Valmieras Ziņas

Fotoradari – vērtība ir cilvēks nevis budžets

Lasīšanas laiks: 4 min

Nesen izskanēja viedoklis, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes.

Kā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs šādam apgalvojumam nevaru piekrist un tam ir izskaidrojums. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem vietās, kur uzstādīti stacionārie fotoradari, vidējais ceļu satiksmes negadījumus skaits ir samazinājies par 30%. Pašreiz stacionārie fotoradari pārsvarā ir uzstādīti satiksmes mezglos jeb krustojumos, kur notiek apmēram 20 – 40% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem valsts autoceļu tīklā.

Lai gan esošie fotoradari konkrētās vietās ir uzlabojuši situāciju, kopumā satiksmes drošības jomā Latvija pašreiz Eiropā izgaismojas ne tajā labākajā gaismā. Bojā gājušo skaits 2018. gadā uz 1 milj. iedzīvotājiem bija 77 (kopumā valstī 148), kas Eiropā ir viena no bēdīgākajām situācijām. Līdzīgi ir ar ceļu satiksmes negadījumu skaitu ar cietušajiem, kam nav tendence mazināties. 2018. gadā tika reģistrēti 3975 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem. Tas ir daudz.

Valsts loma satiksmes drošībā

Vienlaikus satiksmes drošības situāciju var iedalīt divās atbildības sfērās – pašvaldību un valsts! Negadījumi, kas notikuši uz valsts autoceļiem ārpus pilsētām, ir valsts atbildība. Dati liecina, ka lielākais vairums jeb 65 % no visiem bojā gājušajiem ir cietuši uz valsts autoceļiem. No tiem negadījumiem, kas notiek uz valsts autoceļiem, ir būtiski vairāk smagi cietušo. No tā var secināt, ka uz valsts autoceļiem pārsvarā notiek smagi ceļu satiksmes negadījumi, jo automašīnu pārvietošanās ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir krietni lielāks. Tāpēc ir veidi kā mazināt vidējo braukšanas ātrumu.

Nākotnē jāievieš vidējā ātruma radari

Vairums negadījumu uz valsts autoceļiem notiek automašīnām vai nu saduroties, vai apgāžoties, turklāt vairums gadījumu notiek labos laika apstākļos. 2018. gadā uz valsts autoceļiem notika 421 negadījums, kur iesaistītas vismaz divas automašīnas, kas ir 40 % no visiem negadījumiem, un 262 negadījumi, kur automašīna apgāzusies vai nobraukusi no ceļa, kas ir 25 % no visiem negadījumiem. Pārējos gadījumos automašīnas uzbraukušas kādiem citiem, pārsvarā mazaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem – 47 gadījumos velosipēdistiem un 78 gadījumos gājējiem. Šādu ceļu satiksmes negadījumu skaits sastāda 12 % uz valsts autoceļiem.

Papildu šai informācijai ir zināms, ka visbiežāk ceļu satiksmes negadījumi notiek uz intensīvi noslogotām šosejām, piemēram, A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (54 negadījumi), A9 Rīga – Liepāja (49 negadījumi), A10 Rīga – Ventspils (51 negadījums). Satiksmes mezglos jeb krustojumos notiek 20 – 40 % no visiem negadījumiem.

Pārsvarā negadījumi notiek vietās, kur automašīnas ērti var attīstīt lielu ātrumu un autovadītājs kļūst pašpārliecināts. Tās ir vietas, kur notiek apdzīšanas manevri un nav infrastruktūras mazaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Vēlos uzsvērt, ka fotoradari kalpo kā efektīvs satiksmes drošības uzlabošanas līdzeklis. Ņemot vērā, ka bieži notiek frontālās sadursmes un automašīnu apgāšanās, var secināt, ka iemesls negadījumiem ir ne tikai vadītāja neuzmanība un nogurums, bet arī pārgalvīga un ātra braukšana. Līdz ar to apgalvojums, ka fotoradari varētu pavisam pazust no valsts autoceļiem, ir bezatbildīgs. Ir vērts strādāt un papildināt esošo sistēmu ar vidējā ātruma radariem.

Budžets vai cilvēks

Līdzšinējā pieredze rāda, ka, ieviešot dažādus satiksmes drošības risinājumus, samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, piemēram, vietās, kur uzstādīti fotoradari. Samazinājies frontālo sadursmju skaits vietās, kur izveidotas ribjoslas. Tomēr ar to nav pietiekami, tāpēc jāievieš arvien jauni risinājumi.

Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, strauji ieviest risinājumus, kas prasa investīcijas, būtu sarežģīti, vienlaikus nevar būt tā, ka netiek darīts nekas. Neņemot vērā radaru sistēmu, ir jādomā arī par mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību uz valsts autoceļiem. Tas saistās ar atbilstošas infrastruktūras izveidi, piemēram, izgaismotas gājēju pārejas, droša nokļūšana sabiedriskā transporta pieturā, droša pārvietošanās starp apdzīvotām vietām – tās ir gājēju ietves, veloceļi, apgaismojums. Risinājumi šīs grupas aizsardzībai parasti nav lēti, bet tas ir virziens, kur Satiksmes ministrija ar maziem solīšiem iet uz priekšu.

Aktuālais jautājums

Vai esi apmierināts ar 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (reģ. nr.90001834941) izsludina konkursu uz šādu ierēdņa amatu: vecākais inspektors/e (uz nenoteiktu laiku, darba vieta "Agroserviss", Kauguru pagasts, Valmieras novads, LV- 4224; izbraukuma darba pienākumu veikšana Valmieras un Limbažu novados). Prasības amata pretendentiem: augstākā izglītība atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām vēlama praktiskā vai profesionālā darba pieredze inženierzinātnē vai lauksaimniecības mehanizācijā vismaz trīs gadi vēlama pieredze administratīvo aktu sagatavošanā teicamas komunikācijas un sadarbības prasmes B kategorijas autovadītāja apliecība (papildus kategorijas vai traktortehnikas vadīšanas apliecība tiks uzskatītas kā priekšrocība) prasme strādāt ar standarta biroja programmatūru un datu bāzēm Galvenie pienākumi: traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas un pārreģistrācijas veikšana traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskašu veikšana traktortehnikas vadītāju eksaminācija un vadītāja apliecību izsniegšana un apmaiņa traktortehnikas un tās piekabju tirdzniecības vietu kontrole konsultāciju sniegšana Piedāvājam: dinamisku un aizraujošu darba vidi apmācību, uzsākot pildīt amata pienākumus pieredzējušu kolēģu (mentoru) atbalstu un praktiskas apmācības, lai veiksmīgi iekļautos darba procesos bruto mēnešalgu no 1600 euro (uzsākot pildīt amata pienākumus atbilstoši kvalifikācijai un kompetencēm ) līdz 1736 euro (pēc pārbaudes laika beigām atbilstoši individuālās mēnešalgas novērtēšanas kritērijiem ) profesionālās izaugsmes iespējas sociālās garantijas (veselības apdrošināšana, beidzoties pārbaudes laikam u.c.) Ja vēlies pieteikties konkursam, lūdzu aizpildi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras mājas lapas sadaļā Pieteikuma anketa (ierēdnis) atrodamo Pieteikuma anketa (ierēdnis) un nosūti to līdz 2026. gada 4. decembrim uz e-pastu: vakance@vtua.gov.lv vai sūti pa pastu Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010 ar norādi: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra Konkursam_TUD_vec_inspektors_Vidzemes reģiona nodaļā. Informējam, ka jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, atbilstoši personas datu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi. Personas datu pārzinis: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, reģ. Nr. 90001834941, Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, e-pasta adrese: pasts@vtua.gov.lv. Plašāk ar personas datu apstrādi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā Jūs varat iepazīties tīmekļa vietnē (www.vtua.gov.lv), sadaļā “Privātuma politika”. * Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra sazināsies ar tiem pretendentiem, kuri tiks izvirzīti uz nākamo konkursa kārtu. Profesija: VECĀKAIS INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Agroserviss, Kauguru pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-12-04 Kontaktpersona: vakance@vtua.gov.lv Izglītības līmenis: Augstākā izglītība (bakalaura grāds)

Mūsu partneri