Valmieras Ziņas

G.Krūmiņš: Vidzemes Augstskola kļuvusi par pilnvērtīgu zinātnisku institūciju (2)

Pirmajos attīstības gados Vidzemes Augstskola pamatdarbība bija profesionālo studiju programmu īstenošana, taču pēdējā desmitgadē arvien plašāk tiek attīstīta zinātniskā darbība. Augstskolā darbojas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts un Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts, kas veic dažādus starpdisciplinārus pētījumus. Par līdzšinējo pieredzi un turpmākajiem plāniem pastāstīja augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

Piesaistīs ārzemju zinātniekus

“Augstskolā darbojas vairākas spēcīgas pētnieciskās grupas, kas ir sasniegušas labus rezultātus. Kopš 2015. gada, kad sākām aktīvāk strādāt zinātnes virzienā, mūsu pētnieciskā personāla skaits ir četrkāršojies un šobrīd jau ir tuvu 30. Pie mums darbojas četri pēcdoktorantūras pētnieki jeb kā zinātnieku aprindās tos sauc “postdoki”- Andris Klepers, Arnis Cīrulis, Ieva Gintere un Iluta Bērziņa, kuri pēc doktora studijām projektu konkursa rezultātā ieguvuši grantus trīs gadiem pilnas slodzes darbam zinātnes laukā. Jāuzsver, ka visi šie pētnieki darbojas starpdisciplināri, kas ir atbilstoši mūsdienu zinātnes tendencēm. Pašlaik ir izsludināta Eiropas struktūrfondu projektu konkursa otrā kārta, kurā jau esam veikuši starptautisko priekšatlasi. Kopumā bija pieteikušies 20 ārvalstu pretendenti, no kuriem atlasījām septiņus jaunos doktorus, kas ir gatavi braukt uz Valmieru un strādāt kopā ar mūsu pētniekiem starptautiskā komandā. Tas ļaus mums izveidot pietiekamu kritisko masu, lai varētu īstenot nopietnus un autoritatīvus pētījumus. Tādējādi mums nevajadzēs konkurēt ar citām zinātniskām institūcijām Latvijā, pārvilinot pētniekus, kā tas parasti notiek. Mums ir jāraugās plašāk, jo zinātnei nav robežu. Pārsvarā ārzemju zinātnieki veiks pētījumus informācijas tehnoloģiju jomā, taču ir arī pārstāvēts ekonomikas un tūrisma vadības virziens,” pastāstīja G.Krūmiņš.

Turpina ieguldīt infrastruktūrā

Vidzemes Augstskola piesaistījusi Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu 1 miljona eiro apmērā esošo laboratoriju modernizācijai un jaunu attīstīšanai. “Līdz šim augstskolā darbojās neliela multimediju laboratorija, kur ir iespēja apstrādāt fotogrāfijas un montēt video. Jaunajā multimediju centrā būs ne tikai jauna datortehnika, bet arī audio un video ieraksta studija. Centrs sāks darboties jau šajā gadā. Tas būs pieejams visu diennakti, ne tikai studentiem, bet arī mediju industrijas pārstāvjiem, dodot iespēju žurnālistiem veidot ar augstskolu kopīgus projektus. Pēc līdzīga principa tiks veidota arī virtuālās un papildinātās realitātes laboratorija, kurā varēs sadarboties studenti un industrijas pārstāvji,” skaidroja rektors.

Modernizēs studijas programmas

Jaunā infrastruktūra dos iespēju stiprināt jaunizveidoto politoloģijas, komunikācijas un mediju apvienoto virzienu, kā arī informācijas tehnoloģiju virzienu. Līdzšinējās bakalaura programmas šī gada rudenī tiks papildinātas ar maģistra līmeņa programmām. “Pārvaldība un komunikācija” pārtaps par “Stratēģisko komunikāciju un pārvaldību”, jo pašlaik šīs jomas speciālisti ir ļoti pieprasīti. Savukārt otra programma būs “Mediji un informācijas pratība”, kas ir īpaši aktuāla mūsdienu sociālo mediju un viltus ziņu laikmetā. Abas programmas varēs apgūt angļu valodā, jo tiks piesaistīti daudzi ārzemju vieslektori. Savukārt IT virzienā tiks veidotas maģistra programmas “Virtuālā realitāte un mobilās tehnoloģijas” un “Kiberdrošības inženierija”.

Turpmāko sešu gadu laikā Latvijas augstskolām un koledžām būs pieejams vairāk nekā 65 milj. eiro liels Eiropas Sociālā fonda finansējums, ko plānots ieguldīt studiju programmu modernizācijā, starptautiskās konkurētspējas veicināšanā, cilvēkkapitāla attīstībā, kā arī augstskolu un koledžu labākas pārvaldības sistēmas izveidē.

G.Krūmiņš atzina, ka pieejamais finansējums dos iespēju turpināt jau iesāktos darbus, modernizējot studiju programmas, tās padarot vēl starptautiskākas. “Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, ir jāpiesaista ārzemju studenti. Tādēļ mums ir jāpiedāvā augstvērtīgas starptautiskas studiju programmas. Struktūrfondu projekti ir izcila iespēja modernizēt programmas, augstskolas personālam piedalīties dažādās kvalifikācijas celšanas aktivitātēs un pieredzes apmaiņas vizītēs, kā arī piesaistīt ārzemju ekspertus. Mums ir nopietni jāgatavojas, lai piesaistītu struktūrfondu līdzekļus, jo tos piešķirs konkursa kārtībā. Taču labā ziņa ir tā, ka mums nav jādomā, kā naudu apgūt. Idejas jau ir, tikai nepieciešams finansējums. Viena no idejām, kas gaida īstenošanu, ir spēcīga kiberdrošības virziena izveide gan bakalaura, gan maģistra līmenī. Šī joma pašlaik ir ļoti aktuāla, ņemot vērā situāciju pasaulē,” skaidroja rektors.

Gatis Krūmiņš uzsvēra – lai arī Vidzemes Augstskola ir reģionāla augstskola, tās ambīcijas nav mazākas kā lielajām Latvijas augstskolām. “Starptautiskā prakse liecina, ka mazas augstskolas spēj atrast savas darbības nišas un izkopt tās līdz izcilībai. Nelielais izmērs ir mūsu priekšrocība, jo ir iespēja elastīgāk reaģēt uz situācijām un ātrāk pieņemt lēmumus.”

Spēcīga saikne ar industriju

Kā norādīja ViA rektors, mūsdienīgu augstskolu raksturo attīstīta zinātniskā darbība un spēcīga saikne ar industriju. “Augstākās izglītības institūciju galvenais uzdevums nav tikai gatavot studentus. Zināšanu pārnese ir tikpat svarīgs elements. Ja pasniedzējs darbojas zinātnes laukā, viņš iegūtās zināšanas izmanto savā darbā ar studentiem. Turklāt zinātniskie pētījumi nav bezmērķīgi, tie ir vajadzīgi tautsaimniecībai. Līdz ar to veidojas cieša saikne ar uzņēmējiem, kam ir nepieciešami gan pētījumi, lai attīstītu ražošanu un eksportspēju, gan studenti kā topošais darbaspēks. Tāpēc Vidzemes Augstskolai līdz ar reģiona uzņēmējiem ir jāorientējas un ārējiem tirgiem, attīstot starptautisko sadarbību. Augstskolai ir cieša sadarbība ar uzņēmumiem, kas iesaistās lekciju kursu veidošanā, tādējādi palīdzot sagatavot sev piemērotus darbiniekus. Pērn ViA norisinājās pirmais papildinātās un virtuālās realitātes Hakatons Latvijā, ko organizējām kopā ar IT uzņēmumiem “Overly” un “Anatomy Next”. Tāpat studenti ik gadu dodas praksēs uz uzņēmumiem, kā arī savos gada projektos un kvalifikācijas darbos veic reālus industrijas uzdevumus, par ko uzņēmumi pat maksā stipendijas. Vēl ciešāku saikni ar industriju nodrošinās arī topošās laboratorijas,” pastāstīja rektors.

ViA piedalās Pasaules latviešu zinātnieku kongresa rīkošanā

Vidzemes Augstskola iesaistījusies 4. Pasaules latviešu zinātnieku kongresa rīkošanā. Tas notiks šī gada vasarā, 18. – 20. jūnijā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

“Kongress nebūs iekšējs zinātnieku pasākums, tā uzdevums būs uzrunāt sabiedrību Latvijas simtgades kontekstā. Vēl pirms gada, rosināju ideju, ka kongresam ir jānāk ar vēstījumu, ko darīt, lai nākamajos simts gados Latvijā padarītu dzīvi labāku. Nepietiek ar fakta konstatēšanu, ka viss ir slikti un trūkst naudas. Ceru, ka izdosies kongresā iesaistīt plašu sabiedrības slāņu pārstāvjus, kas ir kaut kādā veidā saistīti ar zinātni, uzņēmējus, politiķus, dažādu institūciju pārstāvjus, lai diskutētu, kā attīstīties Latvija un kāda ir zinātnes loma šajā procesā. Ja zinātnieki vārās savā sulā un paši izdomā, ko pētīt, tas ne vienmēr dod rezultātu. Tādēļ ir nepieciešams skats no malas. Man ir uzticēts veidot kongresa noslēguma rezolūciju, kurā centīšos apkopot delegātu idejas un viedokļus,” pastāstīja G.Krūmiņš.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

    Valdis - 16.02.2018 Atbildēt

    Ļoti pareizi, ka postdoki tiek ņemti no ārvalstīm. Tas vispār ir nonsenss – postdoka laiku pavadīt savā valstī.

    Aigars - 28.02.2018 Atbildēt

    Nav nekas minēts par mehatronikas programmu, kura ir piekrauta ar nevajadzīgiem priekšmetiem “ķeksīša pēc” un nedod nekādu ieguldījumu studentu izglītošanai.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai atbalstāt iniciatīvu aizliegt videi nedraudzīgu maisiņu izmantošanu lielveikalos?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Mūsu partneri