Lasīšanas laiks: 2 min
Apgāds “Zvaigzne ABC” laidis klajā populārā kultūras žurnālista, rakstnieka un literatūrzinātnieka Arno Jundzes romānu “Kristofers un Ēnu ordenis”, portālu “Valmieras Ziņas” informēja apgāda pārstāve Kristīne Ilziņa.
Latviešu lasītājs jau pazīst Jundzes rakstības stilu, kurā lielu lomu spēlē autora asās novērotāja spējas, trāpīgā ironija, prasmīgie raksturojumi un dialoga meistarība. Rakstnieka pēdējā grāmata “Putekļi smilšu pulkstenī” izpelnījās plašu lasītāju un kritikas uzmanību, tā tika izvēlēta kā gada ceturkšņa laureāte balsojumā “Kilograms kultūras” un saņēma daudzas atzinīgas recenzijas presē.
Romāns “Kristofers un Ēnu ordenis” sarakstīts šobrīd pasaulē ļoti populārajā fantastikas žanrā, taču tā nav fantastika, kurai nebūtu nekāda sakara ar realitāti, kā nereti gadās daudzos žanra darbos.
Romāna varonis, četrpadsmitgadīgais Kristofers, dzīvo mūsdienu Rīgā un ikdienā saskaras ar dažādām katram latviešu lasītājam – arī jaunajam – pazīstamām problēmām: pieticīgiem sadzīves apstākļiem mājās, skolasbiedru apsmieklu, nepilnas ģimenes radītajām problēmām. Tieši tāpēc Kristofers ir zēns, ar kuru sevi asociēt varēs daudzi jaunie Latvijas lasītāji, jo vide, kurā varonis dzīvo, ir atpazīstama un reālistiski attēlota. Tas mums ļauj arī noticēt autora stāstījumam, kad Kristofera dzīvē pēkšņi parādās neparastais un pārdabiskais: par viņu sāk interesēties dīvainas organizācijas – Ēnu ordeņa – dalībnieki, viņu negaidot iesaista bīstamos un neticamos piedzīvojumos, un izrādās, ka Kristofers nebūt nav tas parastais, neievērojamais zēns, par kādu viņš līdz šim ir sevi uzskatījis.
Fantastikas žanra priekšrocība ir tā, ka tas palīdz lasītājam iedomāties sevi varoņa vietā, caur viņu izdzīvot aizraujošu sižetu un iemācīties gan uz sevi, gan uz apkārtni un apkārtējiem paskatīties caur neparastu skatījuma prizmu – un tieši to Arno Jundze panāk ar šo romānu, norādīja K.Ilziņa. Vienlaikus romāns “Kristofers un Ēnu ordenis” veicinās gan lasītāja interesi par Rīgas vēsturi – jo daļa piedzīvojumu risinās vēsturiskajās Vecrīgas ēkās un ir saistīta ar to noslēpumiem apvītās pagātnes mīklu atminēšanu – gan interesi par ceļojumiem, jo daļa darbības risinās Parīzē un Romā.
Autors savu teoriju par to, kādā veidā būtu iespējami romānā aprakstītie notikumi, balstījis angļu fiziķa un kosmologa Stīvena Hokinga teorijās, līdz ar to gan jauniem, gan ne tik jauniem lasītājiem būs saistoši izsekot rakstnieka domu gaitai arī no zinātnes skatpunkta.
