Lasīšanas laiks: 3 min
Tā secināts otrdien, 21.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā notiekošās starptautiskās konferences “21. gadsimta cilvēks un digitālā vide” pirmajā dienā.
“Lasīšana nav tikai spēja savirknēt burtus, tā ir satura izpratne un prasme reaģēt. Bērni Latvijā vecumā līdz 4.klasei uzrāda augstāku līmeni teksta izpratnē par vidējo pasaulē, savukārt, beidzot pamatskolu, esam tabulas apakšgalā. Tāpēc ir nepieciešams domāt, kā varam veicināt lasīšanas kultūru, tehnoloģijas izmantojot pedagoģiskos nolūkos,”
klātesošos uzrunāja Liene Valdmane, Latvijas Universitātes medijpedagoģijas doktorante.
Latvijā joprojām pastāv analfabētisms – 1849 cilvēku neprot lasīt un rakstīt. Eiropā vāja lasītprasme ir katram piektajam pieaugušajam.
“Lasītprasme – teksta izpratne – ir pamats jebkuras prasmes iegūšanai. Tāpēc pieaugušajiem jāņem vērā digitālās vides iespējas un jāsaprot, ka tehnoloģijas mūsdienās ir bērnu draugs. Nosakot zināmas robežas un izprotot to iespējas, varam ieinteresēt bērnus lasīt.”
L.Valdmane norādīja, ka pedagogiem jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem: jaunieši mūsdienās visu uztver ātri un lēcienveidīgi, tāpēc arī uzdevumiem jābūt ar redzamu rezultātu, dinamiskiem; ir attīstīta spēja dalīt uzmanību vairākās darbībās; tomēr secinājumi bieži izdarīti neiedziļinoties, informācijas telpā pārejot no viena objekta uz nākamo.
“Tomēr jaunieši pētījumos atzīst, ja tekstā ir jāiedziļinās un tas jāizmanto turpmākajam darbam, viņi izvēlas to lasīt papīra formātā. Tad ir vieglāk saprast, cik daudz ir jau ir izlasīts, iespējams, kāds jau ir pasvītrojis galveno, kas atvieglo darbu, protams, joprojām ir aktuāla papīra sajušana. Turpretī interneta vidē esošā informācija liek apskatīties saistītos rakstus, uzklikšķināt uz blakus esošā attēla, neradot pabeigtības sajūtu.”
Tam piekrita arī IT profesionālis Kristaps Skutelis, norādot, ka, lai gan ir daudz dažādu veidu, kā vecāki un pedagogi ar tehnoloģiju palīdzību var ieinteresēt bērnu lasīt un mācīties izprast lasīto, tomēr uz papīra drukāta informācija joprojām nepieciešama, kaut vai, piemēram, pirms gulētiešanas ieteicams lasīšanai izvēlēties grāmatu, nevis datora ekrānu, jo
“datora izstarotā zilganā gaisma fizioloģiski liek cilvēka prātam veikt asociācijas ar zilām debesīm, dienu, tādējādi, pētījumos pierādīts, ka grūtāk ir aizmigt, ja pirms gulētiešanas teksts lasīts datorekrānā, salīdzinot ar grāmatas tekstu”.
Lai gan mainās lasīšanas vides,
“cilvēki vienmēr lasīs, lai iegūtu informāciju, mācītos, pārņemtu pieredzi, gūtu emocijas, ko nekas cits nevar aizstāt”,
skaidroja L.Valdmane.
Konference balstīta projektā “Lasi un tev sekos” par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu, lai ieviestu inovatīvus pakalpojumus bērniem un jauniešiem un aktualizētu digitālo tehnoloģiju lomu lasīšanas un mācīšanās procesā, iepazītos ar jaunākajām tendencēm un labās prakses piemēriem, kā izmantot tehnoloģijas, lai ieinteresētu un motivētu jauniešus. Arī Valmierā projektu ietvaros darbojas vairāki jaunieši – lasīšanas vēstnieki – kuri pēta jaunāko tehnoloģiju iespējas lasīšanas veicināšanā un dalās atklājumos ar vienaudžiem.
“Jaunieši lasīšanā daudz izmanto jaunākās tehnoloģijas, kaut gan, vadot stundas skolā, varu teikt – jo vecāka klase, jo vairāk priekšroka dota klasiskajām grāmatām. Tā tomēr ir nemirstīga vērtība,”
portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja viens no vēstniekiem Ričards Edijs.
Konferencē piedalījās arī Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas galvenā speciāliste Vineta Vaivade, sniedzot piemērus, kā internets var mainīt mācīšanās procesu, Valmieras bibliotēkas darbinieces Ilze Karsa un Svetlana Sprūža, stāstot par bibliotēkas iespējām iedvesmot jauniešus lasīt, kā arī divu Vācijas publisko bibliotēku, Erlangenes un Vircburgas, pārstāves Anne Reimaņa un Anja Flicker, kuras konferences ietvaros dalās pieredzē par inovatīvām metodēm darbā ar jauniešiem:
“Nemainās bibliotēkas uzdevums, bet gan pieeja, tāpēc mums ir vairāk jāeksperimentē, jābūt ātrākiem, atvērtākiem. Bibliotēkas joprojām turpina pildīt uzdevumu – veicināt lasītprasmi un ieinteresēt lasīšanā. Vācijas un Latvijas pieredze ir līdzīga, tāpēc konferencē apspriestais noderēs abpusēji,”
portālam “Valmieras Ziņas” atzina bibliotekāres no Vācijas.
Konference turpināsies arī trešdien un ceturtdien, plašāka informācija atrodama Valmieras bibliotēkas mājaslapā.
Pasākuma norisi atbalsta Europe Direct informācijas centrs Valmierā un Latviešu valodas aģentūra.
