktu arī šos neplānotos darbus. Tas galvenokārt attiecas uz Rūjienas kultūras nama, sociālās aprūpes centra “Lode” un Rūjienas sākumskolas siltināšanas projektiem, ko izdevās īstenot gada pēdējos mēnešos.
Ēku siltināšana ļaus mums dzīvot “zaļāk” un taupīt pašvaldības līdzekļus.
Taču darbs vēl ir jāturpina, jo ir nepieciešams uzlabot energoefektivitāti arī citām pašvaldībai piederošajām ēkām.
Kādas ir ieceres 2015.gadā?
Pērn veicām rūpīgu plānošanu un centāmies uzkrāt līdzekļus, lai arī šajā gadā varētu īstenot novada ļaudīm nepieciešamos projektus. Viens no iecerētajiem darbiem ir Rūjienas vidusskolas stadiona rekonstrukcija.
Tāpat nepieciešams sākt darbu pie ilgstoši neatrisināta jautājuma par Rūjienas kapličas izbūvi. Līdzšinējā kapliča, kas atrodas garāžas tipa ēkā, ir fiziski un morāli novecojusi. Pērn izveidots jaunās kapličas skiču projekts. Ceram šogad šo ēku uzbūvēt.
Turpināsies arī pilsētas zaļās zonas sakārtošana un pilnveidošana. Tas ir grūts un laikietilpīgs process, “prāta vētrās” un ideju konkursos nonākot pie optimāla risinājuma.
Ceru, ka rūjienieši un pilsētas viesi atzinīgi novērtēs pārmaiņas, kas būs redzamas parkos un sabiedrisko ēku zaļajā zonā, un Rūjiena kļūs arvien sakoptāka un skaistāka.
Kādi ir galvenie izaicinājumi šajā gadā?
Pašlaik par reģionālās attīstības centriem ir definēti bijušie rajonu centru un trīs pašvaldības – Līvāni, Sigulda un Smiltene, tādējādi pārējiem novadiem liedzot iespēju attīstīties. Uzskatu, ka vairākas citas pašvaldības ir daudz spēcīgākas, nekā bijušie rajonu centri. Piemēram, Salacgrīvai vai Aizputei nav mazāks attīstības potenciāls, nekā Valkai.
Tādēļ būtu nepieciešams pārvērtēt definīciju, kas ir reģionālās attīstības centrs, un izvērtēt pēc būtības, kurai pilsētai un novadam to piešķirt. Tur, kur ir attīstība, ir jāveicina, lai tā turpinātos.
Tādēļ būtu jāizvairās no šāda mākslīga attīstības centru saraksta, kas neatbilst realitātei. Iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš sāka diskusiju par šo jautājumu. Ceru, ka tagadējais ministrs Kaspars Gerhards to turpinās, neskatoties uz to, ka viņš ir izteicies par nākamo teritoriāli-administratīvās reformas vilni. Piespiedu apvienošanos es neatbalstu. Tai jānotiek dabiski, vājākām pašvaldībām pievienojoties spēcīgākiem novadiem.
Vēl viens izaicinājums šogad mūs sagaida izglītības jomā.
Rūjienas novada deputātiem nāksies pieņemt atbildīgu lēmumu par Vilpulkas sākumskolas likteni.
Jauno mācību gadu 1.klasē plāno sākt tikai viens skolēns, tādēļ būs nepieciešams lemt par skolas turpmāko pastāvēšanu. Savukārt otrajā novada lauku skolā – Jeru pamatskolā – situācija ir stabila. Tur mācās vairāk par simts skolēniem. Uzskatu, ka skolas pagastos ir jāsaglabā tik ilgi, cik vien iespējams, jo tās pilda ne tikai izglītības, bet arī kultūras un sabiedriskās aktivitātes centra funkcijas.
