Lasīšanas laiks: 2 min
Par darbavietā gūtajām traumām šogad līdz novembra sākumam izmaksāti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati. Salīdzinājumā ar pērnā gada identisku periodu, negadījumu skaits palielinājies par 40%.
“Lai arī iepriekšējos gados pieteikto negadījumu skaits lielāks bijis gada sākumā un beigās, šogad redzama tendence tā pieaugumam no maija līdz septembrim. Tas varētu būt saistīts ar būvniecības apjomu pieaugumu, turklāt liels skaits reģistrēto negadījumu noticis, strādājot ar dažādiem remontdarbu instrumentiem. Tomēr ir maldīgi domāt, ka traumas iespējams gūt tikai profesijās, kas tiek pieskaitītas paaugstināta riska grupai. Diemžēl cilvēki nelaimes gadījumos cieš arī birojos, turklāt pavisam ikdienišķās situācijās, piemēram, kāpjot uz biroja rotējošā krēsla, lai pasniegtos pēc kāda priekšmeta, krītot pa trepēm vai ieverot durvīs pirkstus,” stāsta Sandra Pietkēviča, BALTA personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja, norādot, ka bieži vien par iemeslu ir arī nogurums un pārslodze.
Kopumā vērtējot, trešdaļā jeb 33% gadījumu gūtas rokas, plaukstas un pirkstu traumas, 17% dažāda veida brūces, savukārt 15% – kājas un pēdas traumas, tostarp lūzumi un mežģījumi.
Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošās informācijas šogad līdz novembra vidum nelaimes gadījumos cietuši 1312 darbinieki, no kuriem 146 cilvēki guvuši smagus miesas bojājumus, 20 nodarbinātie gājuši bojā, un vēl 12 darbinieki atrasti miruši darba vietās (iespējams, dabiskās nāves rezultātā).
“Šogad ir salīdzinoši mazāks smagi cietušo un bojāgājušo darbinieku skaits nekā pērn. Tomēr joprojām galvenais negadījumu cēlonis saistīts ar nedrošu rīcību – nepietiekošu uzmanību, darba aizsardzības noteikumu vai instrukciju neievērošanu. Kopumā aptuveni 30% gadījumu tiek traumēti roku pirksti vai plauksta, bet 10% – galva un pēdas. Darba devēja pienākums ir veidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, bet darbinieka – ievērot noteiktās darba aizsardzības prasības un nerīkoties pārgalvīgi,” skaidro Linda Matisāne, VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja, norādot, ka šogad visvairāk nelaimes gadījumi notikuši kokapstrādes nozarē, kā arī būvniecībā un mazumtirdzniecībā. Savukārt letālie – transporta nozarē, būvniecībā un lauksaimniecībā.
Nereti darba devēji, uzzinot, ka nelaimes gadījums noticis neuzmanības dēļ, pat neaizdomājas par cēloņiem, tādējādi norādot uz darbinieka paša vainu. Tomēr VDI aicina darba devējus rūpīgi izvērtēt arī savu atbildību notikušajā, lai šādas situācijas neatkārtotos nākotnē. “Darbinieka uzmanību ietekmē vairāki faktori, tostarp nogurums, darba slodze un stress darba vidē. Nedroša darba vide un minēto faktoru kombinācija nav jautājums, vai darba vietā notiks nelaimes gadījums, bet gan – cik drīz tas notiks,” uzmanību vērš L.Matisāne.
